Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts

Zinātnes filozofija, pētniecības principi, metodes, metodoloģija un prakse sociālajās zinātnēs starpnozaru integrācijas perspektīvā

Studiju kursa pamatinformācija

Kursa kods
DN_198
Zinātnes nozare
Citas sociālās zinātnes, tai skaitā starpnozaru sociālās zinātnes un militārā zinātne
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Informācijas un komunikācijas zinātne; Komunikācijas zinātne; Politikas zinātne; Sociālā antropoloģija; Tiesību zinātne; Uzņēmējdarbības vadība; Vadībzinātne; Veselības vadība
LKI
8. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika

Studiju kursa īstenotājs

Kursa vadītājs
Struktūrvienības vadītājs
Struktūrvienība
Doktorantūras nodaļa
Kontaktinformācija

Rīga, Dzirciema iela 16, dn@rsu.lv, +371 67409120

Par studiju kursu

Mērķis

Intensīvā veidā iepazīstināt doktorantus ar dažādām zinātnes filozofijas skolām, sociālo zinātņu pētniecības principiem, teorijām un metodēm, ar kuru palīdzību veidot pamatu sava doktora darba izstrādei starpdisciplinārā perspektīvā. Šīs zināšanas ļaus apgūt dažādas pieejas individuālā pētnieciskā procesa virzīšanā un sniegs padziļinātu priekšstatu par tādiem konceptiem kā realitāte, objektivitāte un subjektivitāte, patiesība, vērtības, tādējādi dodot papildus instrumentus doktora darba pētnieciskā ietvara (research design) izstrādē. Kursa mērķis ir stiprināt doktora studiju programmas studentu prasmes lietot dažādu teorētiskos ietvarus un sociālo zinātņu metodes savā zinātniskajā darbā, kā arī attīstīt spējas strādāt starpnozaru griezumā.

Priekšzināšanas

Maģistra darba pieredze pētniecībā, aizstāvēts maģistra studiju pētnieciskais darbs.

Studiju rezultāti

Zināšanas

1.Doktorants pārzina dažādas zinātnes filozofijas skolas.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Kursa literatūras apguve un diskutēšana par to sava doktora darba kontekstā semināru laikā. Kursa ieskaites elementi

2.Doktorants pārzina sociālo zinātņu pētniecības principus, teorijas un metodes, ar kuru palīdzību veidot pamatu sava doktora darba izstrādei starpdisciplinārā perspektīvā.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Kursa ieskaites elementi Promocijas darba pētnieciskā ietvara izstrāde, prezentēšana, apspriešana Zinātniskā raksta kopsavilkuma projekts par izvēlēto promocijas darba tēmu. Maz pētīto vai nepētīto jautājumu pārskats sava doktora darba temata ietvaros.

3.Doktorants pārzina korektu sociālo zinātņu terminoloģiju.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Zinātniskā raksta kopsavilkuma projekts par izvēlēto promocijas darba tēmu. Maz pētīto vai nepētīto jautājumu pārskats sava doktora darba temata ietvaros. X ziņas (140 zīmes), kas vislabāk atspoguļo promocijas darba zinātnisko vērtību, izveide. Kursa ieskaites elementi

4.Doktorants orientējas zinātnes nozarē, aprakstot sava darba teoriju un metodoloģiju, pētnieciskos soļus, atbilstoši promocijas darba esošajai stadijai.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Kursa ieskaites elementi Promocijas darba pētnieciskā ietvara izstrāde, prezentēšana, apspriešana Zinātniskā raksta kopsavilkuma projekts par izvēlēto promocijas darba tēmu.

5.Doktorants ir apguvis akadēmisko terminoloģu un zināšanas akadēmiskās rakstīšanas jomā, izveidojot starpdisciplināra zinātniska raksta kopsavilkuma projektu.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Zinātniskā raksta kopsavilkuma projekts par izvēlēto promocijas darba tēmu. Kursa ieskaites elementi

Prasmes

1.Doktorants spēj pielietot dažādas pieejas individuālā pētnieciskā procesa virzīšanā.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Promocijas darba pētnieciskā ietvara izstrāde, prezentēšana, apspriešana Kursa ieskaites elementi

2.Doktorants prot definēt sava promocijas darba teorētisko ietvaru, metodoloģiju, kritiski analizēt zinātnisko literatūru par sava darba promocijas tēmu.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Kursa ieskaites elementi Maz pētīto vai nepētīto jautājumu pārskats sava doktora darba temata ietvaros. X ziņas (140 zīmes), kas vislabāk atspoguļo promocijas darba zinātnisko vērtību, izveide.

