Kritiskā domāšana un zinātnes filozofija psiholoģijā

Lekcijā tiks ieskicēts ceļš no filozofijas rašanās līdz mūsdienu zinātnes filozofijai, aplūkojot galvenās domāšanas funkcijas un analizējot, kā filozofija pakāpeniski pievērsās dabas un zināšanu sistemātiskai izpētei. Tiks aplūkota zinātnes būtība un zinātniskās izziņas atšķirības no citām izziņas formām, kā arī zinātnes filozofijas uzdevumi un to nozīme mūsdienu zinātniskajā praksē, tostarp zinātniskās izziņas kritēriji un Karla Popera demarkācijas princips zinātnes un pseidozinātnes nošķiršanai.

Balstoties uz iepriekšējā lekcijā aplūkotajiem zinātniskās izziņas kritērijiem, šajā lekcijā uzmanība tiks pievērsta to pielietošanai psiholoģijas zinātnē. Tiks ieskicēts psiholoģijas veidošanās ceļš par patstāvīgu zinātni un priekšnosacījumi tās nošķiršanai no filozofijas. Lekcijā tiks sniegta kritiskās domāšanas definīcija un analizēta tās nozīme psihologa profesionālajā darbībā un pētniecībā. Lekcijā tiks analizētas kritiskās un intuitīvās domāšanas atšķirības un to pielietojums, kā arī aplūkota psiholoģijas kā zinātnes nošķiršana no pašpalīdzības praksēm. Īpaša uzmanība tiks pievērsta kritiskās domāšanas trūkuma riskiem, tostarp dezinformācijas un pseidozinātnes izplatībai.

Lekcijā tiks aplūkota epistemoloģija kā filozofijas nozare, kas pēta zināšanu dabu, iespējas un robežas. Tiks analizēts, ko un kādos apstākļos iespējams izzināt zinātniski, kā arī tiks aplūkoti dažādi zināšanu ieguves veidi un to pamatojums. Īpaša uzmanība tiks pievērsta kritērijiem, kuri jāizpilda, lai zināšanas varētu tikt uzskatītas par pamatotām. Lekcijā tiks aplūkots empīrisms un racionālisms kā klasiskas epistemoloģiskās pozīcijas mūsdienu zinātniskajā domāšanā, kā arī indukcija, dedukcija un abdukcija kā galvenās zinātniskās spriešanas formas.

Lekcijā tiks aplūkots loģikas jēdziens un loģikas loma zinātniskajā izziņā, īpašu uzmanību pievēršot domāšanas pamatstruktūrām – jēdzienam, spriedumam un slēdzienam kā zinātniskās argumentācijas pamatelementiem. Tiks analizēta argumentācijas loģika psiholoģijā, akcentējot zinātnisko secinājumu pamatotību, cēloņsakarību izvērtēšanu un alternatīvu skaidrojumu nozīmi. Lekcijā tiks aplūkota pierādījumu hierarhija un tās nozīme zinātniskajā praksē, kā arī analizētas biežāk sastopamās loģiskās kļūdas, tostarp korelācijas un cēlonības sajaukšana, autoritātes arguments, apstiprinājuma kļūda un pārlieka vispārināšana.

Lekcijā tiks aplūkota psiholoģija kā epistemoloģiski plurāla zinātne, analizējot dažādas epistemoloģiskās pozīcijas un ar tām saistītās psihisko parādību izpētes metodoloģiskās pieejas. Tiks aplūkoti dažādi patiesuma un zināšanu pamatotības kritēriji psiholoģijā, vienlaikus uzsverot mūsdienu zinātniskās izziņas sarežģītību, daudzdimensionālo raksturu un ar to saistītos izaicinājumus zināšanu iegūšanā un interpretācijā. Tāpat lekcijā tiks analizēti biežāk izteiktie pārmetumi psiholoģijai kā zinātnei, kritiski izvērtējot to pamatotību un aplūkojot argumentus šo iebildumu atspēkošanai.

Lekcijā tiks aplūkots jautājums par to, ko tieši mēra psiholoģiskajos pētījumos un kādos apstākļos mērījums var tikt uzskatīts par pamatotu iecerētā psiholoģiskā konstrukta atspoguļojumu. Tiks analizēta konstruktu operacionalizācija, mērījuma validitātes dažādie aspekti un ar interpretāciju saistītie ierobežojumi. Īpaša uzmanība tiks pievērsta statistiskās analīzes lomai psiholoģiskajos pētījumos, uzsverot atšķirību starp statistisko nozīmīgumu un praktisko nozīmīgumu. Lekcijā tiks aplūkota arī dažādu teorētisko modeļu, izlases īpatnību un kultūrvides ietekme uz konstruktu definēšanu, mērīšanu un pētījumu rezultātu vispārināmību, uzsverot mūsdienu psiholoģiskās izpētes metodoloģisko sarežģītību.

