Zinātnes filozofija, pētniecības principi, metodes, metodoloģija un prakse sociālajās zinātnēs starpnozaru integrācijas perspektīvā
Studiju kursa īstenotājs
Rīga, Dzirciema iela 16, dn@rsu.lv, +371 67409120
Par studiju kursu
Mērķis
Intensīvā veidā iepazīstināt doktorantus ar dažādām zinātnes filozofijas skolām, sociālo zinātņu pētniecības principiem, teorijām un metodēm, ar kuru palīdzību veidot pamatu sava doktora darba izstrādei starpdisciplinārā perspektīvā. Šīs zināšanas ļaus apgūt dažādas pieejas individuālā pētnieciskā procesa virzīšanā un sniegs padziļinātu priekšstatu par tādiem konceptiem kā realitāte, objektivitāte un subjektivitāte, patiesība, vērtības, tādējādi dodot papildus instrumentus doktora darba pētnieciskā ietvara (research design) izstrādē. Kursa mērķis ir stiprināt doktora studiju programmas studentu prasmes lietot dažādu teorētiskos ietvarus un sociālo zinātņu metodes savā zinātniskajā darbā, kā arī attīstīt spējas strādāt starpnozaru griezumā.
Priekšzināšanas
Maģistra darba pieredze pētniecībā, aizstāvēts maģistra studiju pētnieciskais darbs.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Doktorants pārzina dažādas zinātnes filozofijas skolas.
Kursa literatūras apguve un diskutēšana par to sava doktora darba kontekstā semināru laikā. • Kursa ieskaites elementi
2.Doktorants pārzina sociālo zinātņu pētniecības principus, teorijas un metodes, ar kuru palīdzību veidot pamatu sava doktora darba izstrādei starpdisciplinārā perspektīvā.
Kursa ieskaites elementi • Promocijas darba pētnieciskā ietvara izstrāde, prezentēšana, apspriešana • Zinātniskā raksta kopsavilkuma projekts par izvēlēto promocijas darba tēmu. • Maz pētīto vai nepētīto jautājumu pārskats sava doktora darba temata ietvaros.
3.Doktorants pārzina korektu sociālo zinātņu terminoloģiju.
Zinātniskā raksta kopsavilkuma projekts par izvēlēto promocijas darba tēmu. • Maz pētīto vai nepētīto jautājumu pārskats sava doktora darba temata ietvaros. • X ziņas (140 zīmes), kas vislabāk atspoguļo promocijas darba zinātnisko vērtību, izveide. • Kursa ieskaites elementi
4.Doktorants orientējas zinātnes nozarē, aprakstot sava darba teoriju un metodoloģiju, pētnieciskos soļus, atbilstoši promocijas darba esošajai stadijai.
Kursa ieskaites elementi • Promocijas darba pētnieciskā ietvara izstrāde, prezentēšana, apspriešana • Zinātniskā raksta kopsavilkuma projekts par izvēlēto promocijas darba tēmu.
5.Doktorants ir apguvis akadēmisko terminoloģu un zināšanas akadēmiskās rakstīšanas jomā, izveidojot starpdisciplināra zinātniska raksta kopsavilkuma projektu.
Zinātniskā raksta kopsavilkuma projekts par izvēlēto promocijas darba tēmu. • Kursa ieskaites elementi
Prasmes
1.Doktorants spēj pielietot dažādas pieejas individuālā pētnieciskā procesa virzīšanā.
Promocijas darba pētnieciskā ietvara izstrāde, prezentēšana, apspriešana • Kursa ieskaites elementi
2.Doktorants prot definēt sava promocijas darba teorētisko ietvaru, metodoloģiju, kritiski analizēt zinātnisko literatūru par sava darba promocijas tēmu.
Kursa ieskaites elementi • Maz pētīto vai nepētīto jautājumu pārskats sava doktora darba temata ietvaros. • X ziņas (140 zīmes), kas vislabāk atspoguļo promocijas darba zinātnisko vērtību, izveide.
