Bērnu reimatoloģija

1.Demonstrē padziļinātas un paplašinātas zināšanas par balsta un kustību (saistaudu) sistēmas un autoimūno saistaudu sistēmas slimību etioloģiju, patoģenēzi, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, kas nodrošina pamatu radošai domāšanai klīniskajā praksē un arī pētniecībā, kā arī spēju darboties starpdisciplinārā saskarē. • Reimatoloģijā izmantojamo diagnostisko metožu pielietošanas īpatnības reimatisko slimību diagnostikā, diferenciāldiagnostikā un slimības gaitas monitoringā bērniem. • Balsta un kustību un saistaudu sistēmas slimību bērniem etioloģijas, epidemioloģijas, patoģenēzes, patoģenēze, klīnikas, diagnostikas, diferenciāldiagnostikas, ārstēšanas, profilakses un rehabilitācijas pamati un īpatnības. • Bērnu reimatoloģijā izmantojamās ārstnieciskās un diagnostiskās medicīniskās tehnoloģijas, to lietošanas īpatnības.

1.Ārsts izprot konkrētās problēmas būtību, diagnostikas algoritmus un spēj sniegt profesionālu specializētu palīdzību, kā arī praktiski realizē diagnostikas, ārstēšanas un profilakses pasākumus. Spēj argumentēti izskaidrot un diskutēt par sarežģītiem vai sistēmiskiem aspektiem reimatoloģijā gan ar speciālistiem, gan ar nespeciālistiem. Spēj noformēt lietojamo medicīnisko dokumentāciju, veikt ierakstus ambulatorā un stacionārā medicīnas kartē. Spēj patstāvīgi virzīt savu kompetenču pilnveidi un specializāciju, uzņemties atbildību par darba rezultātiem un to analīzi, veikt uzņēmējdarbību, inovācijas reimatoloģijā, veikt darbu, pētniecību vai tālāku mācīšanos sarežģītos un neprognozējamos apstākļos un, ja nepieciešams, tos pārveidot, lietojot jaunas pieejas. Mērķtiecīgi izmeklēt balsta kustību aparātu, locītavas, novērtēt atradi un klasificēt balsta kustību aparāta izmaiņas bērniem. Mērķtiecīgi ordinēt pacientiem specifiskos attēldiagnostikas, instrumentālos un laboratoriskos izmeklējumus un izvērtēt to rezultātus, veicot galveno reimatisko, locītavu un autoimūno slimību noteikšanu un diferenciāldiagnozi.

1.Ārsts strādā atbilstoši savam pilnvaru lokam augstākajā zināšanu, prasmju, attieksmju apguves un lietošanas līmenī, veicot balsta un kustību (saistaudu) sistēmas un autoimūno saistaudu sistēmas slimību diagnostiku, ārstēšanu, rehabilitāciju un profilaksi, patstāvīgi plāno un organizē savu ārsta speciālista profesionālās kompetences pilnveidi un attīstību, uzņemas atbildību par personāla grupu darbu un spēj veikt inovācijas un uzņēmējdarbību. Pieņemt uz argumentiem balstītus, pārbaudāmus un zinātniskas domāšanas ceļā izstrādātus lēmumus attiecībā uz pacientu veselību, kā arī uz sabiedrības veselību un apkārtējās vides stāvokli; pamatot un atspoguļot lēmumus medicīniskajā dokumentācijā. Ārstam jāzina un jāprot veikt sekojošas medicīniskās tehnoloģijas (metodes, procedūras, manipulācijas): locītavu izmeklēšana (palpācija, sāpīguma un locītavu funkcionālo spēju noteikšana) bērniem; ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju un klīnisko vadlīniju datu bāzu lietošana; jāzina bērnu reimatoloģijā lietoto medicīnisko tehnoloģiju būtība un jāprot izvērtēt iegūtos rezultātus.