Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Mediju auditorijas
Kursa kods
KF_021
Zinātnes nozare
Bibliotēkzinātne; Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Komunikācijas zinātne
LKI
8. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Anda Rožukalne
Struktūrvienības vadītājs
Ieva Puzo
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija
Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv
Par studiju kursu
Mērķis
Motivēt studentus diskutēt par dažādu autoru teorētisko skatījumu uz mediju sistēmas un mediju auditorijas mijiedarbības procesiem. Izvērtējot normatīvo mediju teoriju devumu un noderīgumu mūsdienu mediju vides fenomenu izpratnē, kursa gaitā komunikācijas teoriju vidū tiks izcelta mediju lietojuma un apmierinājuma teorija, kas skaidro mediju lietojumu un auditorijas uzvedības likumsakarības. Izvērtējot mediju auditorijas pētniecības tradīcijas un jaunākās pētniecības metodes, studenti varēs izvēlēties savu pētījumu mērķiem atbilstošas auditorijas pētniecības metodes un instrumentus.
Priekšzināšanas
Kurss "Komunikācijas un kultūras teorijas”.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Kursa apguves rezultātā studējošie iegūst zināšanas par mediju auditoriju veidošanās modeļiem, transformācijas tendencēm; izprot mediju auditorijas veidošanās likumsakarības, tipoloģiju, auditorijas analīzes teorētiskās pieejas; mediju lietojuma socioloģiju.
Prasmes
1.Kursa apguves rezultātā studējošie kritiski izvērtē teorētiskās pieejas mediju auditorijas novērtēšanā un pielieto tās pētniecības un mediju prakses problēmu analīzei un risināšanai; izvērtē mediju auditorijas parādības un efektus; interpretē mediju auditorijas uztveres fenomenus un pētījumu datus; integrē mediju auditorijas datus multimediju komunikācijas procesā; veic mediju auditorijas pētījumus dažādu komunikācijas mērķu sasniegšanai.
Kompetences
1.Kursa apguves rezultātā studējošie analizē mediju auditorijas, lai sasniegtu dažādus komunikācijas mērķus; diskutē par mediju sistēmas un mediju auditorijas mijiedarbību; analizē mediju auditoriju pētījumu rezultātus.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Studējošais izvērtē jaunāko literatūru par auditorijas pētniecību, atlasa savam promocijas darbam nepieciešamo literatūru par konkrētu jautājumu, veic padziļinātu izpēti un sagatavo par to eseju, kritiski novērtējot autoru ieguldījumu. Studējošais seminārā piedāvā auditorijas datus un to analīzi kontekstā ar sava promocijas darba problēmjautājumiem. Skaidro, kā tie izmantojami promocijas darba pētījuma veikšanā. Definē nepieciešamos auditorijas pētniecības virzienus kontekstā ar promocijas darba problēmu. Piedalās diskusijā. Sagatavo prezentāciju par apgūto un secināto.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Studējošais seminārā piedāvā auditorijas datus un to analīzi kontekstā ar sava promocijas darba problēmjautājumiem. Prezentē datus un secinājumus. Skaidro, kā tie izmantojami promocijas darba pētījuma veikšanā. Definē nepieciešamos auditorijas pētniecības virzienus kontekstā ar promocijas darba problēmu. Piedalās diskusijā.
|
||
|
2.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Vērtējums:
• literatūras atlase 30%;
• literatūras analīze 50%;
• esejas un prezentācijas iesniegšana 20%.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Masu auditorijas jēdziens un tā izmaiņas. Masu paškomunikācija. Teorētiskās pieejas un to atbilstība mūsdienu publiskās komunikācijas videi.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Auditoriju vieta mediju ekosistēmā. Pētniecības tendences un problēmjautājumi.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Mediju auditorijas un sociālo mediju lietotāju mijiedarbība. Mediju auditorija un uzticēšanās. Truth default theory.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Mediju auditorijas un virtuālās kopienas: interaktivitāte, līdzdalības kultūra un fani digitālajā vidē. Runing around the flag teorija
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Sociālo mediju lietojuma efekti: "informācijas burbulis", "echo chamber" un kristalizācijas teorija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Sociālo mediju lietojuma efekti: "informācijas burbulis", "echo chamber" un kristalizācijas teorija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Auditorijas pētījumu metodes: tradīcijas, pētījumu mērķi, dati. Dalīšanās fenomens. "Tautas teorijas" par mediju lietojumu.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Diskusija par auditorijas pētījumu vietu promocijas darba veidošanas procesā. Darba apakšnodaļas veidošana, izmantojot literatūru (žurnālisti un auditorijas, influenceri un auditorija u.c.).
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
16 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Mutisks)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Albarran, A.B. (2010) The Media Economy. New York: Routledge.
