Veidlapa Nr. M-3 (8)

Kursa apraksta statuss: Apstiprināts

Kursa apraksta versija: 26/27.R.3.00

Kursa apraksta periods : 2026./27. akadēmiskā gada rudens semestris

Kursa apraksta apstiprināšanas datums: -

Studiju kursa apraksts

Izglītības psiholoģija pedagogiem

Studiju kursa pamatinformācija

Kursa kods
LSPA_166
Zinātnes nozare
Veselības un sporta zinātnes
Kredītpunkti (ECTS)
5,00
Mērķauditorija
Pedagoģija; Sporta treneris
LKI
5. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika

Studiju kursa īstenotājs

Kursa vadītājs
Žermēna Vazne
Struktūrvienības vadītājs
Diāna Laipniece
Struktūrvienība
Sporta akadēmija
Kontaktinformācija

LSPA, Brīvības gatve 333, Rīga, LV-1006

Par studiju kursu

Mērķis

Nodrošināt studējošajiem zināšanas par izglītības psiholoģijas pamatteorijām un mūsdienu atziņām, attīstot prasmi analizēt skolēnu kognitīvās, emocionālās un sociālās attīstības likumsakarības, izvērtēt zinātniskos pētījumus un pamatoti izmantot izglītības psiholoģijas principus pedagoģiskajā darbībā, veidojot drošu, iekļaujošu un motivējošu mācību vidi

Priekšzināšanas

Pedagoģiskās pamatnostādnes, mācīšanas un mācīšanās prasmes.

Studiju rezultāti

Zināšanas

1.. Raksturo bērnu un jauniešu kognitīvās, emocionālās un sociālās attīstības likumsakarības izglītības psiholoģijas kontekstā.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Zinātniskā pētījuma kritiskā analīze un profesionālā pašrefleksija. (1.daļa) • Zinātniskā pētījuma kritiskā analīze un profesionālā pašrefleksija par pedagoga un skolēna savstarpējām attiecībām. (2.daļa)

2.Skaidro mācīšanās motivācijas, personības un individuālo atšķirību nozīmi mācību procesā.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Motivējošas stundas fragmenta un “motivācijas paņēmienu komplekta” izstrāde (1.daļa)

3.Raksturo pedagoga un skolēna mijiedarbības, klases sociālā klimata, konfliktu un stresa psiholoģiskos aspektus.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Psiholoģiskā zinātniska pētījuma pētījumu rezultātu analīze (2.daļa)

Prasmes

1.Analizē un kritiski izvērtē jaunākos zinātniskos pētījumus izglītības psiholoģijā, formulējot pamatotus secinājumus.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Zinātniskā pētījuma kritiskā analīze un profesionālā pašrefleksija par pedagoga un skolēna savstarpējām attiecībām. (2.daļa) • Zinātniskā pētījuma kritiskā analīze un profesionālā pašrefleksija. (1.daļa) • Psiholoģiskā zinātniska pētījuma pētījumu rezultātu analīze (2.daļa)

2.Izstrādā pedagoģiskās darbības risinājumus, izmantojot izglītības psiholoģijas teorijas un pierādījumos balstītu pieeju.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Motivējošas stundas fragmenta un “motivācijas paņēmienu komplekta” izstrāde (1.daļa)

3.Analizē izglītības vidē sastopamas psiholoģiskas situācijas un piedāvā argumentētus risinājumus.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Zinātniskā pētījuma kritiskā analīze un profesionālā pašrefleksija par pedagoga un skolēna savstarpējām attiecībām. (2.daļa) • Psiholoģiskā zinātniska pētījuma pētījumu rezultātu analīze (2.daļa) • Sociāli psiholoģiskās problēmas analītiska darba un problēmas risinājuma sagatavošana (2. daļa)

Kompetences

1.Izvērtē skolēnu individuālās attīstības un mācīšanās vajadzības, plānojot psiholoģiski pamatotu pedagoģisko darbību.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Motivējošas stundas fragmenta un “motivācijas paņēmienu komplekta” izstrāde (1.daļa)

2.Pieņem profesionāli pamatotus lēmumus par motivācijas veicināšanu, pozitīvas mācību vides veidošanu un psiholoģisko problēmu risināšanas iespējām izglītības vidē.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Sociāli psiholoģiskās problēmas analītiska darba un problēmas risinājuma sagatavošana (2. daļa)

3.Argumentē profesionālos lēmumus, izmantojot zinātniskos pierādījumus un izglītības psiholoģijas teorētiskās atziņas, veidojot drošu, iekļaujošu un motivējošu mācību vidi un pieņemot profesionāli pamatotus pedagoģiskos lēmumus.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Sociāli psiholoģiskās problēmas analītiska darba un problēmas risinājuma sagatavošana (2. daļa)

Vērtēšana

Patstāvīgais darbs

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Zinātniskā pētījuma kritiskā analīze un profesionālā pašrefleksija. (1.daļa)
-
10 balles

1 jaunākā psiholoģiskā zinātniskā pētījuma rezultātu analīze par kognitīvu un emocionālu procesu attīstību un saistību ar skolēnu mācību sasniegumiem pamatskolā vai vidusskolā (1000-1500 vārdu). Uz 6 nodarbību.

