Infektoloģija, veneroloģija

1.Ģimenes ārstam jāpadziļina teorētiskās zināšanas par infektoloģijas pamatprincipiem un infektoloģijas epidemioloģiskiern aspektiem, jāapgūst praktiskās iemaņas par infekcijas slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanas un novērošanas taktiku, kā arī diagnostisko metožu indikācijas, kontrindikācijas, jāspēj veikt pacienta darba spēju novērtējumu un infekcijas slimību profilaksi. Akūti un hroniski sindromi un slimības: diagnostika, ārstēšanas taktika, novērošana un nosūtīšana pie speciālistiem. Infekcijas slimībām: - zināšanas par infekcijas slimību izplatību, latento periodu, - epidemioloģiskās situācijas izvērtēšana, epidemioloģiskās aktivitātes, profilaktiskie pasākumi nepieciešamības gadījumā. - zināšanas par infekcijas slimību simptomiem, diagnostiku, indikācijām nosūtīšanai pie speciālista, pacientu ārstēšanu un izolāciju atkarībā no slimības formas un smaguma, - niezes (, pedikulozes, piodermijas, eksantēmas, vīrusu dermatozes ) diagnostika un ārstēšana, - seksuāli transmisīvo slimību diagnostika un ārstēšana, epidemioloģiskās situācijas izvērtējums, sadarbība ar speciālistiem nepieciešamības gadījumā, Zināšanas ģimenes medicīnas sešās pamata kompetencēs 1. Primārās veselības aprūpes organizācija / menedžments: - pārvaldīt un izklāstīt faktus par epidemioloģiskām zināšanām, par problēmām primārajā veselības aprūpē, - demonstrēt zināšanas regulārā, nepārtrauktā hronisko pacientu aprūpē, - parādīt padziļinātas zināšanas un izpratni par profilaktisko darbu, tā organizēšanu ģimenes ārsta praksē, - demonstrēt zināšanas par primārās veselības aprūpes (PVA) iestādes darba organizāciju, - demonstrēt izpratni par komunikācijas spēju nozīmi darbā ar pacientiem un ārsta prakses personālu, - parādīt zināšanas par veselības aprūpes sistēmas darba organizāciju un tās funkcionēšanu attiecībā uz primāro veselības aprūpi, - Pilnveidot zināšanas par saskarsmes prasmēm, īpaši uzsverot ārsta – pacienta sadarbību. 2. Uz personu vērsta aprūpe: - demonstrēt zināšanas uz pacientu vērstā aprūpē, izprast tās nozīmi saistībā ar pacientu, viņa problēmām un dzīves apstākļiem, - parādīt zināšanas to procesu izpratnē, kas saistīti ar indivīda augšanu un attīstību, brieduma gadiem un novecošanos, - parādīt izpratni un zināšanas par ģimenes funkcionēšanu, tās lomu sabiedrībā, sociālo un kulturālo īpatnību ietekmi ģimenē un ģimenes vērtībām, - izprast uz pacientu vērsto ģimenes ārsta konsultāciju modeli, uztvert saskarsmi ar pacientu kā vienlīdzīgu partneri, - demonstrēt zināšanas attiecību veidošanā ar pacientu, prioritāšu izvērtēšanā lēmuma pieņemšanas procesā, - demonstrēt zināšanas par nepārtraukta, ilgstoša un secīga aprūpes procesa veidošanu. 3. Specifiskas problēmu risināšanas prasmes: - zināšanas specifisku problēmu risināšanā, lēmuma pieņemšanas procesā, māka izvērtēt slimības izplatību, sastopamību dotajā populācijā, - māka izvērtēt dotās populācijas specifiku, paradumus (vecuma, dzimuma sadalījumu, hronisko slimību sastopamību), - zināšanas par informācijas iegūšanu un interpretēšanu pēc anamnēzes datiem, pacienta fizikālās un laboratoriskās izmeklēšanas, - māka uzdot specifiskus, ar slimību saistītus jautājumus pacienta izmeklēšanas gaitā, izmantot zināmo anamnēzi par pacienta ģimeni, sociālajiem apstākļiem, - zināšanas par pieejamajām dotās problēmas izmeklēšanas un ārstēšanas