Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts

Stratēģiskā komunikācijas loma sociālo pārmaiņu veicināšanā

Studiju kursa pamatinformācija

Kursa kods
SZF_220
Zinātnes nozare
Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Informācijas un komunikācijas zinātne
LKI
7. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika

Studiju kursa īstenotājs

Kursa vadītājs
Struktūrvienības vadītājs
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija

Kuldīgas iela 9c, Rīga

Par studiju kursu

Mērķis

Radīt studentos interesi un padziļinātu izpratni par sabiedrisko attiecību darbu mūsdienu vidē- kā stratēgiskā komunikācija tiek izmantota kā biznesa veicinātāja un sociālo procesu ietekmētāja. Radīt izpratni par stratēģisko komunikāciju, tās saistību ar masu komunikācijas, sistēmteorijām u.c. teorijām un uzvedības modeļiem.

Priekšzināšanas

Vēlamas zināšanas masu komunikācijā un sabiedriskajās attiecībās.

Studiju rezultāti

Zināšanas

1.Kursa apguves rezultātā studējošie ir ieguvuši zināšanas par stratēģiskās komunikācijas būtību, koncepta attīstības vēsturisko gaitu, dažādajām definīcijām. Studējošie izprot stratēģiskās komunikācijas attīstību noteicošos faktorus sabiedrībā, vidē, politikā un ekonomikā un saprot konsekvences, kas pieprasa stratēģisku pieeju, mūsdienu komunikācijas veidošanai. Studenti izprot, kā stratēģisko komunikāciju, uzvedības maiņu skaidrojošās teorijas un modeļus var izmantot integrētās mārketinga komunikācijas projektos.

Prasmes

1.Spēj pielietot stratēģiskās komunikācijas pieeju integrētās komunikācijas praksē, nodrošinot komunikāciju organizācijas mērķu sasniegšanai vai uzvedības maiņai.

Kompetences

1.Spēj analizēt stratēģiskās komunikācijas pieejas saistību ar sistēmteorijām un citām teorijām, kā arī uzvedības maiņas un komunikācijas modeļiem un izprot, kā stratēģisko pieeju apvienot ar šīm teorijām un modeļiem, lai nodrošinātu integrētu komunikāciju. Spēj sniegt teorētisko pamatojumu un izskaidrot stratēģiskās komunikācijas pielietojumu sociāli ekoloģiskā modeļa ietvaros, pamatojot komunikācijas intervenču metožu izvēli, spēj analizēt mērķauditoriju un radīt komunikācijas mērķim un auditorijām atbilstošus vēstījumus. Izprot stratēģiskās komunikācijas zināšanu nozīmi un pielietojumu politiskās, integrētās mārketinga komunikācijas un sociālās komunikācijas veidošanā. Spēj uzņemties atbildību par kolektīva darba rezultātiem kopīgi strādājot pie kampaņu izstrādes.

Vērtēšana

Pārbaudījums

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Referāts

-
-

Referāts jāraksta par vienu no lekcijās aplūkotajiem tematiem, izmantojot obligāto un ieteicamo literatūru (apjoms 15 lpp.)

2.

Integrētās komunikācijas plāns

-
-

Spēj izstrādāt integrētās komunikācijas kampaņas plānu, balstoties uz apgūtajām teorijām – līdz 7 ballēm.

Spēj izstrādāt integrētās komunikācijas plānu, izvēloties atbilstošu teorētisko pamatojumu un radot praktiski īstenojamas idejas – no 7–10 ballēm.