Lekcijā tiks aplūkots pasaules ainas jēdziens kā visaptverošs realitātes interpretācijas ietvars, kas nosaka priekšstatus par pasauli, zināšanām un patiesības kritērijiem. Tiks skaidrots, kāpēc tikai daļa pasaules ainu tiek integrētas zinātnē, veidojot zinātniskās paradigmas, kā arī analizēta paradigmas nozīme zinātniskās izziņas strukturēšanā, pievēršoties to ontoloģiskajiem, epistemoloģiskajiem, aksioloģiskajiem un metodoloģiskajiem pamatiem. Tiks aplūkots Tomasa Kūna skatījums uz zinātnes attīstību, normālzinātni un paradigmu maiņas procesiem, kā arī analizēti paradigmu maiņas piemēri psiholoģijā, izgaismojot to ietekmi uz pētījumu jautājumu formulēšanu, metodoloģiskajām izvēlēm un zinātnisko rezultātu interpretāciju.

Lekcijā tiks aplūkoti ētiskie pamati zinātniskajā darbībā un atvērtās zinātnes principi. Tiks analizēts akadēmiskais godīgums zinātniskajā pētniecībā, pievēršot uzmanību autorības jautājumiem, plaģiāta novēršanai, datu interpretācijas caurskatāmībai un atbildīgai pētnieciskajai praksei. Lekcijā ētika tiks aplūkota kā profesionāla domāšanas attieksme, kas nosaka pētnieka rīcību visā psihologa profesionālās darbības un karjeras gaitā. Tāpat tiks analizēti atvērtās zinātnes principi un to nozīme pētījumu uzticamības, reproducējamības un caurskatāmības stiprināšanā, kā arī risku mazināšanā, kas saistīti ar selektīvu datu interpretāciju un replikācijas problēmām psiholoģijā.

Nodarbībā studējošie apgūs prasmi kritiski lasīt zinātniskus rakstus, tostarp atšķirt argumentus no viedokļiem, identificēt pamatā esošos pieņēmumus un izvērtēt pierādījumu kvalitāti. Tiks attīstīta spēja atpazīt secinājumus, kas nav pietiekami pamatoti ar empīriskiem datiem. Nodarbības laikā studējošie individuāli veiks patstāvīgu darbu auditorijā, analizējot vairākus pētījumu kopsavilkumus ar identiskiem datiem, bet atšķirīgi formulētiem secinājumiem. Uzdevuma ietvaros studējošie noteiks gadījumus, kuros secinājumi pārsniedz datus, ir nepamatoti vai kļūdaini, un pamatos savus vērtējumus ar argumentiem.

Studējošie apgūs, kā identificēt selektīvu datu izmantošanu un tendenciozu pētījumu interpretāciju zinātnes komunikācijā un mediju telpā. Tiks attīstīta prasme nošķirt empīriskos datus no to interpretācijas, kā arī kritiski izvērtēt, kuri rezultāti tiek pārmērīgi izcelti, ignorēti vai noklusēti. Strādājot grupās, studējošie analizēs dažādu pētījumu rezultātus un to atspoguļojumu medijos, identificēs “cherry picking” piemērus un reflektēs par pētnieku pieņēmumu un aizspriedumu lomu datu interpretācijā un prezentācijā.

Nodarbībā studējošie apgūs prasmi identificēt pseidozinātniskas teorijas psiholoģijā un kritiski izvērtēt to pievilcības mehānismus, epistemoloģisko nepamatotību un potenciālos riskus. Strādājot grupās, studējošie analizēs konkrētus pseidozinātnisku teoriju piemērus, izvērtēs iemeslus to vieglai uztveramībai un plašai izplatībai, kā arī analizēs šo teoriju zinātniskā pamatojuma trūkumu un to pieņemšanas iespējamās sekas indivīda, sabiedrības un zinātnes līmenī.