3.Doktorants uzrāda prasmi akadēmiski diskutēt, argumentēt un apspriest savu un citu doktorantu izstrādātos pētnieciskos ietvarus, balstoties uz zinātniskās novitātes, promocijas darba aktualitātes, problēmas un mērķa formulējuma, teorētiskās bāzes un metodoloģiskā ietvara kritērijiem.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Kursa ieskaites elementi Promocijas darba pētnieciskā ietvara izstrāde, prezentēšana, apspriešana Kursa literatūras apguve un diskutēšana par to sava doktora darba kontekstā semināru laikā.

4.Doktorants spēj lietot dažādu teorētiskos ietvarus un sociālo zinātņu metodes savā zinātniskajā darbā, kā arī ir attīstījis spējas strādāt starpnozaru griezumā.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Promocijas darba pētnieciskā ietvara izstrāde, prezentēšana, apspriešana Kursa ieskaites elementi Maz pētīto vai nepētīto jautājumu pārskats sava doktora darba temata ietvaros.

Kompetences

1.Doktorants akadēmiski korekti izveido sava promocijas darba pētniecisko ietvaru, to prezentē un apspriež zinātniskā diskusijā.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Kursa ieskaites elementi Promocijas darba pētnieciskā ietvara izstrāde, prezentēšana, apspriešana

2.Doktorants akadēmiski korekti izveido starpdisciplināra akadēmiskā raksta kopsavilkuma projektu.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Kursa ieskaites elementi Zinātniskā raksta kopsavilkuma projekts par izvēlēto promocijas darba tēmu.

3.Doktorants savu zinātnes komunikācijas kompetenču attīstīšanai izveido X ziņu par sava doktora darba tematu.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

X ziņas (140 zīmes), kas vislabāk atspoguļo promocijas darba zinātnisko vērtību, izveide. Kursa ieskaites elementi

4.Doktorants spēj izveidot kvalitatīvu maz pētīto vai nepētīto jautājumu pārskatu, sava doktora darba temata ietvaros.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Kursa ieskaites elementi Maz pētīto vai nepētīto jautājumu pārskats sava doktora darba temata ietvaros.

5.Doktorants prot prezentēt, piedalīties zinātniskās diskusijās, kā arī uzturēt zinātnisku diskusiju starpdisciplinārā perspektīvā.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

X ziņas (140 zīmes), kas vislabāk atspoguļo promocijas darba zinātnisko vērtību, izveide. Kursa ieskaites elementi Promocijas darba pētnieciskā ietvara izstrāde, prezentēšana, apspriešana Kursa literatūras apguve un diskutēšana par to sava doktora darba kontekstā semināru laikā.

Vērtēšana

Patstāvīgais darbs

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Kursa literatūras apguve un diskutēšana par to sava doktora darba kontekstā semināru laikā.

-
-
2.

Zinātniskā raksta kopsavilkuma projekts par izvēlēto promocijas darba tēmu.

-
Ieskaite
3.

Maz pētīto vai nepētīto jautājumu pārskats sava doktora darba temata ietvaros.

-
Ieskaite
4.

X ziņas (140 zīmes), kas vislabāk atspoguļo promocijas darba zinātnisko vērtību, izveide.

-
Ieskaite

Pārbaudījums

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Promocijas darba pētnieciskā ietvara izstrāde, prezentēšana, apspriešana

-
Ieskaite

Doktoranta iesniegto promocijas darba pētniecisko ietvaru vērtē saskaņā ar kursa apraksta un izskatīto tēmu prasībām. Sagatavoto rakstveida uzdevumu doktorants iesniedz studiju kursa vadītājai elektroniski vismaz vienu darba dienu pirms pārbaudījuma.