Vērtēšana:

Izcili (37-40 %) – Pētījuma izvēle ir pārliecinoši pamatota. Profesionālā pašrefleksija ir dziļa, kritiska un argumentēta, skaidri sasaistot pētījuma atziņas ar studējošā profesionālo attīstību un turpmāko pedagoga praksi. Veikta kvalitatīva zinātniskā analīze, formulēti patstāvīgi secinājumi, korekti lietota psiholoģijas terminoloģija un ievērotas APA prasības.

Labi (33-36 %) – Pētījuma izvēle ir pamatota. Profesionālā pašrefleksija ir argumentēta, taču atsevišķi aspekti analizēti nepietiekami dziļi. Zinātniskā analīze ir korekta, secinājumi pamatoti, pieļautas nelielas neprecizitātes.

Pietiekami (29-32 %) – Pētījuma izvēles pamatojums un pašrefleksija ir vispārīga. Analīzē dominē aprakstošs saturs, secinājumi ir daļēji pamatoti, zinātniskās literatūras izmantojums un argumentācija ir ierobežota

Nepietiekami (0-28 %) – Pētījuma izvēle nav pamatota, profesionālā pašrefleksija nav sniegta vai ir virspusēja. Analīze neatbilst uzdevumam, secinājumi nav pamatoti vai darbs nav iesniegts.
2.

Motivējošas stundas fragmenta un “motivācijas paņēmienu komplekta” izstrāde (1.daļa)
-
10 balles

Motivējošas stundas fragmenta un “motivācijas paņēmienu komplekta” izstrāde, Rakstiski iesniegt uz 9 nodarbību un prezentēt 11-12 nodarbībās.

Vērtēšana:

Izcili (55-60 %) – Izstrādāts pedagoģiski un psiholoģiski pamatots stundas fragments, motivācijas paņēmieni ir mērķtiecīgi izvēlēti un argumentēti ar izglītības psiholoģijas teorijām. Demonstrēta izpratne par skolēnu vecumposma un individuālajām īpatnībām. Prezentācija ir strukturēta, profesionāla un pārliecinoša, sniegtas argumentētas atbildes uz jautājumiem.

Labi (49-54 %) – Stundas fragments ir loģiski izstrādāts un pamatots. Motivācijas paņēmieni ir atbilstoši, tomēr argumentācija vai teorētiskais pamatojums vietām nav pietiekami izvērsts. Prezentācija ir skaidra un secīga.

Pietiekami (43-48 %) – Stundas fragments atbilst uzdevumam, taču psiholoģiskais pamatojums ir nepilnīgs vai vispārīgs. Motivācijas paņēmienu izvēle ir daļēji argumentēta. Prezentācijā trūkst pārliecības vai strukturētības.

Nepietiekami (0-42 %) – Stundas fragments neatbilst uzdevuma prasībām, motivācijas paņēmieni nav pamatoti ar teoriju, prezentācija ir nepilnīga vai darbs nav iesniegts.
3.

Zinātniskā pētījuma kritiskā analīze un profesionālā pašrefleksija par pedagoga un skolēna savstarpējām attiecībām. (2.daļa)
-
10 balles

1 jaunākā psiholoģiskā zinātniska pētījuma rezultātu analīze un prezentācija par skolotāju un skolēnu savstarpējo attiecību saistību ar skolēnu mācību motivāciju. Iesniegt un prezentēt uz 16 nodarbību. (rakstisks darbs, 1500-2000 vārdu).

Vērtēšana:

Izcili (28–30 %) –  Pētījuma izvēle ir pārliecinoši pamatota un dziļa. Profesionālā pašrefleksija ir dziļa, kritiska un argumentēta, skaidri sasaistot pētījuma atziņas ar studējošā profesionālo attīstību un turpmāko pedagoga praksi. Veikta kvalitatīva zinātniskā analīze, formulēti patstāvīgi secinājumi, korekti lietota psiholoģijas terminoloģija un ievērotas APA prasības.

Labi (25–27%) – Veic korektu analīzi, pamato pētījuma izvēli un profesionālo nozīmi, taču refleksija nav pilnībā izvērsta. 

Pietiekami (22-24 %) – Analīze un refleksija ir aprakstoša, secinājumi daļēji pamatoti.

Nepietiekami (0-21 %) – būtiski trūkumi vai neiesniegts darbs.
4.