Nodarbībā studējošie apgūs praktiskās loģikas pamatprincipus akadēmisko tekstu veidošanā un analīzē, tostarp premisu un secinājumu nošķiršanu, argumentu struktūras veidošanu un definīciju kvalitātes izvērtēšanu. Tiks attīstīta spēja atpazīt loģiskās kļūdas, piemēram, apļveida definīcijas, pārmērīgi plašas vai šauras definīcijas, kā arī kategoriju kļūdas, kas saistītas ar analītisko līmeņu sajaukšanu. Nodarbības gaitā tiks sistemātiski attīstītas loģiskās spriešanas prasmes, un nodarbības noslēgumā studējošie uz vietas auditorijā pildīs testu ar loģikas uzdevumiem.

Nodarbībā studējošie apgūs izpratni par to, ka viens un tas pats psiholoģiskais konstrukts var tikt konceptualizēts, pētīts un aprakstīts būtiski atšķirīgos veidos atkarībā no izmantotās zinātniskās pieejas. Strādājot grupās, studējošie analizēs vienu konkrētu psiholoģisko konstruktu un izvērtēs, kā to iespējams pētīt, mērīt un teorētiski interpretēt dažādu epistemoloģisko un metodoloģisko ietvaru kontekstā, identificējot katras pieejas stiprās puses un ierobežojumus.

Nodarbībā studējošie apgūs spēju interpretēt pretrunīgus empīriskus rezultātus un reflektēt par to nozīmi zinātnes progresā, kā arī apzināties riskus, kas saistīti ar selektīvu datu izvēli un to neatspoguļošanu. Strādājot grupās, studējošie diskutēs par iespējamiem pretrunīgu rezultātu cēloņiem un izvērtēs sekas, ko zinātniskajā praksē var radīt nepilnīga vai tendencioza empīrisko datu prezentācija.

Nodarbībā studējošie apgūs spēju identificēt ētiskos izaicinājumus psiholoģiskajā pētniecībā un praksē, kā arī izprast psihologa profesionālo atbildību dažādās problemātiskās situācijās. Strādājot grupās, studējošie analizēs konkrētus gadījumus (pētījumu idejas), noteiks potenciālos ētiskos riskus, izvērtēs psihologa profesionālo atbildību un formulēs rīcības principus, kas nepieciešami risku mazināšanai un profesionāli atbildīgas prakses nodrošināšanai.

Rakstisks eksāmens ar uzdevumiem par kursā apgūtajām tēmām

Lekcijā tiks ieskicēts ceļš no filozofijas rašanās līdz mūsdienu zinātnes filozofijai, aplūkojot galvenās domāšanas funkcijas un analizējot, kā filozofija pakāpeniski pievērsās dabas un zināšanu sistemātiskai izpētei. Tiks aplūkota zinātnes būtība un zinātniskās izziņas atšķirības no citām izziņas formām, kā arī zinātnes filozofijas uzdevumi un to nozīme mūsdienu zinātniskajā praksē, tostarp zinātniskās izziņas kritēriji un Karla Popera demarkācijas princips zinātnes un pseidozinātnes nošķiršanai.

Balstoties uz iepriekšējā lekcijā aplūkotajiem zinātniskās izziņas kritērijiem, šajā lekcijā uzmanība tiks pievērsta to pielietošanai psiholoģijas zinātnē. Tiks ieskicēts psiholoģijas veidošanās ceļš par patstāvīgu zinātni un priekšnosacījumi tās nošķiršanai no filozofijas. Lekcijā tiks sniegta kritiskās domāšanas definīcija un analizēta tās nozīme psihologa profesionālajā darbībā un pētniecībā. Lekcijā tiks analizētas kritiskās un intuitīvās domāšanas atšķirības un to pielietojums, kā arī aplūkota psiholoģijas kā zinātnes nošķiršana no pašpalīdzības praksēm. Īpaša uzmanība tiks pievērsta kritiskās domāšanas trūkuma riskiem, tostarp dezinformācijas un pseidozinātnes izplatībai.

Lekcijā tiks aplūkota epistemoloģija kā filozofijas nozare, kas pēta zināšanu dabu, iespējas un robežas. Tiks analizēts, ko un kādos apstākļos iespējams izzināt zinātniski, kā arī tiks aplūkoti dažādi zināšanu ieguves veidi un to pamatojums. Īpaša uzmanība tiks pievērsta kritērijiem, kuri jāizpilda, lai zināšanas varētu tikt uzskatītas par pamatotām. Lekcijā tiks aplūkots empīrisms un racionālisms kā klasiskas epistemoloģiskās pozīcijas mūsdienu zinātniskajā domāšanā, kā arī indukcija, dedukcija un abdukcija kā galvenās zinātniskās spriešanas formas.

