Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Ievads pasaules kino vēsturē un teorijā I
Kursa kods
KSK_099
Zinātnes nozare
Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Komunikācijas zinātne
LKI
6. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika; Nepilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Dita Rietuma
Struktūrvienības vadītājs
Ieva Puzo
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija
Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv
Par studiju kursu
Mērķis
Iepazīstināt studentus ar pasaules kinomākslas vēstures un teorijas pamatiem un galvenajiem virzieniem, lai nodrošinātu studējošo vispārējā humanitārā redzesloka paplašināšanu, kā arī iepazīstinātu ar masu komunikācijas līdzekļa – kino – valodas pamatprincipiem, funkcijām un nozīmīgākajiem stilistiskajiem virzieniem, kā arī dominējošajām teorētiskajām koncepcijām. Kursā iegūtās zināšanas padziļinās izpratni par mūsdienu komunikācijas un mediju vēsturi, kā arī nozīmi Eiropas un pasaules kultūras attīstības kontekstā.
Kursa ietvaros studenti iepazīsies ar pasaules kinomākslas attīstības posmiem (1895–1950), nozīmīgākajiem pavērsieniem – kino rašanos, kino kā mākslu un industriju, kino auditoriju izveidošanos, kino valodas un naratīva attīstību, nacionālo kino skolu aizsākumu, kino reālismu un tā alternatīvām. Studenti tiks iepazīstināti ar izcilākajiem kinomākslas paraugiem – brāļu Limjēru un Ž.Meljesa īsfilmām, D.V. Grifita pilnmetrāžas filmu "Neiecietība", R.Vinē filmu "Doktora Kaligari kabinets", F.V. Mūrnava filmu "Nosferatu", M.Kērtica filmu "Kasablanka", S.Eizenšteina un O.Velsa u.c. darbiem, kas raksturo kino vēstures attīstību, kā arī iegūs izpratni par kino valodas attīstību un tās ietekmi uz mūsdienu audiovizuālās komunikācijas telpu.
Priekšzināšanas
Nav nepieciešamas.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Kursa apguves rezultātā studenti: • Atpazīst un izprot kinomākslas attīstības galvenos posmus un stilistiskos virzienus (līdz XX gs. 40.–50. gadiem). • Analizē kinomākslas un sabiedrības attīstības mijiedarbību. • Nosauc un raksturo kinomākslas būtiskākos virzienus, kā arī teorētiskās analīzes pieejas. • Izprot kino valodas uzbūves principus un to izmantojumu dažādos laika posmos un dažādu nacionālo skolu tradīcijās.
Prasmes
1.Kursa apguves rezultātā studenti: • Atpazīst dažādas kinomākslas skolas. • Novērtē kinomākslas ietekmi uz mūsdienu masu medijiem. • Analizē kino autorus un kinomākslas paraugus. • Interpretē kinomākslas ietekmi uz sabiedrības komunikāciju. • Izmanto kinomākslas vēstījumu pieejas multimediju komunikācijā.
Kompetences
1.Kursa apguves rezultātā studenti: • Izvērtē audiovizuālos darbus filmās, kas tapušas dažādos laika posmos. • Prot atpazīt atšķirīgu kinovalodas izmantojumu. • Prot orientēties klasiskos kinovalodas principos, kā arī tiem alternatīvajā modernisma principu izmantojumā. • Izprot galvenos kinomākslas attīstības posmus un dominējošos stilistiskos principus. • Prot saskatīt mūsdienu audiovizuālās kultūras saikni ar būtiskiem kinomākslas attīstības posmiem, un dažādos laika posmos veiktajiem teorētiskajiem un praktiskajiem sasniegumiem.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Lekcijās un semināros apgūtās zināšanas aprobēt patstāvīgi veiktas filmas analīzē un prezentācijā.
Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Jāizveido kursa ietvaros apskatītā vēsturiskā posma ietvaros tapušās filmas analīze (skat. ieteicamo filmu sarakstu Informatīvajos avotos), kā arī sava darba prezentācija. Darbā jāveic filmas tematiskā, stilistiskā un žanriskā analīze, jāraksturo filmas nozīme pasaules kino kontekstā. Apjoms – vismaz četras A4 lapas (neskaitot titullapu).
|
||
|
2.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
• Līdzdalība lekcijās.