Psiholoģiskā zinātniska pētījuma pētījumu rezultātu analīze (2.daļa)
-
10 balles

1 jaunākā psiholoģiskā zinātniska pētījuma pētījumu rezultātu analīze un prezentācija par skolas vides ietekmi uz skolēnu labbūtību un akadēmiskajiem sasniegumiem. Iesniegt un prezentēt uz 18 nodarbību (rakstisks darbs, 1500-2000 vārdu).

Vērtēšana:

Izcili (28–30 %) –   Padziļināti analizē pētījumu, argumentē tā izvēli, reflektē par iegūto atziņu nozīmi profesionālajā darbībā un formulē patstāvīgus secinājumus.

Labi (25-27 %) –  Veic korektu analīzi, pamato pētījuma izvēli un profesionālo nozīmi, taču refleksija nav pilnībā izvērsta.

Pietiekami (22-24%) –  Analīze un refleksija ir aprakstoša, secinājumi daļēji pamatota.

Nepietiekami (0-20 %) –  Darbs neatbilst uzdevumam, refleksija nav sniegta vai ir nepietiekama.
5.

Sociāli psiholoģiskās problēmas analītiska darba un problēmas risinājuma sagatavošana (2. daļa)
-
10 balles

Vienas sociāli psiholoģiskās problēmas analītiska darba un problēmas risinājuma sagatavošana un prezentācija. Iesniegt uz 20 nodarbību un prezentēt 23, 24 nodarbībā.

Vērtēšāna:

Izcili (37–40 %) –  Veikta padziļināta problēmas analīze, izmantoti zinātniski pierādījumi, izstrādāti pamatoti un praksē īstenojami risinājumi. Prezentācija ir profesionāla, strukturēta un argumentēta, demonstrējot spēju diskutēt par izvēlētajiem risinājumiem.

Labi (33-36 %) –  Problēma analizēta korekti, piedāvāti atbilstoši risinājumi. Argumentācija pārsvarā pamatota, prezentācija skaidra un loģiska.

Pietiekami (29-32 %) –  Analīze ir vispārīga, risinājumi daļēji pamatoti, argumentācija nepietiekami izvērsta. Prezentācijā trūkst pārliecības vai strukturētības.

Nepietiekami (0-28 %) –  Problēma analizēta virspusēji vai nav analizēta, risinājumi nav pamatoti vai darbs nav iesniegts

Pārbaudījums

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Pārbaudījums
-
-
1. Pārbaudījums. Grāmatu apskatu novērtēšana – 30% no gala atzīmes 2. Pārbaudījums. Izvēlētās pedagoģiskās psiholoģijas tēmas prezentācijas novērtēšana – 30% no atzīmes 3. Noslēguma tests 40% no gala atzīmes. Kopvērtējums ir summatīvs.
2.

Kursa prasības (pirmā daļa)
-
-

Konstruktīva darbība lekciju jautājumu un divu patstāvīgu darbu apspriešanā, patstāvīgo darbu izstrādes kvalitāte. Visu darbu izpilde ir obligāta. Minimālais ieskaites slieksnis: 70 % (70 punkti no 100). Ieskaite (ieskaitīts/neieskaitīts). Ieskaites saņemšana ir priekšnoteikums eksāmena kārtošanai studiju kursa otrajā daļā.

  • 1 jaunākā psiholoģiskā zinātniska pētījumu rezultātu analīze un prezentācija par kognitīvu un emocionālu procesu attīstību un saistību ar skolēnu mācību sasniegumiem pamatskolā vai vidusskolā. Iesniegt un prezentēt uz 9 nodarbību - 40%
  • Motivējošas stundas fragmenta un “motivācijas paņēmienu komplekta” izstrāde un prezentācija (individuāls darbs). Iesniegt un prezentēt 11-12 nodarbībās - 60%
3.

Kursa prasības (otrā daļa)
-
10 balles

Konstruktīva darbība lekciju jautājumu un trīs patstāvīgo darbu apspriešanā, patstāvīgo darbu izstrādes kvalitāte.  Visu darbu izpilde ir obligāta. Minimālais eksāmena vērtējuma slieksnis: 70 % (70 punkti no 100).