Eksāmena mutvārdu daļa: klātienē doktorants iepazīstina ar iesniegto promocijas darba pētniecisko ietvaru, atbild uz jautājumiem, iesaistās diskusijā par iesniegto rakstveida uzdevumu un prezentāciju.

Prezentācijas ilgums: 10 min.

2.

Kursa ieskaites elementi

-
Ieskaite

Lai iegūtu ieskaiti, doktorantam jāizpilda šādi kritēriji.

  1. Aktīva līdzdalība lekcijās un semināros - vismaz 75%.
  2. Noteiktajā termiņā iesniegts zinātniskā raksta kopsavilkuma projekts.
  3. Noteiktajā termiņā iesniegta X ziņa.
  4. Noteiktajā termiņā iesniegts, prezentēts un apspriests promocijas darba zinātniskās novitātes pamatojums un “gap analysis”. Prezentācija - 5 min.
  5. Noteiktajā termiņā iesniegts, pezentēts un apspriests zinātniskā raksta kopsavilkuma projekts. Prezentācija - 10 min.

Studiju kursa tēmu plāns

PILNA LAIKA
1. daļa
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Ievads mūsdienu zinātnes un sociālo zinātņu pamata jautājumos.
Apraksts

Anotācija: Īss ieskats zinātnes un sociālo zinātņu teorijās; sociālo zinātņu vieta un nozīme kopējā zinātnes attīstības kontekstā. Ko nozīmē saprast indivīdu un sabiedrību “zinātniski”. Mertona institucionālie imperatīvi - komūnisms, universālisms, dezinterese un organizētais skepticisms. Zinātniskās novitātes nozīmīgums. Četras sociālo zinātņu pētniecības paradigmas. Nodarbības jautājumi: 1. Sociālās zinātnes un sociālo zinātņu disciplīnas. 2. Zinātnes teorija, metode un zinātniskā pētniecība. 3. Mertona zinātnes normas un sociālo zinātņu pētniecības paradigmas. 4. Zinātniskā darba tēmas novitāte, aktualitāte un unikalitāte; maz pētīto vai nepētīto jautājumu nozīme zinātniskajā darbā. Literatūra: 1. Lakatos, Imre (1980). The Methodology of Scientific Research Programmes: Volume 1: Philosophical Papers. Cambridge University Press. 2. Merton, Robert K. (1942). The Normative Structure of Science. Panarchy [pieejams: https://www.panarchy.org/merton/science.html]. 3. Popper, Karl Raimund (2002). The logic of scientific discovery. New York: Routledge.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Hipotētiski deduktīvā izskaidrojuma koncepts v. epistemioloģiskais anarhisms.
Apraksts
Anotācija: Zinātnes attīstība un fiksētu, universālu likumu nozīme un ierobežojumi zinātnes progresā. Metodoloģisko noteikumu robežas zināšanu pieaugumā. Hipotētiski deduktīvās metodes nozīme zinātniskajā pētniecībā. Nodarbības jautājumi: 1. Likumsakarību meklēšana sociālajās zinātnēs, zinātnes revolūciju struktūra; metateorijas jeb paradigmas. Izskaidrošana, paredzēšana, likumi. 2. Sociālā statistika. 3. Kauzalitāte sociālajās zinātnēs. 4. Konceptu mērīšana: operacionalizēšana un kontekstualizēšana. Literatūra: 1. Kuhn, Thomas Samuel (2012). The structure of scientific revolutions. Fourth edition. Chicago, London: The University of Chicago Press. 2. Lakatos, Imre; Feyerabend, Paul (2000). For and Against Method: Including Lakatos's Lectures on Scientific Method and the Lakatos-Feyerabend Correspondence. 1st Edition. University of Chicago Press.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Pētnieciskais ietvars un pētījumu pamata tipi.
Apraksts