2.
Altschull J. H. (1990) From Milton to McLuhan: The Ideas Behind American Journalism, 1st ed., USA: Allyn & Bacon.
3.
Archetti, C. (2010) ‘Towards an interdisciplinary explanation of the construction of news Comparing international coverage of 9/11’ Journalism, 11(5) 567–588.
4.
Arnold S. de Beer, John C. Merrill. (2008) Global Journalism: Topical Issues and Media Systems, 5th ed. Pearson.
5.
Berger, Arthur Asa. (1998) Media research techniques. Thousand Oaks : Sage.
6.
Carpentier, N. (2001) „Managing Audience Participation: The Construction of Participation in an Audience Discussion Programme”, European Journal of Communication 16.
7.
Carpentier, N. (2003) „The BBC’s Video Nation as a participatory media practice. Signifying everyday life, cultural diversity and participation in an online community”, International Journal of Cultural Studies 6(4): 425–447.
8.
Croteau, D. (2000) Media/Society: Industries, Images, and Audiences. 2nd ed. California: Thousand Oaks.
9.
Cushion, S., Lewis, J., Ramsay G.N. (2012) ‘The impact of interventionist regulation in reshaping news agendas: comparative analysis of public and commercially funded television’ Journalism 13: 831, doi: 10.1177/1464884911431536
10.
Dayan, D. (2001) „The peculiar audience of TV Media”, Culture&Society 23: 743 – 765.
11.
Gauntlett, D. (2002) Media, Gender and Identity. An introduction. London: Routledge.
12.
Gray, J. (2008) „New audience, new textualities. Anti fans and non- fans”, International Journal of Cultural Studies 6 (1): 64 – 81.
13.
Jenkins H. (2008) Convergence Culture: where old and new media collide. New York and London: New York University Press.
14.
Jenkins H. (2006) Fans, Bloggers and Gamers. New York and London: New York University Press.
15.
Levy M. R., Windahl, S. (1984) Audience activity and gratifications. A Conceptual Clarification and Exploration, Communication Research. Thousand Oaks : SAGE.
16.
Livingstone, S. (2004) „The Challenge of Changing Audiences Or, What is the Audience Researcher to do in the Age of the Internet?”, European Journal of Communication, 19(1): 75–86.
17.
McQuail D. (1997) Audience Analysis. London: Sage.
18.
McQuail, D. (2000) McQuails’ Mass Communication Theory. 4th ed. London: SAGE.
19.
Nithingale, V., K. Ross (2003) Critical readings: Media and the Audiences, England: Open University Press.
20.
Perse, E., D. Ferguson (2003) „Audience activity and the third generation of television”. Sk. internetā (2006.23.04) http://www.udel.edu
21.
Aalberg, Toril, Peter van Aelst and James Curran. (2010) Media systems and the political information environment: A cross-national comparison. The International Journal of Press/Politics 15:255–271.
22.
Boomgaarden, H.G. & Song, H. Köln Z Soziol. (2019) Media Use and Its Effects in a Cross-National Perspective
23.
Aalberg, Toril, Arild Blekesaune and Eiri Elvestad. (2013) Media choice and informed democracy: Toward increasing news consumption gaps in Europe? The International Journal of Press/Politics 18:281–303.
24.
Bartsch, Anne, Roland Mangold, Reinhold Viehoff and Peter Vorderer. (2006) Emotional gratifications during media use – An integrative approach. Communications 31:261–278.
25.
Blumler, Jay. (1979) The role of theory in uses and gratifications studies. Communication Research, 6: 9–36.
26.
Bright, Jonathan. (201) Explaining the emergence of political fragmentation on social media: The role of ideology and extremism. Journal of Computer-Mediated Communication 23:17–33.
27.
Castells, Manuel. (2011) The rise of the network society (2nd ed.). Chichester, UK: John Wiley & Sons.
28.
Nielsen, R.K. (2016) ‘Folk Theories of Journalism: The many faces of a local newspaper’. Journalism Studies, 17(7), 840-848.
29.
Chadwick, A. (2017) The hybrid media system: Politics and power. Oxford: Oxford University Press.
30.
Costera Meijer, I. (2020) Understanding the Audience Turn in Journalism: From Quality Discourse to Innovation Discourse as Anchoring Practices 1995–2020. Journalism Studies, 21,16, 2326-2342.
31.
Deuze, M. und Witschge, T. (2018) Beyond Journalism: Theorizing the Transformation of Journalism. Journalism, 19, 165–81.
32.
Hanitzsch, T., van Dalen, A., & Steindl, N. (2018) Caught in the Nexus: A Comparative and Longitudinal Analysis of Public Trust in the Press. International Journal of Press/Politics, 23, 3–23.