  • 1 jaunākā psiholoģiskā zinātniska pētījuma rezultātu analīze un prezentācija par skolotāju un skolēnu savstarpējo attiecību saistību ar skolēnu mācību motivāciju. Iesniegt un prezentēt uz 17 nodarbību - 30%
  • 1 jaunākā psiholoģiskā zinātniskā pētījuma rezultātu analīze un prezentācija par skolas vides ietekmi uz skolēnu labbūtību un akadēmiskajiem sasniegumiem. Iesniegt un prezentēt uz 20 nodarbību - 30%
  • Vienas sociāli psiholoģiskās problēmas analītiska darba un problēmas risinājuma sagatavošana un prezentācija. Iesniegt uz 21 un prezentēt uz 23 nodarbību - 40%

Studiju kursa tēmu plāns

PILNA LAIKA
1. daļa

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Ievads izglītības psiholoģijas problemātikā.
Apraksts

Lekcijas ievadā tiks izskaidrotas prasības studiju kursā un aktualizētas svarīgākās izglītības psiholoģijas pamatproblēmas

Nodarbības jautājumi¹:

  • Ko pēta izglītības psiholoģija?
  • Kā notika izglītībaspsiholoģijas kā zinātnes attīstība?
  • Kā mainījās izglītības psiholoģijas paradigmas?
  • Kādas ir aktuālākās 21.gs. izglītības psiholoģijas pamatproblēmas?

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Bērna personības intraplāns: atmiņas un uzmanības attīstība.
Apraksts

Tiks analizēti bērnu kognitīvie izziņas procesi (sajūtas, uztvere, domāšana, atmiņa, iztēle, uzmanība) un to attīstība vecumposmu kontekstā.

Nodarbības jautājumi:

  • Kā var raksturot un pamatot ar piemēru kognitīvo izziņas procesu attīstību vecumposmu kontekstā?
  • Kā norit kognitīvo procesu attīstība dažādos vecumposmos un kādi faktori to ietekmē?
  • Kādi ir kognitīvo izziņas procesu attīstīšanas piemēri?
  • Kā skolotājs valsts aizsardzības mācību stundās var praktiski atbalstīt un veicināt skolēnu kognitīvo prasmju attīstību klasē (ar kādiem praktiskiem uzdevumiem)?

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Bērna personības intraplāns: atmiņas un uzmanības attīstība.
Apraksts

Tiks analizēti bērnu kognitīvie izziņas procesi (sajūtas, uztvere, domāšana, atmiņa, iztēle, uzmanība) un to attīstība vecumposmu kontekstā.

Nodarbības jautājumi:

  • Kā var raksturot un pamatot ar piemēru kognitīvo izziņas procesu attīstību vecumposmu kontekstā?
  • Kā norit kognitīvo procesu attīstība dažādos vecumposmos un kādi faktori to ietekmē?
  • Kādi ir kognitīvo izziņas procesu attīstīšanas piemēri?
  • Kā skolotājs valsts aizsardzības mācību stundās var praktiski atbalstīt un veicināt skolēnu kognitīvo prasmju attīstību klasē (ar kādiem praktiskiem uzdevumiem)?

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Bērna personības intraplāns: atmiņas un uzmanības attīstība.
Apraksts

Tiks analizēti bērnu kognitīvie izziņas procesi (sajūtas, uztvere, domāšana, atmiņa, iztēle, uzmanība) un to attīstība vecumposmu kontekstā.

Nodarbības jautājumi:

  • Kā var raksturot un pamatot ar piemēru kognitīvo izziņas procesu attīstību vecumposmu kontekstā?
  • Kā norit kognitīvo procesu attīstība dažādos vecumposmos un kādi faktori to ietekmē?
  • Kādi ir kognitīvo izziņas procesu attīstīšanas piemēri?
  • Kā skolotājs valsts aizsardzības mācību stundās var praktiski atbalstīt un veicināt skolēnu kognitīvo prasmju attīstību klasē (ar kādiem praktiskiem uzdevumiem)?

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Bērna personības intraplāns: psihisko izziņas procesu attīstība.
Apraksts

Lekcijā pievērsīsimies bērnu emocionālo procesu raksturojumam un attīstībai vecumposmu kontekstā. Tiks apskatītas tipiskas emocionālās reakcijas dažādos vecumposmos.

Nodarbības jautājumi

  • Kas ir jūtas, emocijas un emocionālie procesi?
  • Kāpēc emocionālo procesu attīstība ir svarīga skolotāja darbā?
  • Kā skolotājs valsts aizsardzības mācību stundās var praktiski atbalstīt un veicināt skolēnu emocionālo prasmju attīstību klasē (ar kādiem praktiskiem uzdevumiem)?

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Bērna personības intraplāns: psihisko izziņas procesu attīstība.
Apraksts

Lekcijā pievērsīsimies bērnu emocionālo procesu raksturojumam un attīstībai vecumposmu kontekstā. Tiks apskatītas tipiskas emocionālās reakcijas dažādos vecumposmos.

Nodarbības jautājumi

  • Kas ir jūtas, emocijas un emocionālie procesi?
  • Kāpēc emocionālo procesu attīstība ir svarīga skolotāja darbā?
  • Kā skolotājs valsts aizsardzības mācību stundās var praktiski atbalstīt un veicināt skolēnu emocionālo prasmju attīstību klasē (ar kādiem praktiskiem uzdevumiem)?