3.Doktorants uzrāda prasmi akadēmiski diskutēt, argumentēt un apspriest savu un citu doktorantu izstrādātos pētnieciskos ietvarus, balstoties uz zinātniskās novitātes, promocijas darba aktualitātes, problēmas un mērķa formulējuma, teorētiskās bāzes un metodoloģiskā ietvara kritērijiem.
Kursa ieskaites elementi • Promocijas darba pētnieciskā ietvara izstrāde, prezentēšana, apspriešana • Kursa literatūras apguve un diskutēšana par to sava doktora darba kontekstā semināru laikā.
4.Doktorants spēj lietot dažādu teorētiskos ietvarus un sociālo zinātņu metodes savā zinātniskajā darbā, kā arī ir attīstījis spējas strādāt starpnozaru griezumā.
Promocijas darba pētnieciskā ietvara izstrāde, prezentēšana, apspriešana • Kursa ieskaites elementi • Maz pētīto vai nepētīto jautājumu pārskats sava doktora darba temata ietvaros.
Kompetences
1.Doktorants akadēmiski korekti izveido sava promocijas darba pētniecisko ietvaru, to prezentē un apspriež zinātniskā diskusijā.
Kursa ieskaites elementi • Promocijas darba pētnieciskā ietvara izstrāde, prezentēšana, apspriešana
2.Doktorants akadēmiski korekti izveido starpdisciplināra akadēmiskā raksta kopsavilkuma projektu.
Kursa ieskaites elementi • Zinātniskā raksta kopsavilkuma projekts par izvēlēto promocijas darba tēmu.
3.Doktorants savu zinātnes komunikācijas kompetenču attīstīšanai izveido X ziņu par sava doktora darba tematu.
X ziņas (140 zīmes), kas vislabāk atspoguļo promocijas darba zinātnisko vērtību, izveide. • Kursa ieskaites elementi
4.Doktorants spēj izveidot kvalitatīvu maz pētīto vai nepētīto jautājumu pārskatu, sava doktora darba temata ietvaros.
Kursa ieskaites elementi • Maz pētīto vai nepētīto jautājumu pārskats sava doktora darba temata ietvaros.
5.Doktorants prot prezentēt, piedalīties zinātniskās diskusijās, kā arī uzturēt zinātnisku diskusiju starpdisciplinārā perspektīvā.
X ziņas (140 zīmes), kas vislabāk atspoguļo promocijas darba zinātnisko vērtību, izveide. • Kursa ieskaites elementi • Promocijas darba pētnieciskā ietvara izstrāde, prezentēšana, apspriešana • Kursa literatūras apguve un diskutēšana par to sava doktora darba kontekstā semināru laikā.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Kursa literatūras apguve un diskutēšana par to sava doktora darba kontekstā semināru laikā. |
-
|
-
|
|
2.
Zinātniskā raksta kopsavilkuma projekts par izvēlēto promocijas darba tēmu. |
-
|
Ieskaite
|
|
3.
Maz pētīto vai nepētīto jautājumu pārskats sava doktora darba temata ietvaros. |
-
|
Ieskaite
|
|
4.
X ziņas (140 zīmes), kas vislabāk atspoguļo promocijas darba zinātnisko vērtību, izveide. |
-
|
Ieskaite
|
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Promocijas darba pētnieciskā ietvara izstrāde, prezentēšana, apspriešana |
-
|
Ieskaite
|
|
Doktoranta iesniegto promocijas darba pētniecisko ietvaru vērtē saskaņā ar kursa apraksta un izskatīto tēmu prasībām. Sagatavoto rakstveida uzdevumu doktorants iesniedz studiju kursa vadītājai elektroniski vismaz vienu darba dienu pirms pārbaudījuma. Eksāmena mutvārdu daļa: klātienē doktorants iepazīstina ar iesniegto promocijas darba pētniecisko ietvaru, atbild uz jautājumiem, iesaistās diskusijā par iesniegto rakstveida uzdevumu un prezentāciju. Prezentācijas ilgums: 10 min. |
||
|
2.
