Valsts pārbaudījums

Valsts eksāmenā tiek pārbaudītas studējošā zināšanas veselības jēdzienu un tā dažādajām definīcijām, veselības novērtēšanas principiem populācijas līmenī, tostarp izmantojamajiem rādītājiem un veselības interpretācijas pieejām. Tiek vērtēta izpratne par sabiedrības veselības attīstību vēsturiskā kontekstā, tās funkcijām un nozares institucionālo struktūru Latvijā un starptautiski. Eksāmens aptver arī zināšanas par sabiedrības veselības monitoringa pamatprincipiem, datu izmantošanu, veselības problēmu prioritizēšanu un demogrāfiskajiem procesiem.

Tiek pārbaudītas arī iemaņas analizēt infekcijas un neinfekcijas slimības kā sabiedrības veselības problēmas, to izplatības tendences, riska faktorus, profilakses pieejas un sabiedrības veselības politikas pasākumus. Īpaša uzmanība tiek pievērsta hroniskām slimībām, onkoloģijai, traumām, psihiskajai veselībai, atkarībām, kā arī sieviešu, bērnu un pusaudžu veselības jautājumiem, iekļaujot attiecīgās PVO un Latvijas stratēģijas un rīcībpolitikas.

Valsts eksāmenā tiek pārbaudītas studējošā zināšanas par slimību profilakses jēdzienu, līmeņiem un stratēģijām, tostarp augsta riska grupu un populācijas pieejām, to priekšrocībām un izaicinājumiem. Tiek vērtēta izpratne par veselības veicināšanu un izglītību, to savstarpējo saistību, mērķiem un metodēm dažādās sabiedrības grupās un vidēs.

Studējošajiem jāspēj analizēt veselības uzvedību ietekmējošos teorētiskos modeļus, to nozīmi veselības veicināšanas programmās, kā arī jāzina programmu plānošanas un novērtēšanas posmi. Eksāmenā tiek pārbaudīta arī izpratne par veselības veicināšanas attīstību gan Latvijas, gan starptautiskā līmenī – sākot no Otavas hartas līdz mūsdienu PVO un ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Tāpat tiek vērtēta izpratne par ētiskajiem principiem un daudzsektoru sadarbības nozīmi veselības veicināšanā, kā arī kopienu iesaisti un veselību veicinošo skolu pieredzi.

Valsts eksāmenā tiek pārbaudītas studējošā zināšanas par "veselības politikas" un "stratēģijas" būtību, tās piemērošanu Eiropas reģionā un Latvijā, kā arī nozīmīgākajiem veselības politikas dokumentiem. Tiek vērtēta izpratne par veselības aprūpes ekonomikas īpatnībām, tirgus specifiku un informācijas asimetriju.

Studējošajam jāspēj raksturot Pasaules Veselības organizācijas struktūru, misiju un lomu globālajā veselības aprūpē. Eksāmenā tiek pārbaudītas arī zināšanas par dažādiem veselības aprūpes sistēmu finansēšanas modeļiem pasaulē, to priekšrocībām un trūkumiem, kā arī Latvijas veselības aprūpes sistēmas makroekonomiskajiem aspektiem, finanšu avotiem un pakalpojumu pieejamību.

Tiek vērtēta arī izpratne par neatliekamo medicīnisko palīdzību, primārās, sekundārās un terciārās aprūpes līmeņiem, veselības aprūpes kvalitātes izvērtēšanas principiem un Latvijas veselības informācijas sistēmas darbību.

Valsts eksāmenā tiek pārbaudītas studējošā zināšanas par epidemioloģijas pamatiem un pielietojumu sabiedrības veselībā. Studējošais demonstrē izpratni par epidemioloģijas definīciju, pamatpostulātiem, uzdevumiem un mūsdienu izaicinājumiem. Tiek vērtētas zināšanas par slimību cēloņu daudzfaktoru teoriju, cēlonības modeļiem un to pielietojumu. Eksāmenā iekļauta arī dažādu epidemioloģisko rādītāju – kumulatīvās incidences, incidences blīvuma, prevalences, mirstības un standartizēto rādītāju – aprēķināšana un interpretācija.

Zināšanas tiek pārbaudītas arī par slimību skrīningu, diagnostisko testu izvērtēšanu (jutība, specifiskums, paredzes vērtības) un Baiesa teorēmu. Tiek vērtēta studējošā izpratne par veselības informācijas veidiem, avotiem, gadījumu definīcijām un veselības statistiku, kā arī to kvalitāti ietekmējošajiem faktoriem.

Eksāmens ietver zināšanas par epidemioloģisko pētījumu veidiem – aprakstošajiem, analītiskajiem un eksperimentālajiem –, to metodoloģiju, priekšrocībām, trūkumiem un ētiskajiem aspektiem. Tiek pārbaudītas arī zināšanas par iespējamo kļūdu veidiem pētījumos, jaucējfaktoriem un to kontroli, kā arī par veselības faktoru asociāciju izvērtēšanas rādītājiem, piemēram, relatīvo un atributējamo risku.

Valsts eksāmenā tiek pārbaudītas studējošā zināšanas par vides un darba veselības nozīmi, uzdevumiem un metodēm, gaisa un ūdens piesārņojumu, to ietekmi uz cilvēka organismu, kā arī gaisa un ūdens kvalitātes standartiem un aizsardzības pasākumiem. Tiek vērtēta izpratne par racionālas uztura koncepciju, pārtikas drošību, higiēniskajām prasībām bērnu un pusaudžu izglītības iestādēs, kā arī apdzīvoto vietu labiekārtošanu un augsnes piesārņojumu. Eksāmenā ietvertas zināšanas par darba vides mikroklimatu, trokšņa, vibrācijas, putekļu un starojuma ietekmi uz veselību, arodslimībām un to diagnostiku, ķīmiskajiem un bioloģiskajiem riska faktoriem, ergonomiku un psihosociālajiem riskiem darba vidē. Tiek pārbaudīta arī darba aizsardzības likumdošana, darba vides riska faktoru novērtēšanas principi un metodes.