Studiju kursa tēmu plāns

PILNA LAIKA
1. daļa
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Uzvedības ekonomika un tās pielietojums komunikācijā.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Sociālā kapitāla, inovāciju difūzijas, haosa teorija un to izmantojums komunikācijā. Sociālās ekoloģijas teorija un sociāli ekoloģiskie modeļi. Uzvedības modeļu pielietojums komunikācijā.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Uzvedības ekonomika un tās pielietojums komunikācijā.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Sociālais mārketings kā sociālās un veselības komunikācijas koncepts. Sociālā mārketinga 7 P.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Sociālā kapitāla, inovāciju difūzijas, haosa teorija un to izmantojums komunikācijā. Sociālās ekoloģijas teorija un sociāli ekoloģiskie modeļi. Uzvedības modeļu pielietojums komunikācijā.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Sociālā kapitāla, inovāciju difūzijas, haosa teorija un to izmantojums komunikācijā. Sociālās ekoloģijas teorija un sociāli ekoloģiskie modeļi. Uzvedības modeļu pielietojums komunikācijā.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Uzvedības ekonomika un tās pielietojums komunikācijā.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Stratēģiskā komunikācija kā ietekmes instruments
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Sociālā kapitāla, inovāciju difūzijas, haosa teorija un to izmantojums komunikācijā. Sociālās ekoloģijas teorija un sociāli ekoloģiskie modeļi. Uzvedības modeļu pielietojums komunikācijā.
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
20 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)

Bibliogrāfija

Obligātā literatūra

1.

Christensen, M. (2014). Communication as a Strategic Tool in Change Processes. (akcpetējams izdevums)Piemērots angļu valodas plūsmai

2.

Röttger, U., & Preusse, J. (2013). External Consulting in Strategic Communication : Functions and Roles Within Systems Theory. In International Journal of Strategic Communication 7(2):99-117. (akcpetējams izdevums)Piemērots angļu valodas plūsmai

3.

Singaiah, G., & Laskar, S. R. (2015). Understanding of Social Marketing : A Conceptual Perspective. In Global Business Review,16(2), 213–235.Piemērots angļu valodas plūsmai

4.

Crawshaw, P. (2014). Changing Behaviours , Improving Outcomes? Governing Healthy Lifestyles Through Social Marketing. In Sociology Compass, 9, 1127–1139 (akcpetējams izdevums)Piemērots angļu valodas plūsmai

5.

Dulek, R. E., & Campbell, K. S. (2015). On the Dark Side of Strategic Communication.

6.

Leigh, A. (2015). How behavioural economics does and can shape public policy. The Economic and Labour Relations Review, 26(2), 339–346.

7.

Walter, N., Ball-Rokeach, S. J., Xu, Y., & Broad, G. M. (2018). Communication Ecologies: Analyzing Adoption of False Beliefs in an Information-Rich Environment. Science Communication, 40(5), 650–668.Piemērots angļu valodas plūsmai

8.

Victorian Curriculum and Assessment Authority. (2011). Social-Ecological Model. Health Promotion. (akcpetējams izdevums)

Papildu literatūra

1.

Rogers, Everett M. (2003). Diffusion of Innovations. New York: A Division of Macmillan Publishing Co., Inc. (akcpetējams izdevums)Piemērots angļu valodas plūsmai

2.

Donovan, Rob, and Nadine Henley. (2010). Principles and Practice of Social Marketing: An International Perspective. Cambridge University Press (akcpetējams izdevums)

3.

Cheng, Hong, Philip Kotler un Nancy R. Lee. (2011). Social Marketing for Public Health: Global Trends and Success Stories. Sudbury: Jones and Bartlett Publishers (akcpetējams izdevums)Piemērots angļu valodas plūsmai

4.

Caywood, Clarke L. (2012). The Handbook of strategic public relations & integrated communications / edited by Clarke L. Caywood. New York : McGraw-Hill. (akcpetējams izdevums)

5.

Mary, K. (1996). Bringing order to chaos : Communication and health. (akcpetējams izdevums)Piemērots angļu valodas plūsmai

6.

Fischer-Kowalski, M. (2015). Social Ecology. International Encyclopedia of the Social & Behavioral Sciences: Second Edition, 254–262.Piemērots angļu valodas plūsmai

7.

Mullainathan, S., & Thaler, R. H. (2015). Behavioral Economics. International Encyclopedia of the Social & Behavioral Sciences: Second Edition, 437–442.

8.

McGill, B., O’Hara, B. J., Bauman, A., Grunseit, A. C., & Phongsavan, P. (2019). Are Financial Incentives for Lifestyle Behavior Change Informed or Inspired by Behavioral Economics? A Mapping Review. American Journal of Health Promotion, 33(1), 131–1Piemērots angļu valodas plūsmai