Lekcijā tiks aplūkots loģikas jēdziens un loģikas loma zinātniskajā izziņā, īpašu uzmanību pievēršot domāšanas pamatstruktūrām – jēdzienam, spriedumam un slēdzienam kā zinātniskās argumentācijas pamatelementiem. Tiks analizēta argumentācijas loģika psiholoģijā, akcentējot zinātnisko secinājumu pamatotību, cēloņsakarību izvērtēšanu un alternatīvu skaidrojumu nozīmi. Lekcijā tiks aplūkota pierādījumu hierarhija un tās nozīme zinātniskajā praksē, kā arī analizētas biežāk sastopamās loģiskās kļūdas, tostarp korelācijas un cēlonības sajaukšana, autoritātes arguments, apstiprinājuma kļūda un pārlieka vispārināšana.

Lekcijā tiks aplūkota psiholoģija kā epistemoloģiski plurāla zinātne, analizējot dažādas epistemoloģiskās pozīcijas un ar tām saistītās psihisko parādību izpētes metodoloģiskās pieejas. Tiks aplūkoti dažādi patiesuma un zināšanu pamatotības kritēriji psiholoģijā, vienlaikus uzsverot mūsdienu zinātniskās izziņas sarežģītību, daudzdimensionālo raksturu un ar to saistītos izaicinājumus zināšanu iegūšanā un interpretācijā. Tāpat lekcijā tiks analizēti biežāk izteiktie pārmetumi psiholoģijai kā zinātnei, kritiski izvērtējot to pamatotību un aplūkojot argumentus šo iebildumu atspēkošanai.

Lekcijā tiks aplūkots jautājums par to, ko tieši mēra psiholoģiskajos pētījumos un kādos apstākļos mērījums var tikt uzskatīts par pamatotu iecerētā psiholoģiskā konstrukta atspoguļojumu. Tiks analizēta konstruktu operacionalizācija, mērījuma validitātes dažādie aspekti un ar interpretāciju saistītie ierobežojumi. Īpaša uzmanība tiks pievērsta statistiskās analīzes lomai psiholoģiskajos pētījumos, uzsverot atšķirību starp statistisko nozīmīgumu un praktisko nozīmīgumu. Lekcijā tiks aplūkota arī dažādu teorētisko modeļu, izlases īpatnību un kultūrvides ietekme uz konstruktu definēšanu, mērīšanu un pētījumu rezultātu vispārināmību, uzsverot mūsdienu psiholoģiskās izpētes metodoloģisko sarežģītību.

Lekcijā tiks aplūkots pasaules ainas jēdziens kā visaptverošs realitātes interpretācijas ietvars, kas nosaka priekšstatus par pasauli, zināšanām un patiesības kritērijiem. Tiks skaidrots, kāpēc tikai daļa pasaules ainu tiek integrētas zinātnē, veidojot zinātniskās paradigmas, kā arī analizēta paradigmas nozīme zinātniskās izziņas strukturēšanā, pievēršoties to ontoloģiskajiem, epistemoloģiskajiem, aksioloģiskajiem un metodoloģiskajiem pamatiem. Tiks aplūkots Tomasa Kūna skatījums uz zinātnes attīstību, normālzinātni un paradigmu maiņas procesiem, kā arī analizēti paradigmu maiņas piemēri psiholoģijā, izgaismojot to ietekmi uz pētījumu jautājumu formulēšanu, metodoloģiskajām izvēlēm un zinātnisko rezultātu interpretāciju.

Lekcijā tiks aplūkoti ētiskie pamati zinātniskajā darbībā un atvērtās zinātnes principi. Tiks analizēts akadēmiskais godīgums zinātniskajā pētniecībā, pievēršot uzmanību autorības jautājumiem, plaģiāta novēršanai, datu interpretācijas caurskatāmībai un atbildīgai pētnieciskajai praksei. Lekcijā ētika tiks aplūkota kā profesionāla domāšanas attieksme, kas nosaka pētnieka rīcību visā psihologa profesionālās darbības un karjeras gaitā. Tāpat tiks analizēti atvērtās zinātnes principi un to nozīme pētījumu uzticamības, reproducējamības un caurskatāmības stiprināšanā, kā arī risku mazināšanā, kas saistīti ar selektīvu datu interpretāciju un replikācijas problēmām psiholoģijā.