• Līdzdalība un aktivitātes semināros.
• Noslēguma semināra darbs – filmas prezentācija un analīze (četras A4) lapas.
Jāizveido, kursa ietvaros, apskatītā vēsturiskā posma ietvaros, tapušās filmas analīze (skat. ieteicamo filmu sarakstu informatīvajos avotos), kā arī sava darba prezentācija. Darbā jāveic filmas tematiskā, stilistiskā un žanriskā analīze, jāraksturo filmas nozīme pasaules kino kontekstā. Apjoms – vismaz četras A4 lapas (neskaitot titullapu).
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Ievads. Kino pamatjēdzieni, kinovalodas pamatelementi.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Kino rašanās, kinovalodas attīstība: brāļi Limjēri, Žoržs Meljess, Edvīns S. Porters. Nacionālo kinoskolu veidošanās un attīstības virzieni (1889–1915).
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
D.V. Grifita nozīme kinovalodas un ASV kino attīstībā. Filmas "Nācijas dzimšana"/"The Birth of a Nation" (1915), "Neiecietība"/"Intolerance" (1916). Kino kā masu medija dzimšana. Studiju sistēma ASV. Skaņas ienākšana. Jaunu žanru uzplaukums – mūzikls, gangsterfilma XX gs. 20.–30. gadu mijā. Kino kā sabiedrības noskaņojuma un vēstures – Lielās depresijas – spogulis. Cenzūra.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
ASV kinematogrāfija XX gs. 30.–40. gados. ASV – klasiskā Holivudas stila pilnbrieds, žanriskā daudzveidība (vesterni, melodrāmas, komēdijas). Spilgtākie autori, aktieri. Filma "Kasablanka"/"Casablanca" (1942) kā Holivudas klasiskā stila principu iemiesojums.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Modernisma idejas kino. Eiropas kino 20. gados. Vācu ekspresionisms: Fridrihs Murnavs, Roberts Vīne, Frics Langs. Sirreālisma pirmsākumi (Luiss Bunjuels un Salvadors Dalī).
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Modernisma idejas kino. Krievu modernistu montāžas teorijas. (Sergejs Eizenšteins, Ļevs Kuļešovs, Dziga Vertovs u.c.).
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Modernisma ideju atskaņas Holivudas praksē. Režisora Orsona Velsa filmas "Pilsonis Keins"/"Citizen Kane" (1941) fragmentu skate un analīze. Filmas novatorisms un nozīme pasaules kinovēsturē.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Modernisma ideju atskaņas Holivudas praksē. Režisora Orsona Velsa filmas "Pilsonis Keins"/"Citizen Kane" (1941) fragmentu skate un analīze. Filmas novatorisms un nozīme pasaules kinovēsturē.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Formas meklējumi Holivudas klasiskā stila ietvaros. Film noir kā izaicinājums klasiskajam Holivudas stilam (XX gs. 40.–50. gadi).
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Formas meklējumi Holivudas klasiskā stila ietvaros. Film noir vizuālā stilistika, vēstījuma stretēģiju daudzveidība (piem. režisora Billija Vaildera darbos). Film noir atskaņas XX gs. kino pieredzē.
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
20 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
NEPILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Ievads. Kino pamatjēdzieni, kinovalodas pamatelementi.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Kino rašanās, kinovalodas attīstība: brāļi Limjēri, Žoržs Meljess, Edvīns S. Porters. Nacionālo kinoskolu veidošanās un attīstības virzieni (1889–1915).
