Ģimenes medicīna I

1.Zināšanas ģimenes medicīnas sešās pamata kompetencēs 1. Primārās veselības aprūpes organizācija / menedžments: - pārvaldīt un izklāstīt faktus par epidemioloģiskām zināšanām, par problēmām primārajā veselības aprūpē, - demonstrēt zināšanas regulārā, nepārtrauktā hronisko pacientu aprūpē, - parādīt padziļinātas zināšanas un izpratni par profilaktisko darbu, tā organizēšanu ģimenes ārsta praksē, - demonstrēt zināšanas par primārās veselības aprūpes (PVA) iestādes darba organizāciju, - demonstrēt izpratni par komunikācijas spēju nozīmi darbā ar pacientiem un ārsta prakses personālu, - parādīt zināšanas par veselības aprūpes sistēmas darba organizāciju un tās funkcionēšanu attiecībā uz primāro veselības aprūpi, - Pilnveidot zināšanas par saskarsmes prasmēm, īpaši uzsverot ārsta – pacienta sadarbību. 2. Uz personu vērsta aprūpe: - demonstrēt zināšanas uz pacientu vērstā aprūpē, izprast tās nozīmi saistībā ar pacientu, viņa problēmām un dzīves apstākļiem, - parādīt zināšanas to procesu izpratnē, kas saistīti ar indivīda augšanu un attīstību, brieduma gadiem un novecošanos, - parādīt izpratni un zināšanas par ģimenes funkcionēšanu, tās lomu sabiedrībā, sociālo un kulturālo īpatnību ietekmi ģimenē un ģimenes vērtībām, - izprast uz pacientu vērsto ģimenes ārsta konsultāciju modeli, uztvert saskarsmi ar pacientu kā vienlīdzīgu partneri, - demonstrēt zināšanas attiecību veidošanā ar pacientu, prioritāšu izvērtēšanā lēmuma pieņemšanas procesā, - demonstrēt zināšanas par nepārtraukta, ilgstoša un secīga aprūpes procesa veidošanu. 3. Specifiskas problēmu risināšanas prasmes: - zināšanas specifisku problēmu risināšanā, lēmuma pieņemšanas procesā, māka izvērtēt slimības izplatību, sastopamību dotajā populācijā, - māka izvērtēt dotās populācijas specifiku, paradumus (vecuma, dzimuma sadalījumu, hronisko slimību sastopamību), - zināšanas par informācijas iegūšanu un interpretēšanu pēc anamnēzes datiem, pacienta fizikālās un laboratoriskās izmeklēšanas, - māka uzdot specifiskus, ar slimību saistītus jautājumus pacienta izmeklēšanas gaitā, izmantot zināmo anamnēzi par pacienta ģimeni, sociālajiem apstākļiem, - zināšanas par pieejamajām dotās problēmas izmeklēšanas un ārstēšanas iespējām, - zināšanas neatliekamu situāciju izvērtēšanā, lēmuma pieņemšanā neatliekamajās situācijās, - māka precīzi analizēt, novērtēt situāciju – kādā gadījumā nepieciešama neatliekamās palīdzības sniegšana, neatliekamu terapeitisku pasākumu organizācija, kādā gadījumā iespējams diagnostiskos un terapeitiskos pasākumus veikt plānveida kārtā, - māka izvērtēt slimības simptomus un pazīmes, klīnisko atradni, ātros un papildus diagnostiskos testus diagnostikas un ārstēšanas procesā, - spēja orientēties ārstniecisko un diagnostisko manipulāciju izmaksās, izvērtēt šo manipulāciju nepieciešamību konkrētajā situācijā, izpratne par specifiskas ārstēšanas ietekmi uz organismu. 4. Vispusīga pieeja problēmu risināšanai: - izpratne un zināšanas par jēdzienu „multimorbiditāte”, - zināšanas par vairāku vienlaicīgi esošu slimību ārstēšanas iespējām, - zināšanas par vadlīniju, uz pierādījumiem balstītu pētījumu datu pielietošanas iespējām, - zināšanas par veselības veicināšanas pasākumiem, slimību profilakses stratēģiju, veselības jēdzienu, - izpratne par ģimenes ārsta un viņa komandas lomu sabiedrības veselības veicināšanā, - etnisko īpatnību atpazīšana un identificēšana sabiedrībā, - zināšanas un māka ģimenes ārsta komandas locekļus iesaistīt indivīda ārstēšanas, aprūpes procesā, paliatīvās aprūpes veikšanā, rehabilitācijas procesa organizēšanā, izprotot katra ģimenes ārsta komandas locekļa lomu šajā procesā, mākot īstenot individuālu pieeju katram pacientam, prasmīgi koordinējot komandas darbu. 