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Bērna personības intraplāns: psihisko izziņas procesu attīstība.
Apraksts

Lekcijā pievērsīsimies bērnu emocionālo procesu raksturojumam un attīstībai vecumposmu kontekstā. Tiks apskatītas tipiskas emocionālās reakcijas dažādos vecumposmos.

Nodarbības jautājumi

  • Kas ir jūtas, emocijas un emocionālie procesi?
  • Kāpēc emocionālo procesu attīstība ir svarīga skolotāja darbā?
  • Kā skolotājs valsts aizsardzības mācību stundās var praktiski atbalstīt un veicināt skolēnu emocionālo prasmju attīstību klasē (ar kādiem praktiskiem uzdevumiem)?

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Bērna personība un individuālās atšķirības.
Apraksts

Lekcijā tiks runāts par Lielā Piecinieka iezīmēm, temperamentu, kognitīvajiem stiliem un saistību ar mācību sasniegumiem.

Nodarbības jautājumi:

  • Kā identificēt stiprās/vājās puses saistībā ar personību/temperamentu?
  • Kā sabalansēt grupu darbus neviendabīgā klasē?
  • Kā mācīt cieņu pret atšķirībām?
  • Mācību metožu pielāgošana dažādiem tipiem – konkrēti piemēri valsts aizsardzības mācību stundās

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Bērna personība un individuālās atšķirības.
Apraksts

Lekcijā tiks runāts par Lielā Piecinieka iezīmēm, temperamentu, kognitīvajiem stiliem un saistību ar mācību sasniegumiem.

Nodarbības jautājumi:

  • Kā identificēt stiprās/vājās puses saistībā ar personību/temperamentu?
  • Kā sabalansēt grupu darbus neviendabīgā klasē?
  • Kā mācīt cieņu pret atšķirībām?
  • Mācību metožu pielāgošana dažādiem tipiem – konkrēti piemēri valsts aizsardzības mācību stundās

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Bērnu mācīšanās motivācija un tās veicināšana.
Apraksts

Lekcija par motivācijas teorijām, iekšējās un ārējās motivācijas atšķirībām. “Prāta vētra” par motivatoriem/ demotivatoriem izglītībā. Motivējošas stundas fragmenta izstrāde, “motivācijas paņēmienu kopuma” izstrāde.

Nodarbības jautājumi:

  • Kas ir iekšējā un ārējā motivācija un kā tās atšķiras?
  • Kuras teorijas skaidro mācīšanās motivāciju izglītībā?
  • Kā uzturēt motivāciju ilgtermiņā un novērst izdegšanu?

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Bērnu mācīšanās motivācija un tās veicināšana.
Apraksts

Lekcija par motivācijas teorijām, iekšējās un ārējās motivācijas atšķirībām. “Prāta vētra” par motivatoriem/ demotivatoriem izglītībā. Motivējošas stundas fragmenta izstrāde, “motivācijas paņēmienu kopuma” izstrāde.

Nodarbības jautājumi:

  • Kas ir iekšējā un ārējā motivācija un kā tās atšķiras?
  • Kuras teorijas skaidro mācīšanās motivāciju izglītībā?
  • Kā uzturēt motivāciju ilgtermiņā un novērst izdegšanu?

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Bērnu mācīšanās motivācija un tās veicināšana.
Apraksts

Lekcija par motivācijas teorijām, iekšējās un ārējās motivācijas atšķirībām. “Prāta vētra” par motivatoriem/ demotivatoriem izglītībā. Motivējošas stundas fragmenta izstrāde, “motivācijas paņēmienu kopuma” izstrāde.

Nodarbības jautājumi:

  • Kas ir iekšējā un ārējā motivācija un kā tās atšķiras?
  • Kuras teorijas skaidro mācīšanās motivāciju izglītībā?
  • Kā uzturēt motivāciju ilgtermiņā un novērst izdegšanu?
Kopā kredītpunkti (ECTS):
2,00
Kontaktstundas:
24 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Ieskaite (Semestra)
2. daļa

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Savstarpējo attiecību sistēmas.
Apraksts

Tiks analizēta skolēnu savstarpējo attiecību dinamika, grupas loma mācību procesā, sociālās atbalsta sistēmas nozīme, kā arī skolotāja ietekme uz klases klimatu. Aplūkoti jaunākie pētījumi par pozitīvu un negatīvu attiecību ietekmi uz akadēmiskajiem rezultātiem un psiholoģisko labbūtību.

Nodarbības jautājumi:

  • Kā raksturot savstarpējo attiecību sistēmu klasē?
  • Kādi faktori nosaka pozitīvu un negatīvu attiecību veidošanos skolēnu vidū?
  • Kā skolotājs var ietekmēt klases sociālo klimatu un labbūtību?