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
D.V. Grifita nozīme kinovalodas un ASV kino attīstībā. Filmas "Nācijas dzimšana"/"The Birth of a Nation" (1915), "Neiecietība"/"Intolerance" (1916). Kino kā masu medija dzimšana. Studiju sistēma ASV. Skaņas ienākšana. Jaunu žanru uzplaukums – mūzikls, gangsterfilma XX gs. 20.–30. gadu mijā. Kino kā sabiedrības noskaņojuma un vēstures – Lielās depresijas – spogulis. Cenzūra.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
ASV kinematogrāfija XX gs. 30.–40. gados. ASV – klasiskā Holivudas stila pilnbrieds, žanriskā daudzveidība (vesterni, melodrāmas, komēdijas). Spilgtākie autori, aktieri. Filma "Kasablanka"/"Casablanca" (1942) kā Holivudas klasiskā stila principu iemiesojums.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Modernisma idejas kino. Eiropas kino 20. gados. Vācu ekspresionisms: Fridrihs Murnavs, Roberts Vīne, Frics Langs. Sirreālisma pirmsākumi (Luiss Bunjuels un Salvadors Dalī).
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Modernisma ideju atskaņas Holivudas praksē. Režisora Orsona Velsa filmas "Pilsonis Keins"/"Citizen Kane" (1941) fragmentu skate un analīze. Filmas novatorisms un nozīme pasaules kinovēsturē.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Modernisma ideju atskaņas Holivudas praksē. Režisora Orsona Velsa filmas "Pilsonis Keins"/"Citizen Kane" (1941) fragmentu skate un analīze. Filmas novatorisms un nozīme pasaules kinovēsturē.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Formas meklējumi Holivudas klasiskā stila ietvaros. Film noir kā izaicinājums klasiskajam Holivudas stilam (XX gs. 40.–50. gadi).
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
16 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
The Oxford History of World Cinema. The Definitive History of Cinema Worldwide, Oxford University Press, 1996
2.
Bordwell, David, Thompson, Kristin. Film Art. An Introduction. International Edition, McGraw-Hill, Inc, 1993
3.
Sklar, Robert. Film. An International History of the Medium, Thames and Hudson, 1993
4.
An Introduction to Film Studies. Edited by Jill Nelmes, Routledge, 1996
5.
Теплиц, Ежи. История киноискусства, Москва: Прогресс, 1968.
6.
Садуль, Жорж. Всемирная история кино, Москва: Искусство, 1958 — 1982.
7.
Bordvels, Deivids, Tompsone, Kristīne. Kinomāksla. Ievads. Nacionālais kino centrs, Rīga, 2018
Citi informācijas avoti
1.
Filmas:
2.
Voyage dans la lune, Georges Melies, 1902
3.
The Birth of a Nation, 1915
4.
Intolerance, D.W. Griffit, 1916
5.
Das Kabinet der doktor Kaligari, Robert Wiene, 1922
6.
The Kid, Charles Chaplin, 1921
7.
Nosferatu, Robert F. Murnaw, 1922
8.
Metropolis, Fritz Lang, 1926
9.
Bronenosec Potjemkin, Sergejs Eizenšteins, 1926
10.
The Jazz Singer, Alan Crosland,1927
11.
The Grand Hotel, Edmund Goulding, 1932
12.
Un Chien Andalou, Luis Bunuel, Salvador Dali, 1929
13.
The Blue Angel, Joseph von Sternberg, 1930
14.
The Public Enemy, William A.Wellman, 1931
15.
Frankenstein, James Wales, 1931
16.
Zero for Conducti, Jean Vigo, 1933
17.
It Happened One Night, Frank Capra, 1934
18.
L’Atalante, Jean Vigo, 1939
19.
Top Hat, Mark Sandrich, 1935
20.
The 39 Steps, Alfred Hitchcock, 1935
21.
Modern Times, Charlie Chaplin, 1936
22.
21 Bringing up Baby, George Cukor, 1938
23.
Roaring twenties, Raoul Walsh,1939
24.
Gone With the Wind, Victor Fleming, 1939
25.
Wizard of Oz, Victor Fleming, 1939
26.
Ninotchka, Ernst Lubitsch, 1939
27.
The Great Dictator, Charlie Chaplin, 1940
28.
Citizen Kane, Orson Welles, 1941
29.
Casablanca, Michael Curtiz, 1941
30.
The Maltese Falcon, Juhn Huston, 1941
31.
The Double Indemnity, Billy Willder, 1944