Nodarbībā studējošie apgūs prasmi kritiski lasīt zinātniskus rakstus, tostarp atšķirt argumentus no viedokļiem, identificēt pamatā esošos pieņēmumus un izvērtēt pierādījumu kvalitāti. Tiks attīstīta spēja atpazīt secinājumus, kas nav pietiekami pamatoti ar empīriskiem datiem. Nodarbības laikā studējošie individuāli veiks patstāvīgu darbu auditorijā, analizējot vairākus pētījumu kopsavilkumus ar identiskiem datiem, bet atšķirīgi formulētiem secinājumiem. Uzdevuma ietvaros studējošie noteiks gadījumus, kuros secinājumi pārsniedz datus, ir nepamatoti vai kļūdaini, un pamatos savus vērtējumus ar argumentiem.

Studējošie apgūs, kā identificēt selektīvu datu izmantošanu un tendenciozu pētījumu interpretāciju zinātnes komunikācijā un mediju telpā. Tiks attīstīta prasme nošķirt empīriskos datus no to interpretācijas, kā arī kritiski izvērtēt, kuri rezultāti tiek pārmērīgi izcelti, ignorēti vai noklusēti. Strādājot grupās, studējošie analizēs dažādu pētījumu rezultātus un to atspoguļojumu medijos, identificēs “cherry picking” piemērus un reflektēs par pētnieku pieņēmumu un aizspriedumu lomu datu interpretācijā un prezentācijā.

Nodarbībā studējošie apgūs prasmi identificēt pseidozinātniskas teorijas psiholoģijā un kritiski izvērtēt to pievilcības mehānismus, epistemoloģisko nepamatotību un potenciālos riskus. Strādājot grupās, studējošie analizēs konkrētus pseidozinātnisku teoriju piemērus, izvērtēs iemeslus to vieglai uztveramībai un plašai izplatībai, kā arī analizēs šo teoriju zinātniskā pamatojuma trūkumu un to pieņemšanas iespējamās sekas indivīda, sabiedrības un zinātnes līmenī.

Nodarbībā studējošie apgūs praktiskās loģikas pamatprincipus akadēmisko tekstu veidošanā un analīzē, tostarp premisu un secinājumu nošķiršanu, argumentu struktūras veidošanu un definīciju kvalitātes izvērtēšanu. Tiks attīstīta spēja atpazīt loģiskās kļūdas, piemēram, apļveida definīcijas, pārmērīgi plašas vai šauras definīcijas, kā arī kategoriju kļūdas, kas saistītas ar analītisko līmeņu sajaukšanu. Nodarbības gaitā tiks sistemātiski attīstītas loģiskās spriešanas prasmes, un nodarbības noslēgumā studējošie uz vietas auditorijā pildīs testu ar loģikas uzdevumiem.

Nodarbībā studējošie apgūs izpratni par to, ka viens un tas pats psiholoģiskais konstrukts var tikt konceptualizēts, pētīts un aprakstīts būtiski atšķirīgos veidos atkarībā no izmantotās zinātniskās pieejas. Strādājot grupās, studējošie analizēs vienu konkrētu psiholoģisko konstruktu un izvērtēs, kā to iespējams pētīt, mērīt un teorētiski interpretēt dažādu epistemoloģisko un metodoloģisko ietvaru kontekstā, identificējot katras pieejas stiprās puses un ierobežojumus.

Nodarbībā studējošie apgūs spēju interpretēt pretrunīgus empīriskus rezultātus un reflektēt par to nozīmi zinātnes progresā, kā arī apzināties riskus, kas saistīti ar selektīvu datu izvēli un to neatspoguļošanu. Strādājot grupās, studējošie diskutēs par iespējamiem pretrunīgu rezultātu cēloņiem un izvērtēs sekas, ko zinātniskajā praksē var radīt nepilnīga vai tendencioza empīrisko datu prezentācija.

Nodarbībā studējošie apgūs spēju identificēt ētiskos izaicinājumus psiholoģiskajā pētniecībā un praksē, kā arī izprast psihologa profesionālo atbildību dažādās problemātiskās situācijās. Strādājot grupās, studējošie analizēs konkrētus gadījumus (pētījumu idejas), noteiks potenciālos ētiskos riskus, izvērtēs psihologa profesionālo atbildību un formulēs rīcības principus, kas nepieciešami risku mazināšanai un profesionāli atbildīgas prakses nodrošināšanai.

Rakstisks eksāmens ar uzdevumiem par kursā apgūtajām tēmām