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Savstarpējo attiecību sistēmas.
Apraksts

Tiks analizēta skolēnu savstarpējo attiecību dinamika, grupas loma mācību procesā, sociālās atbalsta sistēmas nozīme, kā arī skolotāja ietekme uz klases klimatu. Aplūkoti jaunākie pētījumi par pozitīvu un negatīvu attiecību ietekmi uz akadēmiskajiem rezultātiem un psiholoģisko labbūtību.

Nodarbības jautājumi:

  • Kā raksturot savstarpējo attiecību sistēmu klasē?
  • Kādi faktori nosaka pozitīvu un negatīvu attiecību veidošanos skolēnu vidū?
  • Kā skolotājs var ietekmēt klases sociālo klimatu un labbūtību?

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Savstarpējo attiecību sistēmas.
Apraksts

Tiks analizēta skolēnu savstarpējo attiecību dinamika, grupas loma mācību procesā, sociālās atbalsta sistēmas nozīme, kā arī skolotāja ietekme uz klases klimatu. Aplūkoti jaunākie pētījumi par pozitīvu un negatīvu attiecību ietekmi uz akadēmiskajiem rezultātiem un psiholoģisko labbūtību.

Nodarbības jautājumi:

  • Kā raksturot savstarpējo attiecību sistēmu klasē?
  • Kādi faktori nosaka pozitīvu un negatīvu attiecību veidošanos skolēnu vidū?
  • Kā skolotājs var ietekmēt klases sociālo klimatu un labbūtību?

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Savstarpējo attiecību sistēmas.
Apraksts

Tiks analizēta skolēnu savstarpējo attiecību dinamika, grupas loma mācību procesā, sociālās atbalsta sistēmas nozīme, kā arī skolotāja ietekme uz klases klimatu. Aplūkoti jaunākie pētījumi par pozitīvu un negatīvu attiecību ietekmi uz akadēmiskajiem rezultātiem un psiholoģisko labbūtību.

Nodarbības jautājumi:

  • Kā raksturot savstarpējo attiecību sistēmu klasē?
  • Kādi faktori nosaka pozitīvu un negatīvu attiecību veidošanos skolēnu vidū?
  • Kā skolotājs var ietekmēt klases sociālo klimatu un labbūtību?

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Savstarpējo attiecību sistēmas.
Apraksts

Tiks analizēta skolēnu savstarpējo attiecību dinamika, grupas loma mācību procesā, sociālās atbalsta sistēmas nozīme, kā arī skolotāja ietekme uz klases klimatu. Aplūkoti jaunākie pētījumi par pozitīvu un negatīvu attiecību ietekmi uz akadēmiskajiem rezultātiem un psiholoģisko labbūtību.

Nodarbības jautājumi:

  • Kā raksturot savstarpējo attiecību sistēmu klasē?
  • Kādi faktori nosaka pozitīvu un negatīvu attiecību veidošanos skolēnu vidū?
  • Kā skolotājs var ietekmēt klases sociālo klimatu un labbūtību?

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Savstarpējo attiecību sistēmas.
Apraksts

Tiks analizēta skolēnu savstarpējo attiecību dinamika, grupas loma mācību procesā, sociālās atbalsta sistēmas nozīme, kā arī skolotāja ietekme uz klases klimatu. Aplūkoti jaunākie pētījumi par pozitīvu un negatīvu attiecību ietekmi uz akadēmiskajiem rezultātiem un psiholoģisko labbūtību.

Nodarbības jautājumi:

  • Kā raksturot savstarpējo attiecību sistēmu klasē?
  • Kādi faktori nosaka pozitīvu un negatīvu attiecību veidošanos skolēnu vidū?
  • Kā skolotājs var ietekmēt klases sociālo klimatu un labbūtību?

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Pedagoģiskā saskarsme.
Apraksts

Tiks apskatīta saskarsmes būtība izglītības procesā, pedagoģiskās komunikācijas iezīmes, verbālās un neverbālās saskarsmes loma, kā arī pedagoga komunikatīvās kompetences attīstība. Analizēti jaunākie pētījumi par skolotāja komunikācijas kvalitātes saistību ar bērnu motivāciju un mācību sasniegumiem.

Nodarbības jautājumi:

  • Kas ir pedagoģiskā saskarsme un kā tā atšķiras no ikdienas komunikācijas?
  • Kādas ir verbālās un neverbālās komunikācijas īpatnības pedagoģiskajā darbā?
  • Kā pedagoga komunikācijas stils ietekmē skolēnu motivāciju un uzvedību?
  • Kādi faktori kavē efektīvu saskarsmi klasē?
  • Kā attīstīt pedagoga komunikācijas prasmes?