5. Uz sabiedrību orientēta veselības aprūpe: - Pārzinot esošos resursus dotajā vidē, prast saskaņot indivīdu vajadzības ar sabiedrības vajadzībām, kurās viņi dzīvo, - izprast sabiedrības veselību kopumā, par pamatu ņemot epidemioloģisko situāciju dotajā populācijā, - izprast kopsakarību starp veselības aprūpi un sociālo aprūpi, - izprast nabadzības, etniskās piederības, epidemioloģiskās situācijas ietekmi uz veselību, - izprast veselības aprūpes sistēmas struktūru un tās ekonomiskās iespējas, - izvērtēt citu speciālistu darbu un mācēt rast sadarbības iespējas, - izprast veselības aprūpes sistēmas izmantošanas iespējas pacienta un paša ārsta interesēs (nosūtījumu kārtība, pacientu maksājumi, slimības lapas, likumdošanas akti). 6. Holistiska pieeja: - zināšanas un izpratne par holistisko aprūpes principu un tā pielietošanu ģimenes medicīnā, - māka uztvert un strādāt ar pacientu kā bio-psiho-sociālu būtni, - zināšanas un māka interpretēt un izmantot diagnostikas un ārstēšanas procesā iegūto informāciju par pacientu kultūras un etniskajām īpatnībām, - zināšanas, kā izmantot pacienta pieredzi, vēlmes, uzticību ārstam veselības aprūpes procesā.

1.Prasmes ģimenes medicīnas sešās pamata kompetencēs. Spēja patstāvīgi pielietot teoriju, metodes un problēmu risināšanas prasmes, lai veiktu augsti kvalificētas profesionālas funkcijas vai pētniecisku darbību. Apgūtās prasmes ir: 1. Primārās veselības aprūpes organizācija / menedžments: - prasme pielietot zināšanas profilaktiskā darba organizācijā un veikšanā, - prasme izmeklēt, aprūpēt pacientu ar vairākām, vēl nediferencētām veselības problēmām, - prasme sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, organizēt pacientu ar akūtām, hroniskām slimībām aprūpi, - prasme organizēt un veikt paliatīvos aprūpi, - iemaņas slimības diagnostikas procesā: slimības anamnēzes iegūšanā, pacienta fizikālā izmeklēšanā, palīgdiagnostikas testu veikšanā, - terapeitiskās iemaņas, kas ietver gan medikamentozu, gan nemedikamentozu terapiju, - spēja sarindot problēmas prioritārā kārtībā, - labas saskarsmes prasmes darbā ar pacientu, PVA (primārās veselības aprūpes) iestādes personālu, kā arī citiem PVA ārstiem un speciālistiem, - prasme organizēt PVA komandas darbu, - saskarsmes spējas, māka apmācīt pacientus un viņu ģimenes locekļus izmeklēšanas un ārstēšanas procesā, - spēja organizēt pareizu pacientu datu ievadi ambulatorajās kartēs, veikt informācijas apstrādi, - prakses vadīšanas iemaņas, prasme veikt prakses darba kvalitātes auditu, - māka darboties kā sava pacienta interešu aizstāvim, - prasme sarunu vadīšanā ar pacientu, kompromisa atrašanā, - spēja novērtēt primāro veselības aprūpi no ģimenes ārsta pozīcijām, spēja izprast pacienta nenoteiktību, īpatnības, zinātkāri, spēja būt rūpīgam, uzcītīgam. 