Sporta pedagoģijas attīstības tendences

Lekcijā doktoranti uzzinās par jaunākajām sporta pedagoģijas un sporta zinātnes atziņām, kas sekmē pāreju uz individualizētām un personalizētām mācību metodēm sporta izglītībā.

Tiks apskatīti jautajumi:

1. Kāpēc sporta izglītībā dominē tradicionālās mācību metodes?
2. Kādi faktori sekmē un kādi faktori kavē inovāciju ieviešanu individualizētu un personalizētu mācību metožu ieviešanā sporta pedagoģijā?

Literatūra:

1. Fletcher, T., Ní Chróinín, D., Gleddie, D., & Beni, S. (Eds.). (2021). Meaningful Physical Education: An Approach for Teaching and Learning (1st ed.). Routledge. https://doi.org/10.4324/9781003035091
2. Lawrence J. (2018). Teaching Primary Physical Education. Second Edition: SAGE Publications

Lekcijā doktoranti uzzinās par jaunākajām sporta pedagoģijas un sporta zinātnes atziņām, kas sekmē pāreju uz individualizētām un personalizētām sporta treniņu metodēm.

Tiks apskatīti jautājumi:

1. Kāpēc sporta treniņu procesā dominē tradicionālās treniņu metodes?
2. Kādi faktori sekmē un kādi faktori kavē inovāciju ieviešanu individualizētu un personalizētu treniņu metožu ieviešanā sporta treniņu procesā?

Literatūra:

1. Dukes, L., (Edit.) (2015).  Exercise Training: Types and Methods, Role in Disease Prevention and Health Benefits (Sports and Athletics Preparation, Performance, and Psychology). Nova Science Pub 
2. Gonçalves, B., Bravo, J., & Folgado, H. (Eds.). (2022). Training Methods to Improve Sports Performance and Health. Basel, Switzerland: MDPI.
3. Joyce D., Lewindon D. (Eds.) (2022). High-Performance Training for Sports, 2nd Edition. Human Kinetics

Lekcijā tiks analizētas inovācijas kustību prasmju apguvē ietverot jaunākās metodes, tehnoloģijas un pieejas, kas uzlabo kustību iemaņu apguvi un efektivitāti sporta izglītībā un sporta treniņu procesā, apskatot digitālo tehnoloģiju un mākslīgā intelekta, biomehānikas un kustību analīzes, neirozinātnes un sensorās stimulācijas lomu personalizēta mācību un treniņu procesā, paaugstinot mācību un treniņu efektivitāti un pielāgojot to individuālajām vajadzībām.

Tiks apskatīti jautājumi:

1. Kāds ir kustību prasmju apguves teorētiskais pamatojums starpdisciplinārā skatījumā?
2. Kā mākslīgais intelekts un datu analīze palīdz optimizēt kustību mācīšanas procesu?
3. Kā var izmantot virtuālo un paplašināto realitāti kustību mācīšanās procesā?

Literatūra:

1. David S, Bačić B, Richter C and Mundt M (2023) Editorial: Artificial intelligence to enhance biomechanical modelling. Front. Sports Act. Living 5:1188035. doi: 10.3389/fspor.2023.1188035
2. International Journal of Artificial Intelligence in Education. Springer US. ISSN 15604292, 15604306

Lekcijā tiks raksturota kustību kompetence, fiziskā un ķermeniskā izpratība, izvērtējot vairākus būtiskus jautājumus, kas saistīti ar indivīda spēju efektīvi veikt un izprast kustības, fiziskās sagatavotības un ķermeņa apzināšanās lomu.

Tiks apskatīti jautājumi:

1. Kādi faktori ietekmē kustību kompetences attīstību bērnībā, pusaudža gados un pieaugušā vecumā?
2. Kāda ir atšķirība starp fizisko izpratību un fizisko sagatavotību?
3. Kāda ir saikne starp kustību kompetenci, fiziskā un ķermeniskā izpratību un kā viedierīces un virtuālā realitāte var veicināt to attīstību dažādos vecumposmos?

Literatūra:

1. Chen, A., (2022). Reconceptualizing Physical Education A Curriculum Framework for Physical Literacy. Routledge.
2. Fletcher, T., Ní Chróinín, D., Gleddie, D., & Beni, S. (Eds.). (2021). Meaningful Physical Education: An Approach for Teaching and Learning (1st ed.). Routledge. https://doi.org/10.4324/9781003035091