Veselības aprūpes organizācija
Studiju kursa īstenotājs
Rīga, Kronvalda bulvāris 9, svek@rsu.lv, +371 67338307
Par studiju kursu
Mērķis
Priekšzināšanas
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Starptautiski akceptētās pamatvērtības, uz kurām balstās veselības politika; galvenie starptautiskie un Latvijas veselības politikas dokumenti; Veselības aprūpes finansēšanas sistēmas pasaulē, Latvijas sistēmas raksturojumu atbilstoši starptautiskai klasifikācijai; Latvijas veselības aprūpes organizatoriskā struktūra; Latvijas veselības aprūpes normatīvie akti; Veselības aprūpes pakalpojumu izmaksu struktūra un vajadzības, Latvijas pakalpojumu iepirkumu principi; Veselības izmaksu ekonomiskās analīzes metodes; Starptautisko organizāciju loma Latvijas veselības aprūpē; Latvijas veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanas sistēma; Latvijas veselības informācijas organizācija un vadība; Veselības aprūpes līmeņi, to organizācija Latvijā; Vispārējās vadības principu pielietojums un īpatnības valsts veselības aprūpes sistēmā.
Prasmes
1.Vērtēt Latvijas veselības aprūpes sistēmu starptautisko dokumentu, prasību un prakses kontekstā. Orientēties Latvijas valsts veselības aprūpes organizatoriskajā struktūrā un tās vadībā.
Kompetences
1.Kritiski vērtēt un lietot veselības pakalpojumu izmaksu ekonomiskās analīzes literatūras datus, tos lietot sava darba vadībā un plānošanā. Izskaidrot Latvijas veselības aprūpes organizācijas sasniegumus, problēmas un uzdevumus plašai sabiedrībai.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Politisko un stratēģisko dokumentu, kas regulē veselības aprūpes organizēšanu valstī lasīšana.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Regulāra mutiska izpratnes un prasmju kontrole nodarbību laikā. Rakstisks kursa gala pārbaudījums ar teorētiskiem jautājumiem.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
PVO Eiropas reģionālais birojs, Veselība 2020, Eiropas stratēģiskais ietvars visos pārvaldes un sabiedrības līmeņos veiktas rīcības atbalstam veselības un labklājības vairošanai, SPKC tulkojums, 2013
U.Mitenbergs, M. Taube, J.Misiņā, Ē. Miķītis, A. Martinsons, A.Rūrāne, V.Kventins, „Veselības sistēmas pārejas periodā: Latvija. Pārskats par veselības aprūpes sistēmu līdz 2011. gadam Latvija”. PVO Eiropas reģionālais birojs, European Observatory on on Health Systems and Policies, 2012 (akceptējams izdevums)
M.Baltiņš „Lietišķā epidemioloģija”. „Zinātne”, Rīga, 2003. (akceptējams izdevums)
Dz.Mozgis „Ceļvedis veselības aprūpes vadībā” Nacionālais apgāds, 2008. (akceptējams izdevums)
Papildu literatūra
„Funding Health Care: Options for Europe”, ed. E.Mossialos, A.Dixon, J.Figueras and J.Kutzin. „Open University Press”, Buckingham, Philadelphia, 2002.
S.Folland, A.Goodman, M.Stano „The Economics of Health and Health Care” „Pearson Prentice Hall”, 2017.
H.Legido-Quigley, M.McKee, E.Nolte, I.A Glinos „Assuring the Quality of Health Care in the European Union”, WHO, 2008
Paul J. Feldstein, Health Care Economics, Seventh Edition, Delmar Cengage Lerning, 2012
World Health Organization. The Global Burden of Disease concept.
Citi informācijas avoti
Ed. by J.Figueras, M.McKee, J.Cain, S.Lessof „Health Systems in Transition: Learning from Experience” European Observatory on Health Systems and Policies, 2004
Sassi F. (2006). Calculating QALYs, comparing QALY and DALY calculations. Health Policy Plan 21(5):402-408.
Anand S, Hanson K. (1997). Disability-adjusted life years: A critical review. J Health Econ 16:685-702.