2. Uz personu vērsta aprūpe: - prasme izvērtēt, priekšstats par pacienta slimībām, - spēja organizēt uz pacientu orientētu konsultāciju, kas tiek uzsākta ar pacienta sūdzību uzklausīšanu (idejas, rūpes, cerības), tajās integrējot ārsta priekšlikumus, turpmākos lēmumus, atrodot kopēju problēmas risinājumu, sastādot izmeklēšanas un aprūpes plānu nākotnei, - prasme analizēt un izklāstīt pacientam saprotamā veidā izmeklējumu rezultātus, tajā skaitā izskaidrojot pacientam tālākos risinājumus, sastādot turpmāko ārstēšanas plānu sadarbībā ar pacientu, - māka pieņemt turpmākos lēmumus, respektējot pacienta intereses un autonomiju, - māka izvairīties no subjektivitātes medicīnisko lēmumu pieņemšanas procesā, - prasmes un iemaņas attiecību „ārsts- pacients” veidošanā, - prasmes un iemaņas dibināt līdzsvarotas (tuvas un vienlaicīgi distancētas) attiecības ar pacientu, - māka izprast un iedzīvināt praksē trīs galvenos nepārtrauktības principus: 1) attiecību ārsts – pacients nepārtrauktība visā ārstēšanas procesā, 2) regulāru ārstniecības epizožu, medicīniskās informācijas sniegšanas un izskaidrošanas nodrošināšana pacientam, 3) ģimenes medicīnas pakalpojumu regulāra pieejamība, 3. Specifiskas problēmu risināšanas prasmes: - specifiskas lēmuma pieņemšanas prasmes (izmantojot tādus instrumentus kā klīniskā pieeja, lēmuma pieņemšanas algoritmi), - prasme ievākt anamnēzi, veikt fizikālo izmeklēšanu un interpretēt tās datus, - vēlēšanās un prasme iesaistīt pacientu lēmuma pieņemšanas procesā, - tādas vispārējās prakses iemaņas kā izpratne, iejūtība un rūpes, - prasme izmantot tādus diagnostiskos un terapeitiskos instrumentus kā „laiks”, attiecības „pacients-ārsts” lēmuma pieņemšanas procesā, - prasme izvērtēt un izprast nenovēršamības un šaubu klātbūtni primārās veselības aprūpes problēmu risināšanas procesā, kā arī māka to tolerēt, - prasme pieņemt lēmumu, sniegt palīdzību neatliekamā situācijā, - prasme konsultēt „smagus” pacientus ar nopietnām veselības problēmām, - prasme orientēties ārstniecisko un diagnostisko manipulāciju izmaksās, izvērtēt šo manipulāciju nepieciešamību konkrētajā situācijā. 4. Vispusīga pieeja problēmu risināšanai: - prasme orientēties vairākās vienlaicīgi pastāvošās veselības problēmās, izvirzīt prioritātes, izzināt šo slimību savstarpējo mijiedarbību, izvēlēties attiecīgu ārstēšanas taktiku, - prasme strādāt ar medicīnisko dokumentāciju, pielietot elektroniskās informācijas iespējas, - māka pielietot jaunāko zinātnes sasniegumu un pētījumu datus praksē, - veselības veicināšana, izmantojot profilakses un veselības veicināšanas programmas primārajā aprūpē, - prasme koordinēt, organizēt ģimenes ārsta komandas locekļu darbu, veicot gan ārstnieciskos, gan profilaktiskos pasākumus, kā arī veicot pacientu paliatīvos aprūpi un organizējot rehabilitācijas pasākumus. 5. Uz sabiedrību orientēta veselības aprūpe: - prasme izvērtēt veselības problēmas dotajā sabiedrībā, ņemot vērā konkrēto epidemioloģisko situāciju, - prasme sadarboties ar citiem sabiedrībā strādājošiem profesionāļiem, izprast viņu lomu, - spēja izprast un izmantot veselības aprūpes sistēmu pacienta un paša ārsta labā, prasmīgi organizējot savu darbu, - māka izvairīties no nepilnībām veselības aprūpes sistēmā. 6. Holistiska pieeja: - prasme strādāt ar pacientu kā bio-psiho-sociālu būtni, - prasme izmantot holistisko aprūpes principu praktiskajā darbā ar pacientiem, - prasme izmantot pacienta pieredzi, vēlmes, uzticību ārstam veselības aprūpes procesā.