Kursa ieskaites elementi |
-
|
Ieskaite
|
|
Lai iegūtu ieskaiti, doktorantam jāizpilda šādi kritēriji.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
E-studiju vide
|
2
|
Tēmas
|
Ievads mūsdienu zinātnes un sociālo zinātņu pamata jautājumos.
Apraksts
Anotācija: Īss ieskats zinātnes un sociālo zinātņu teorijās; sociālo zinātņu vieta un nozīme kopējā zinātnes attīstības kontekstā. Ko nozīmē saprast indivīdu un sabiedrību “zinātniski”. Mertona institucionālie imperatīvi - komūnisms, universālisms, dezinterese un organizētais skepticisms. Zinātniskās novitātes nozīmīgums. Četras sociālo zinātņu pētniecības paradigmas. Nodarbības jautājumi: 1. Sociālās zinātnes un sociālo zinātņu disciplīnas. 2. Zinātnes teorija, metode un zinātniskā pētniecība. 3. Mertona zinātnes normas un sociālo zinātņu pētniecības paradigmas. 4. Zinātniskā darba tēmas novitāte, aktualitāte un unikalitāte; maz pētīto vai nepētīto jautājumu nozīme zinātniskajā darbā. Literatūra: 1. Lakatos, Imre (1980). The Methodology of Scientific Research Programmes: Volume 1: Philosophical Papers. Cambridge University Press. 2. Merton, Robert K. (1942). The Normative Structure of Science. Panarchy [pieejams: https://www.panarchy.org/merton/science.html]. 3. Popper, Karl Raimund (2002). The logic of scientific discovery. New York: Routledge. |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
E-studiju vide
|
2
|
Tēmas
|
Hipotētiski deduktīvā izskaidrojuma koncepts v. epistemioloģiskais anarhisms.
Apraksts
Anotācija: Zinātnes attīstība un fiksētu, universālu likumu nozīme un ierobežojumi zinātnes progresā. Metodoloģisko noteikumu robežas zināšanu pieaugumā. Hipotētiski deduktīvās metodes nozīme zinātniskajā pētniecībā.
Nodarbības jautājumi: 1. Likumsakarību meklēšana sociālajās zinātnēs, zinātnes revolūciju struktūra; metateorijas jeb paradigmas. Izskaidrošana, paredzēšana, likumi.
2. Sociālā statistika.
3. Kauzalitāte sociālajās zinātnēs.
4. Konceptu mērīšana: operacionalizēšana un kontekstualizēšana.
Literatūra: 1. Kuhn, Thomas Samuel (2012). The structure of scientific revolutions. Fourth edition. Chicago, London: The University of Chicago Press.
2. Lakatos, Imre; Feyerabend, Paul (2000). For and Against Method: Including Lakatos's Lectures on Scientific Method and the Lakatos-Feyerabend Correspondence. 1st Edition. University of Chicago Press.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Pētnieciskais ietvars un pētījumu pamata tipi.
Apraksts
Anotācija: Pētnieciskā ietvara veidošana, balstoties uz studija kursa tematiskajiem blokiem. Pētnieciskā ietvara pamata tipi, pētnieciskais jautājums, hipotēze, teoriju un metodoloģijas izvēle, pētnieciskie soļi un bibliogrāfija.
Nodarbības jautājumi: 1. Pētnieciskā ietvara pamata tipi, galvenie elementi un biežāk pieļautās kļūdas tā izveidē.
2. Pamata tipi pētījumiem, kas ir saistīti ar nozaru teoriju veidošanu un to aspektu precizēšanu
Literatūra: Trochim, William M., Donnelly, Kanika Arora (2016). Research methods: the essential knowledge base. 2nd edition. Boston, MA: Cengage Learning.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
E-studiju vide
|
2
|
Tēmas
|
Individuālisms un holisms.