Anotācija: Pētnieciskā ietvara veidošana, balstoties uz studija kursa tematiskajiem blokiem. Pētnieciskā ietvara pamata tipi, pētnieciskais jautājums, hipotēze, teoriju un metodoloģijas izvēle, pētnieciskie soļi un bibliogrāfija. Nodarbības jautājumi: 1. Pētnieciskā ietvara pamata tipi, galvenie elementi un biežāk pieļautās kļūdas tā izveidē. 2. Pamata tipi pētījumiem, kas ir saistīti ar nozaru teoriju veidošanu un to aspektu precizēšanu Literatūra: Trochim, William M., Donnelly, Kanika Arora (2016). Research methods: the essential knowledge base. 2nd edition. Boston, MA: Cengage Learning.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Individuālisms un holisms.
Apraksts
Anotācija: Individuālisma un holisma pretnostatījums, to spēja un nespēja izskaidrot sociālo zinātņu fenomenus. Zinātniskie jautājumi, kurus pēta, fokusējoties uz sabiedrību kopumā, nevis uz atsevišķām tās daļām, grupām vai indivīdiem. Zinātniskie jautājumi, kas pieprasa individuālisma pieeju, kura ietvaros sabiedrības elementi ir aplūkojami kā neatkarīga vienība ar pašpietiekamām īpašībām. Metodoloģiskā individuālisma un vēsturiskā materiālisma pretnostatījums; nepieciešamība sociālo fenomenu izskaidrojumu rast individuālā rīcībā un makro līmeņa sociālo fenomenu papildināšana ar mikro līmeņa pamatiem, kas precizē rīcības teorētiskos mehānismus. Nodarbības jautājumi: 1. Individuālais un sociālais jeb individuālisms un holisms; holistiskais izskaidrojums un metodoloģiskais individuālisms. 2. Strukturālisms. 3. Modeļu derīgums un pielietojamība. Literatūra: 1. Durkheim, Emile (2014). The Rules of Sociological Method: And Selected Texts on Sociology and its Method. Free Press; Expanded, Updated edition, 27. un 28. nodaļa.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Racionāla rīcība: tās pamatojums un ierobežojumi.
Apraksts
Anotācija: Racionāli skaidrojumi sociālajās zinātnēs no teorētiskā skata punkta. Racionāli aktieri, pašinterese un “neredzamās rokas” koncepts. Racionālas izvēles ierobežojumi, subjektīvisms, biheiviorisms sociālajās zinātnēs un ārēju faktoru ietekme. Nodarbības jautājumi: 1. Racionāla rīcība, tās ierobežojumi, struktūras un eksperimenti. 2. Racionalizācija, racionālisms un racionālas izvēles teorija. 3. Racionālas izvēles teorijas pataloģijas. Literatūra: 1. Martin, M., McIntyre, Lee (1994). Readings in the Philosophy of Social Science. N edition. A Bradford Book. Part V. 2. Rosenberg, Alexander (2018). Philosophy of Social Science. Fifth edition. Routledge. 6. nodaļa.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Interpretācija un nozīme v. pozitīvisma pieeja.
Apraksts
Anotācija: Interpretatīvās pieejas fokuss sociālajās zinātnēs iepretim pozitīvisma pieejai sociālajās zinātnēs. Interpretatīvās pieejas koncentrēšanās uz aprakstu un pastāvošajām cilvēku interakcijām, piešķirtajām nozīmēm un procesiem, kas veido sabiedrības funkcionēšanas iestatījumus. Pozitīvisma pieejas fokuss uz sabiedrības ietekmi uz indivīdu. Kvantitatīvo un kvalitatīvo metožu piemērojamība šajās pieejās. Nodarbības jautājumi: 1. Interpretatīvā paradigma sociālajās zinātnēs. 2. Interpretatīvisms un pozitīvisms. 3. Hermeneitiskā pieeja. 4. Idejas, pārliecības un diskursi. Literatūra: 1. Blaikie, Norman (2007). Approaches to Social Enquiry: Advancing Knowledge. 2nd Edition. Polity. 2. King, G., Keohane, Robert O., Verba, S. (2021). Designing Social Inquiry: Scientific Inference in Qualitative Research, Princeton University Press.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
Mācību telpa
2