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Pedagoģiskā saskarsme.
Apraksts

Tiks apskatīta saskarsmes būtība izglītības procesā, pedagoģiskās komunikācijas iezīmes, verbālās un neverbālās saskarsmes loma, kā arī pedagoga komunikatīvās kompetences attīstība. Analizēti jaunākie pētījumi par skolotāja komunikācijas kvalitātes saistību ar bērnu motivāciju un mācību sasniegumiem.

Nodarbības jautājumi:

  • Kas ir pedagoģiskā saskarsme un kā tā atšķiras no ikdienas komunikācijas?
  • Kādas ir verbālās un neverbālās komunikācijas īpatnības pedagoģiskajā darbā?
  • Kā pedagoga komunikācijas stils ietekmē skolēnu motivāciju un uzvedību?
  • Kādi faktori kavē efektīvu saskarsmi klasē?
  • Kā attīstīt pedagoga komunikācijas prasmes?

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Pedagoģiskā saskarsme.
Apraksts

Tiks apskatīta saskarsmes būtība izglītības procesā, pedagoģiskās komunikācijas iezīmes, verbālās un neverbālās saskarsmes loma, kā arī pedagoga komunikatīvās kompetences attīstība. Analizēti jaunākie pētījumi par skolotāja komunikācijas kvalitātes saistību ar bērnu motivāciju un mācību sasniegumiem.

Nodarbības jautājumi:

  • Kas ir pedagoģiskā saskarsme un kā tā atšķiras no ikdienas komunikācijas?
  • Kādas ir verbālās un neverbālās komunikācijas īpatnības pedagoģiskajā darbā?
  • Kā pedagoga komunikācijas stils ietekmē skolēnu motivāciju un uzvedību?
  • Kādi faktori kavē efektīvu saskarsmi klasē?
  • Kā attīstīt pedagoga komunikācijas prasmes?

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Pedagoģiskā saskarsme.
Apraksts

Tiks apskatīta saskarsmes būtība izglītības procesā, pedagoģiskās komunikācijas iezīmes, verbālās un neverbālās saskarsmes loma, kā arī pedagoga komunikatīvās kompetences attīstība. Analizēti jaunākie pētījumi par skolotāja komunikācijas kvalitātes saistību ar bērnu motivāciju un mācību sasniegumiem.

Nodarbības jautājumi:

  • Kas ir pedagoģiskā saskarsme un kā tā atšķiras no ikdienas komunikācijas?
  • Kādas ir verbālās un neverbālās komunikācijas īpatnības pedagoģiskajā darbā?
  • Kā pedagoga komunikācijas stils ietekmē skolēnu motivāciju un uzvedību?
  • Kādi faktori kavē efektīvu saskarsmi klasē?
  • Kā attīstīt pedagoga komunikācijas prasmes?

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Pedagoģiskā saskarsme.
Apraksts

Tiks apskatīta saskarsmes būtība izglītības procesā, pedagoģiskās komunikācijas iezīmes, verbālās un neverbālās saskarsmes loma, kā arī pedagoga komunikatīvās kompetences attīstība. Analizēti jaunākie pētījumi par skolotāja komunikācijas kvalitātes saistību ar bērnu motivāciju un mācību sasniegumiem.

Nodarbības jautājumi:

  • Kas ir pedagoģiskā saskarsme un kā tā atšķiras no ikdienas komunikācijas?
  • Kādas ir verbālās un neverbālās komunikācijas īpatnības pedagoģiskajā darbā?
  • Kā pedagoga komunikācijas stils ietekmē skolēnu motivāciju un uzvedību?
  • Kādi faktori kavē efektīvu saskarsmi klasē?
  • Kā attīstīt pedagoga komunikācijas prasmes?

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālā percepcija un konflikti.
Apraksts

Tiks analizēta sociālās percepcijas loma skolotāja darbā, tipiskākās kļūdas uztverē (stereotipi, halo efekts, atribūcijas kļūdas), kā arī konfliktu rašanās mehānismi klasē. Apskatītas stratēģijas, kā skolotājs var mazināt kļūdainas uztveres ietekmi un izmantot konstruktīvus konfliktu risināšanas modeļus.

Nodarbības jautājumi:

  • Kādi ir izglītības vidē biežākie konfliktu cēloņi?
  • Kas ir sociālā percepcija un kā tā ietekmē skolotāja profesionālo darbību?
  • Kādas tipiskas uztveres kļūdas ietekmē skolotāja lēmumus?
  • Kādas stratēģijas palīdz risināt konfliktus klasē?

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālā percepcija un konflikti.
Apraksts

Tiks analizēta sociālās percepcijas loma skolotāja darbā, tipiskākās kļūdas uztverē (stereotipi, halo efekts, atribūcijas kļūdas), kā arī konfliktu rašanās mehānismi klasē. Apskatītas stratēģijas, kā skolotājs var mazināt kļūdainas uztveres ietekmi un izmantot konstruktīvus konfliktu risināšanas modeļus.