33.
Hopmann, D. N., Shehata, A., & Strömbäck, J. (2015) Contagious Media Effects: How Media Use and Exposure to Game-Framed News Influence Media Trust. Mass Communication & Society, 18, 776-798.
34.
Palmer, R., Toff, B., and Nielsen, R.K. (2020) “The Media Covers Up a Lot of Things”: Watchdog Ideals Meet Folk Theories of Journalism. Journalism Studies, 21(14), 1973-1989.
35.
Schrøder, K.C. (2019) Audience Reception Research in a Post-broadcasting Digital Age. Television & New Media 20(2), 155–169.
36.
Schrøder, K.C. (2017) Towards the “Audiencization” of Mediatization Research? Audience Dynamics as Co-Constitutive of Mediatization Processes. In: Driessens O., Bolin G., Hepp A., and Hjarvard S. (eds.) Dynamics of Mediatization: Institutional Change and Everyday Transformations in a Digital Age. Cham: Palgrave Macmillan, pp. 85–115.
37.
Schwarzenegger, C. (2020) Personal epistemologies of the media: Selective criticality, pragmatic trust, and competence–confidence in navigating media repertoires in the digital age. New Media & Society, 22(2), 361–377.
38.
Toff, B., & Nielsen, R. K. (2018) “I just Google it”: Folk theories of distributed discovery. Journal of Communication, 68(3), 636–657.
Papildu literatūra
1.
Babbie, E. (2002) The Practice of Social Research. 6th ed. Belmont, California: A Division of Wadsworth, Inc.
2.
Badikian, B. (2004) The New Media Monopoly. Boston: Beacon Press
3.
Balcytiene, A. (2009) ‘MARKET-LED REFORMS AS INCENTIVES FORMEDIA CHANGE, DEVELOPMENT AND DIVERSIFICATION IN THE BALTIC STATES’ The International Communication Gazette , 71(1–2): 39–49.
4.
Berger, A. A. (1998) Media research techniques. 2nd ed., Thousand Oaks: Sage Publications.
5.
Siapera, E (2004) „From couch potatoes to cybernauts? The expanding notion of the audience on TV channels’ websites”, New Media&Society 6 (2):155–172.
6.
Stevenson N. (1997) Understanding Media Cultures. London: SAGE.
7.
Syvertsen, T. (2004) „Between Broadcasters and Their Publics Citizens, Audiences, Customers and Players: A Conceptual Discussion of the Relationship”, European Journal of Cultural Studies 7(3): 363 – 380.
8.
Taylor, K. (2006) Brainwashing. Oxford, NewYork: Oxford University Press.
9.
Tincknell, E., Raghuram, P. (2002) „Big Brother: reconfiguring the 'active' audience of cultural studies?”, European Journal of Cultural Studies 5(2): 199–215.
10.
Blumler, J., E. Katz (1974) The Uses of mass communications: current perspectives on gratifications research. Beverly Hills : Sage.
11.
Wandebesch, H. (2000) „Research note: A Captive Audience? The Media Use of Prisoners”, European Journal of Communication15 (4): 529– 544.
12.
Althaus, Scott L., and David Tewksbury. 2000. Patterns of Internet and traditional news media use in a networked community. Political Communication 17:21–45.
13.
Barnidge, Matthew, Brigitte Huber, Homero Gil de Zúñiga and James H. Liu. 2018. Social media as a sphere for “risky” political expression: A twenty-country multilevel comparative analysis. The International Journal of Press/Politics 23:161–182.
14.
Becker, Mark W., Reem Alzahabi and Christopher J. Hopwood. 2–13. Media multitasking is associated with symptoms of depression and social anxiety. Cyberpsychology, Behavior, and Social Networking 16:132–135.
15.
Kostovska, I., Raats, T., Donders, K., and Ballon, P. (2021) Going beyond the hype: conceptualizing “media ecosystem” for media management research. Journal of Media Business Studies 18(1), 6–26.
16.
Loosen, W.; Schmidt, J.-H. (2016). Between Proximity and Distance: Including the Audience in Journalism (Research). In B. Franklin & S. Eldrigde II (eds.), The Routledge Companion to Digital Journalism Studies (pp. 354-363). London: Routledge.
17.
Peruško, Z., Vozab, D., and Čuvalo, A. (2013) ‘Audiences as a Source of Agency in Media Systems: Post-socialist Europe in Comparative Perspective’, Mediální Studia 7(2), 137–154.
Citi informācijas avoti
1.
COMMITTEE OF EXPERTS ON NEW MEDIA (2011) ‘Draft Recommendation on a new notion of media’, Strasbourg, MC-NM010rev2.pdf, Pp.1-25.
2.
Reuters Institute for Journalism Research