Apraksts
Anotācija: Individuālisma un holisma pretnostatījums, to spēja un nespēja izskaidrot sociālo zinātņu fenomenus. Zinātniskie jautājumi, kurus pēta, fokusējoties uz sabiedrību kopumā, nevis uz atsevišķām tās daļām, grupām vai indivīdiem. Zinātniskie jautājumi, kas pieprasa individuālisma pieeju, kura ietvaros sabiedrības elementi ir aplūkojami kā neatkarīga vienība ar pašpietiekamām īpašībām. Metodoloģiskā individuālisma un vēsturiskā materiālisma pretnostatījums; nepieciešamība sociālo fenomenu izskaidrojumu rast individuālā rīcībā un makro līmeņa sociālo fenomenu papildināšana ar mikro līmeņa pamatiem, kas precizē rīcības teorētiskos mehānismus.
Nodarbības jautājumi: 1. Individuālais un sociālais jeb individuālisms un holisms; holistiskais izskaidrojums un metodoloģiskais individuālisms.
2. Strukturālisms.
3. Modeļu derīgums un pielietojamība.
Literatūra: 1. Durkheim, Emile (2014). The Rules of Sociological Method: And Selected Texts on Sociology and its Method. Free Press; Expanded, Updated edition, 27. un 28. nodaļa.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Racionāla rīcība: tās pamatojums un ierobežojumi.
Apraksts
Anotācija: Racionāli skaidrojumi sociālajās zinātnēs no teorētiskā skata punkta. Racionāli aktieri, pašinterese un “neredzamās rokas” koncepts. Racionālas izvēles ierobežojumi, subjektīvisms, biheiviorisms sociālajās zinātnēs un ārēju faktoru ietekme.
Nodarbības jautājumi: 1. Racionāla rīcība, tās ierobežojumi, struktūras un eksperimenti.
2. Racionalizācija, racionālisms un racionālas izvēles teorija.
3. Racionālas izvēles teorijas pataloģijas.
Literatūra: 1. Martin, M., McIntyre, Lee (1994). Readings in the Philosophy of Social Science. N edition. A Bradford Book. Part V.
2. Rosenberg, Alexander (2018). Philosophy of Social Science. Fifth edition. Routledge. 6. nodaļa.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
E-studiju vide
|
2
|
Tēmas
|
Interpretācija un nozīme v. pozitīvisma pieeja.
Apraksts
Anotācija: Interpretatīvās pieejas fokuss sociālajās zinātnēs iepretim pozitīvisma pieejai sociālajās zinātnēs. Interpretatīvās pieejas koncentrēšanās uz aprakstu un pastāvošajām cilvēku interakcijām, piešķirtajām nozīmēm un procesiem, kas veido sabiedrības funkcionēšanas iestatījumus. Pozitīvisma pieejas fokuss uz sabiedrības ietekmi uz indivīdu. Kvantitatīvo un kvalitatīvo metožu piemērojamība šajās pieejās.
Nodarbības jautājumi: 1. Interpretatīvā paradigma sociālajās zinātnēs.
2. Interpretatīvisms un pozitīvisms.
3. Hermeneitiskā pieeja.
4. Idejas, pārliecības un diskursi.
Literatūra: 1. Blaikie, Norman (2007). Approaches to Social Enquiry: Advancing Knowledge. 2nd Edition. Polity.
2. King, G., Keohane, Robert O., Verba, S. (2021). Designing Social Inquiry: Scientific Inference in Qualitative Research, Princeton University Press.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Funkcionālisms un sociālā teorija.
Apraksts
Anotācija: Funkcionālisms kā teorija sociālajās zinātnēs, kas fokusējas uz struktūrām, kas rada sabiedrību un veido stabilitāti tajā. Sociālo faktu nozīme sabiedrības funkcionēšanā. Dirkheima radītā strukturālā funkcionālisma teorija un tās attīstība. Sociālais konstruktīvisms un sociālais konstrukcionisms. Kritiskā sociālā teorija.