Nodarbības jautājumi:

  • Kādi ir izglītības vidē biežākie konfliktu cēloņi?
  • Kas ir sociālā percepcija un kā tā ietekmē skolotāja profesionālo darbību?
  • Kādas tipiskas uztveres kļūdas ietekmē skolotāja lēmumus?
  • Kādas stratēģijas palīdz risināt konfliktus klasē?

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālā percepcija un konflikti.
Apraksts

Tiks analizēta sociālās percepcijas loma skolotāja darbā, tipiskākās kļūdas uztverē (stereotipi, halo efekts, atribūcijas kļūdas), kā arī konfliktu rašanās mehānismi klasē. Apskatītas stratēģijas, kā skolotājs var mazināt kļūdainas uztveres ietekmi un izmantot konstruktīvus konfliktu risināšanas modeļus.

Nodarbības jautājumi:

  • Kādi ir izglītības vidē biežākie konfliktu cēloņi?
  • Kas ir sociālā percepcija un kā tā ietekmē skolotāja profesionālo darbību?
  • Kādas tipiskas uztveres kļūdas ietekmē skolotāja lēmumus?
  • Kādas stratēģijas palīdz risināt konfliktus klasē?

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālā percepcija un konflikti.
Apraksts

Tiks analizēta sociālās percepcijas loma skolotāja darbā, tipiskākās kļūdas uztverē (stereotipi, halo efekts, atribūcijas kļūdas), kā arī konfliktu rašanās mehānismi klasē. Apskatītas stratēģijas, kā skolotājs var mazināt kļūdainas uztveres ietekmi un izmantot konstruktīvus konfliktu risināšanas modeļus.

Nodarbības jautājumi:

  • Kādi ir izglītības vidē biežākie konfliktu cēloņi?
  • Kas ir sociālā percepcija un kā tā ietekmē skolotāja profesionālo darbību?
  • Kādas tipiskas uztveres kļūdas ietekmē skolotāja lēmumus?
  • Kādas stratēģijas palīdz risināt konfliktus klasē?
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
30 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens

Bibliogrāfija

Obligātā literatūra

1.

Sebre, S., Miltuze, A. (2022). Attīstības psiholoģija. Apgāds Zvaigzne ABC

2.

Damberga, I. (2015). Izglītības psiholoģija. Psiholoģija (3). Apgāds Zvaigzne ABC, 82-108

Papildu literatūra

1.

Cline, T., Gulliford, A., & Birch, S. (Eds.). (2024). Educational Psychology (3rd ed.). Routledge.

2.

Schutz, P. A., & Muis, K. R. (Eds.). (2024). Handbook of Educational Psychology (4th ed.). Routledge

3.

Ļevina, J., Šuskovnika, D., Enģele, I. (2015). Indivīds, grupa un sabiedrība. Psiholoģija (2). Apgāds Zvaigzne ABC, 77- 99

4.

Šuškovnika, D. (2015). Starppersonu attiecības. Psiholoģija (2). Apgāds Zvaigzne ABC, 108-170

5.

Čakurs, E., Hofmane, A. (2015). Psihiskie procesi. Psiholoģija (1). Apgāds Zvaigzne ABC, 127-170

6.

Lemos, G. C., Guisande, M.A., Almeida, L. S. (2025). Cognitive Abilities and School Achievement: Addressing Challenges Across Adolescence. Journal of Intelligence, 13(2):21,

7.

Peters, S. (2020). The Development of Executive Functions in Childhood and Adolescence and Their Relation to School Performance. In book: Educational Neuroscience,

8.

Mihailova, S. (2015). Emocijas. Psiholoģija (1). Apgāds Zvaigzne ABC, 171-196

9.

Sanchis-Sanchis, A., Grau, M.D., Moliner, A.R., Morales-Murillo, C.P. (2020). Effects of Age and Gender in Emotion Regulation of Children and Adolescents. Frontiers in Psychology, Vol.11,

10.

Shi, Y., Qu, S. (2021). Cognition and Academic Performance: Mediating Role of Personality Characteristics and Psychology Health. Frontiers in Psychology, Vol.12,

11.

Lo, K.W.K., Ngai, G., Chan, S.C.F., Kwan, K. (2022). How Students’ Motivation and Learning Experience Affect Their Service-Learning Outcomes: A Structural Equation Modeling Analysis. Frontiers in Psychology

Citi informācijas avoti

1.

British Journal of Educational Psychology. Published by The British Psychological Society

2.

Educational Psychology. An International Journal of Experimental Educational Psychology. Carfax Publishing.

3.

Journal of Educational Psychology. Published by the APA.

4.

Contemporary Educational Psychology. Elsevier.