Tēmas

Funkcionālisms un sociālā teorija.
Apraksts
Anotācija: Funkcionālisms kā teorija sociālajās zinātnēs, kas fokusējas uz struktūrām, kas rada sabiedrību un veido stabilitāti tajā. Sociālo faktu nozīme sabiedrības funkcionēšanā. Dirkheima radītā strukturālā funkcionālisma teorija un tās attīstība. Sociālais konstruktīvisms un sociālais konstrukcionisms. Kritiskā sociālā teorija. Nodarbības jautājumi: 1. Funkcionālisms un funkcionāli izskaidrojumi sociālajās zinātnēs. 2. Sociālā teorija un sociālā struktūra. Sociālā konstrukcija. 3. Kritiskā teorija. Literatūra: 1. Merton, Robert K. (2017). Social Theory and Social Structure. Rawat. 2. Rosenberg, Alexander (2018). Philosophy of Social Science. Fifth edition. Routledge. Chapter 10. 3. Winch, Peter (2007). The Idea of a Social Science and Its Relation to Philosophy.1st ed. Routledge.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Zinātnes filozofijas un sociālo zinātņu metodes promocijas darba kontekstā.
Apraksts
Anotācija: Studiju kursā aptverto tēmu piemērošana doktorantu promocijas darbu pētnieciskā ietvara izveidē. Pētnieciskā plāna izveide, pētnieciskā jautājuma un hipotēzes parametri un formulēšana, darba teorētiskā perspektīva un piemērotāko pētniecisko metožu atrašana. Nodarbības jautājumi: 1. Pētnieciskais plāns. 2. Pētnieciskais jautājums un hipotēze. 3. Metodes un teorētiskā perspektīva. Literatūra: 1. Trochim, William M., Donnelly, Kanika Arora (2016). Research methods : the essential knowledge base. 2nd edition. Boston, MA: Cengage Learning.
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
16 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Ieskaite

Bibliogrāfija

Obligātā literatūra

1.

Blaikie, Norman (2007). Approaches to Social Enquiry: Advancing Knowledge. 2nd edition. Polity.Piemērots angļu valodas plūsmai

2.

Durkheim, Emile (2014). The Rules of Sociological Method: And Selected Texts on Sociology and its Method. Free Press; Expanded, Updated edition, Chapters 27, 28.Piemērots angļu valodas plūsmai

3.

Kuhn, Thomas Samuel (2012). The structure of scientific revolutions. 4th edition. Chicago, London: The University of Chicago Press.Piemērots angļu valodas plūsmai

4.

Lakatos, Imre; Feyerabend, Paul (1999). For and Against Method: Including Lakatos's Lectures on Scientific Method and the Lakatos-Feyerabend Correspondence. 1st edition. University of Chicago Press.Piemērots angļu valodas plūsmai

5.

Merton, Robert K. (2017) Social Theory and Social Structure. Rawat.Piemērots angļu valodas plūsmai

6.

Popper, Karl Raimund (2002). The logic of scientific discovery. New York: Routledge.Piemērots angļu valodas plūsmai

7.

Trochim, William M., Donnelly, Kanika Arora (2016). Research methods: the essential knowledge base. 2nd edition. Boston, MA: Cengage LearningPiemērots angļu valodas plūsmai

8.

Creswell, John W. (2018). Research Design: Qualitative, Quantitative and Mixed Methods Approaches. 3rd edition. Thousand Oaks, Calif.: Sage.Piemērots angļu valodas plūsmai

Papildu literatūra

1.

King, Gary; Keohane, Robert O.; Verba, Sidney (2021). Designing Social Inquiry: Scientific Inference in Qualitative Research. Princeton University Press.Piemērots angļu valodas plūsmai

2.

Rosenberg, Alexander (2018). Philosophy of Social Science. 5th edition. Routledge. Chapters 6; 10.Piemērots angļu valodas plūsmai

3.

Merton, Robert K. (1942). The Normative Structure of Science. PanarchyPiemērots angļu valodas plūsmai

4.

Winch, Peter (2007). The Idea of a Social Science and Its Relation to Philosophy. 1st edition. Routledge

Citi informācijas avoti

1.

Kincaid, Harold (2017). The Oxford Handbook of Philosophy of Social Science. Oxford University Press.Piemērots angļu valodas plūsmai

2.

Rosenberg, Alex; McIntyre (2020). Philosophy of Social Science. A Contemporary Introduction. Routledge.Piemērots angļu valodas plūsmai