Nodarbības jautājumi: 1. Funkcionālisms un funkcionāli izskaidrojumi sociālajās zinātnēs.
2. Sociālā teorija un sociālā struktūra. Sociālā konstrukcija.
3. Kritiskā teorija.
Literatūra: 1. Merton, Robert K. (2017). Social Theory and Social Structure. Rawat.
2. Rosenberg, Alexander (2018). Philosophy of Social Science. Fifth edition. Routledge. Chapter 10.
3. Winch, Peter (2007). The Idea of a Social Science and Its Relation to Philosophy.1st ed. Routledge.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
E-studiju vide
|
2
|
Tēmas
|
Zinātnes filozofijas un sociālo zinātņu metodes promocijas darba kontekstā.
Apraksts
Anotācija: Studiju kursā aptverto tēmu piemērošana doktorantu promocijas darbu pētnieciskā ietvara izveidē. Pētnieciskā plāna izveide, pētnieciskā jautājuma un hipotēzes parametri un formulēšana, darba teorētiskā perspektīva un piemērotāko pētniecisko metožu atrašana.
Nodarbības jautājumi: 1. Pētnieciskais plāns.
2. Pētnieciskais jautājums un hipotēze.
3. Metodes un teorētiskā perspektīva.
Literatūra: 1. Trochim, William M., Donnelly, Kanika Arora (2016). Research methods : the essential knowledge base. 2nd edition. Boston, MA: Cengage Learning.
|
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
Blaikie, Norman (2007). Approaches to Social Enquiry: Advancing Knowledge. 2nd edition. Polity.Piemērots angļu valodas plūsmai
Durkheim, Emile (2014). The Rules of Sociological Method: And Selected Texts on Sociology and its Method. Free Press; Expanded, Updated edition, Chapters 27, 28.Piemērots angļu valodas plūsmai
Kuhn, Thomas Samuel (2012). The structure of scientific revolutions. 4th edition. Chicago, London: The University of Chicago Press.Piemērots angļu valodas plūsmai
Lakatos, Imre; Feyerabend, Paul (1999). For and Against Method: Including Lakatos's Lectures on Scientific Method and the Lakatos-Feyerabend Correspondence. 1st edition. University of Chicago Press.Piemērots angļu valodas plūsmai
Merton, Robert K. (2017) Social Theory and Social Structure. Rawat.Piemērots angļu valodas plūsmai
Popper, Karl Raimund (2002). The logic of scientific discovery. New York: Routledge.Piemērots angļu valodas plūsmai
Trochim, William M., Donnelly, Kanika Arora (2016). Research methods: the essential knowledge base. 2nd edition. Boston, MA: Cengage LearningPiemērots angļu valodas plūsmai
Creswell, John W. (2018). Research Design: Qualitative, Quantitative and Mixed Methods Approaches. 3rd edition. Thousand Oaks, Calif.: Sage.Piemērots angļu valodas plūsmai
Papildu literatūra
King, Gary; Keohane, Robert O.; Verba, Sidney (2021). Designing Social Inquiry: Scientific Inference in Qualitative Research. Princeton University Press.Piemērots angļu valodas plūsmai
Rosenberg, Alexander (2018). Philosophy of Social Science. 5th edition. Routledge. Chapters 6; 10.Piemērots angļu valodas plūsmai
Merton, Robert K. (1942). The Normative Structure of Science. PanarchyPiemērots angļu valodas plūsmai
Winch, Peter (2007). The Idea of a Social Science and Its Relation to Philosophy. 1st edition. Routledge
Citi informācijas avoti
Kincaid, Harold (2017). The Oxford Handbook of Philosophy of Social Science. Oxford University Press.Piemērots angļu valodas plūsmai
Rosenberg, Alex; McIntyre (2020). Philosophy of Social Science. A Contemporary Introduction. Routledge.Piemērots angļu valodas plūsmai