Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts

Komunikācijas mikro un makroteoriju integrācija

Studiju kursa pamatinformācija

Kursa kods
KSK_123
Zinātnes nozare
Komunikācijas teorija; Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija
Kredītpunkti (ECTS)
6,00
Mērķauditorija
Komunikācijas zinātne
LKI
7. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika

Studiju kursa īstenotājs

Kursa vadītājs
Struktūrvienības vadītājs
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija

Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv

Par studiju kursu

Mērķis

Izprast kontinentālās un anglosakšu pieejas komunikācijas studijām. Izprast rīcībspējas, struktūras un kultūras nozīmi komunikācijas procesu analīzē. Izvērtēt metodoloģiskā individuālisma un kolektīvisma paradigmu trūkumus un priekšrocības.

Priekšzināšanas

Fiozofija. Ievads komunikācijas teorijās.

Studiju rezultāti

Zināšanas

1.Studiju kursa apguves rezultātā studējošie parāda paplašinātas zināšanas par dažādām teorētiskajām paradigmām, izprotot kopīgo un atšķirīgo, stiprās un vājās pozīcijas.

Prasmes

1.Studiju kursa apguves rezultātā studējošie praktiski atlasa teorijas pētījumu veikšanai; argumentēti skaidro komunikācijas fenomenus dažādajās paradigmās un diskutē par dažādo paradigmu priekšrocībām un trūkumiem, vērtējot komunikācijas fenomenus.

Kompetences

1.Studiju kursa apguves rezultātā studējošie integrē dažādu teorētisko paradigmu atziņas, pētot vai plānojot publisko komunikāciju.

Vērtēšana

Patstāvīgais darbs

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Patstāvīgais darbs

-
-
Literatūras studijas. Divu referātu sagatavošana.

Pārbaudījums

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Pārbaudījums

-
-
Divi referāti veido pa 25% atzīmes, eksāmens – 50%.

Studiju kursa tēmu plāns

PILNA LAIKA
1. daļa
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Publiskā komunikācija Latvijā: pētījumu pārskats.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Metodoloģiskais individuālisms un kolektīvisms. Anglosakšu, kontinentālā un kultūras romantisma tradīcija.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Kritiskā teorija. J. Hābermasa publiskuma (publiskās sfēras) koncepcija.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

M. Vēbera interpretatīvā paradigma.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Simboliskais interakcionisms.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Etnometodoloģija. Sarunu analīze.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Racionālās izvēles teorija.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Figurāciju socioloģija. N. Eliass.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Habituss un lauks. P. Burdjo.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Strukturācijas un sociālās morfoģenēzes teorijas. E. Gidens un M. Ārčere.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālais konstrukcionisms.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Valoda kā komunikācijas problēma.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Publiskās komunikācijas teorētiskie modeļi.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Publiskās komunikācijas teorētiskie modeļi.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Publiskās komunikācijas teorētiskie modeļi.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Publiskās komunikācijas teorētiskie modeļi.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Publiskās komunikācijas teorētiskie modeļi.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Publiskās komunikācijas teorētiskie modeļi.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Publiskās komunikācijas teorētiskie modeļi.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Publiskās komunikācijas teorētiskie modeļi.
Kopā kredītpunkti (ECTS):
6,00
Kontaktstundas:
40 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)

Bibliogrāfija

Obligātā literatūra

1.

Ritzer, G., J. Stepnisky (2018) Contemporary Sociological Theory and Its Classical Roots. London: Sage.

2.

Udehn, Lars (2001) Methodological Individualism. London: Routledge.

3.

Habermas, Jürgen. The Structural Transformation of the Public Sphere.

4.

Habermas, J. Theory of Communicative Action.

5.

Weber, Max. The Protestant Ethic and the Spirit of Capitalism. Chapter II.

6.

Kalberg, Stefan (1987) “The Origin and Expansion of Kulturpessimismus: The Relationship between Public and Private Spheres in Early Twentieth Century Germany”, Sociological Theory 5(2): 150-164.

7.

Elias, N. The Civilising Process.

8.

Bourdieu, Pierre. Outline of a Theory of Practice.

9.

Giddens, A. (1984) The constitution of society: Outline of the theory of structuration. Cambridge: Polity Press

10.

Archer, M. (2001) Being Human. Cambridge University Press.

11.

Schütz, Alfred (1976) The Stranger.

12.

Berger, A., T. Luckmann. The Construction of Social Reality.

13.

Kruks, S. (2012) “Semiozes izpratne latviešu avotos: Valodnieku un mākslas zinātnieku zīmes koncepciju kritika”, Letonica 23:52-66.

14.

Kruks, S. (2011) “Evicting the Speaking Subject: A Critique of the Latvian Concepts of Language”, Journal of Baltic Studies 42(4):447-63.

Papildu literatūra

1.

Juzefovičs, J. (2017) Broadcasting and National Imagination in PostCommunist Latvia: Defining the Nation, Definig Public Televison. Bristol, Chicago: Intellect.

2.

Kruk, S., J. Chakars (2018) “Democratic Crisis or Return to the Western World? Civic Engagement, Social Capital, and Media in Latvia”, Lituanus 64(4): 18-40.

3.

Kruks, S., G. Veidemanis, K. Rižņikova, L. Vaita (2018) “Kurš rada ziņas? Sabiedrisko attiecību un ziņu mediju dienaskārtība”, Akadēmiskā Dzīve 54:85-95.

4.

Kruk, S. (ed.) (2018) Pluralism Anxiety. Acting Socially in Latvia. Riga: Riga Stradiņš University.

5.

Kruks, S. (ed.) (2016) Ekonomiskā krīze Latvijā: "veiksmes stāsta" pēcgarša. Rīga: Rīgas Stradiņa Universitāte.