Veselībpratība
Studiju kursa īstenotājs
Rīga, Kronvalda bulvāris 9, svek@rsu.lv, +371 67338307
Par studiju kursu
Mērķis
Priekšzināšanas
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Apgūstot studiju kursu, students spēs: 1. Aprakstīt veselībpratības teorētiskās pamatnostādnes, akcentējot veselībpratību sabiedrības veselības perspektīvā. 2. Raksturot veselībpratību kā kontekstuāli daudzveidīgu sociālo parādību. 3. Nosaukt un raksturot dažādus veselībpratības veidus. 4. Reflektēt par veselībpratību kā sabiedrības veselības konceptu un kā sabiedrības veselības veicināšanas rīku.
Prasmes
1.Apgūstot studiju kursu, students spratīs: 1. Diskutēt par veselībpratības mērīšanas iespējām. 2. Izvēlēties piemērotāko instrumentu veselībpratības mērīšanai konkrētajā situācijā un pamatot tā izvēli. 3. Diskutēt par veselībpratības veicināšanas iespējām dažādās sabiedrības grupās. 4. Izvēlēties pedagoģiskās metodes un paņēmienus veselībpratības veicināšanai dažādos kontekstos un pamatot to izvēli; demonstrēt konkrētu metožu un paņēmienu piemērus.
Kompetences
1.Apgūstot studiju kursu, students būs kompetencs: 1. Diskutēt par veselībpratības pētījumiem un kritiski vērtēt tos. 2. Analizēt pētījumos konstatētās saistības starp veselībpratību un veselības uzvedību, veselības paradumiem. 3. Balstoties uz teorētiskām atziņām un pētījumu rezultātiem, sniegt idejas un piemērus par to, kā integrēt veselībpratību sabiedrības veselības praksē.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
Pārbaudījums
Studiju kursa tēmu plāns
-
Veselībpratības teorētiskās nostādnes
-
Veselībpratības kontekstualitāte un dažādība (bērnu un pusaudžu veselībpratība; digitālā veselībpratība; sabiedrības veselības veselībpratība; organizāciju veselībpratība u.c.)
-
Veselībpratības mērīšanas iespējas populācijā
-
Veselībpratības veicināšanas iespējas dažādās sociālās grupās
-
Veselībpratības un veselības uzvedības savstarpējās saistības
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
Nutbeam, D. 2000. Health literacy as a public health goal: a challenge for contemporary health education and communication strategies into the 21st century. Health Promotion International, 15 (3), 259–267.
Nutbeam, D., Lloyd, J. E. 2021. Understanding and Responding to Health Literacy as a Social Determinant of Health. Annual review of public health, 42, 159–173.
Okan, O., Bauer, U., Levin-Zamir, D., Pinheiro, P., Sørensen, K., eds. 2019. International Handbook of Health Literacy: Research, practice and policy across the lifespan. Bristol: Policy Press, University of Bristol.
Sørensen, K., Van den Broucke, S., Fullam, J., et al. 2012. Health literacy and public health: A systematic review and integration of definitions and models. BMC Public Health 12, 80.
Urstad, K.H., Andersen, M.H., Larsen, M.H., et al. 2022. Definitions and measurement of health literacy in health and medicine research: a systematic review. BMJ Open, 12:e056294.
Papildu literatūra
World Health Organization. 2022. Health literacy development for the prevention and control of noncommunicable diseases. Geneva.