1.Ģimenes ārsta kompetences. Spēj patstāvīgi formulēt un kritiski analizēt sarežģītas zinātniskas un profesionālas problēmas. Ģimenes ārsta zināšanas un prasmes izpaužas sešās pamatkompetencēs: 1. Primārās veselības aprūpes organizācija/ menedžments, 2. Uz personu vērsta aprūpe, 3. Specifisku problēmu risināšanas prasmes, 4. Vispusīga pieeja problēmu risināšanai, 5. Uz sabiedrību orientēta veselības aprūpe, 6. Holistiska pieeja. Iegūtās kompetences ļauj pamatot lēmumus, nepieciešamības gadījumā veikt papildus analīzi: - Spēj izskaidrot apkārtējās vides pārmaiņu ietekmi uz slimību izplatību populācijā, izprast profilaktisko, diagnostisko un terapeitisko metožu pielietošanu šajā aspektā. - Spēj izvērtēt pacienta sūdzības, to saistību ar pacienta veselības stāvokli. Ir plaša izpratne par slimībām un to riska faktoriem, par biežāk sastopamajām slimībām populācijā, hronisku slimību aprūpi, slimībām, kuras izraisa invaliditāti, par stāvokļiem, kuri prasa neatliekamu palīdzību. - Ir izpratne par profilaktisko un diagnostisko manipulāciju pielietošanu primārajā veselības aprūpē, kas aptver praktiski visas specialitātes (t.i. pediatrijā, ginekoloģijā, ķirurģijā, ausu-kakla-deguna slimībās, dermatoveneroloģijā, oftalmoloģijā, neiroloģijā, psihiatrijā, kardioloģijā). - Spēja pacientam nodrošināt ārstēšanu primārās aprūpes līmenī, organizēt rehabilitāciju, ja tas ir nepieciešams. - Izpratne par diagnostikas iespējām primārajā un sekundārajā veselības aprūpes līmenī, par iespējām pacientu nosūtīt pie ārsta speciālista, ja tas ir nepieciešams. - Spēja organizēt un vadīt konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar veselības aprūpes organizēšanu, īpaši tas attiecināms uz jautājumiem, kas skar mātes un bērna veselības aprūpi, ģimenes plānošanu. - Izpratne par jautājumiem, kas saistīti ar sabiedrības veselību. - Spēja izprast pozitīvu ārsta-pacienta attiecību nozīmīgumu, mācīt pacientam izprast savas sūdzības, iemācīties sadzīvot ar tām. - Spēja strādāt komandā ar citiem primārās veselības aprūpes komandas locekļiem un pārējiem speciālistiem. Spēj integrēt dažādu jomu zināšanas: - Izpratne par veselības aprūpes organizācijas jautājumiem kopumā un īpaši par primārās veselības aprūpes organizāciju. - Zināšanas par likumdošanas aktiem un direktīvām veselības aprūpē, spēja ņemt dalību to izstrādē. - Zināšanas un izpratne speciālajās disciplīnās: klīniskajā ķīmijā, fizioloģijā, mikrobioloģijā, farmakoloģijā, akūtu stāvokļu aprūpē, ģimenes medicīnas pamatprincipos, ētikas jautājumos, psiholoģijā, epidemioloģijā, statistikā, pētniecības metodēm ģimenes medicīnā, profilaktiskā darba metodēm un to pielietošanu, u.c. disciplīnās.