iespējām, - zināšanas neatliekamu situāciju izvērtēšanā, lēmuma pieņemšanā neatliekamajās situācijās, - māka precīzi analizēt, novērtēt situāciju – kādā gadījumā nepieciešama neatliekamās palīdzības sniegšana, neatliekamu terapeitisku pasākumu organizācija, kādā gadījumā iespējams diagnostiskos un terapeitiskos pasākumus veikt plānveida kārtā, - māka izvērtēt slimības simptomus un pazīmes, klīnisko atradni, ātros un papildus diagnostiskos testus diagnostikas un ārstēšanas procesā, - spēja orientēties ārstniecisko un diagnostisko manipulāciju izmaksās, izvērtēt šo manipulāciju nepieciešamību konkrētajā situācijā, izpratne par specifiskas ārstēšanas ietekmi uz organismu. 4. Vispusīga pieeja problēmu risināšanai: - izpratne un zināšanas par jēdzienu „multimorbiditāte”, - zināšanas par vairāku vienlaicīgi esošu slimību ārstēšanas iespējām, - zināšanas par vadlīniju, uz pierādījumiem balstītu pētījumu datu pielietošanas iespējām, - zināšanas par veselības veicināšanas pasākumiem, slimību profilakses stratēģiju, veselības jēdzienu, - izpratne par ģimenes ārsta un viņa komandas lomu sabiedrības veselības veicināšanā, - etnisko īpatnību atpazīšana un identificēšana sabiedrībā, - zināšanas un māka ģimenes ārsta komandas locekļus iesaistīt indivīda ārstēšanas, aprūpes procesā, paliatīvās aprūpes veikšanā, rehabilitācijas procesa organizēšanā, izprotot katra ģimenes ārsta komandas locekļa lomu šajā procesā, mākot īstenot individuālu pieeju katram pacientam, prasmīgi koordinējot komandas darbu. 5. Uz sabiedrību orientēta veselības aprūpe: - Ppārzinot esošos resursus dotajā vidē, prast saskaņot indivīdu vajadzības ar sabiedrības vajadzībām, kurās viņi dzīvo, - izprast sabiedrības veselību kopumā, par pamatu ņemot epidemioloģisko situāciju dotajā populācijā, - izprast kopsakarību starp veselības aprūpi un sociālo aprūpi, - izprast nabadzības, etniskās piederības, epidemioloģiskās situācijas ietekmi uz veselību, - izprast veselības aprūpes sistēmas struktūru un tās ekonomiskās iespējas, - izvērtēt citu speciālistu darbu un mācēt rast sadarbības iespējas, - izprast veselības aprūpes sistēmas izmantošanas iespējas pacienta un paša ārsta interesēs (nosūtījumu kārtība, pacientu maksājumi, slimības lapas, likumdošanas akti). 6. Holistiska pieeja: - zināšanas un izpratne par holistisko aprūpes principu un tā pielietošanu ģimenes medicīnā, - māka uztvert un strādāt ar pacientu kā bio-psiho-sociālu būtni, - zināšanas un māka interpretēt un izmantot diagnostikas un ārstēšanas procesā iegūto informāciju par pacientu kultūras un etniskajām īpatnībām, - zināšanas, kā izmantot pacienta pieredzi, vēlmes, uzticību ārstam veselības aprūpes procesā. Parāda zināšanas par slimību riska faktoriem, etioloģiju, primāro un sekundāro profilaksi, pārzina ģimenes ārsta kompetences robežas un spēj orientēties klīniskās prakses vadlīnijās un ārstēšanā medicīnas apakšnozarēs un nozoloģijās; apgūst un izmanto jaunākās izmeklēšanas un ārstēšanas metodes. Parāda izpratni veselības izglītības jomā, organizēt ar veselības aprūpi saistītus pasākumus sabiedrības veselības interesēs.

1.Prasmes, kuras jānostiprina ģimenes medicīnas izglītības programmas laikā - izmeklēšanas, ārstēšanas metodes, slimību novēršanas un veselības veicināšanas pasākumos: Veselības pārbaude un ar to saistītās konsultācijas: - zināšanas par diagnostikas metodēm, - fizisko darba spēju novērtēšana, - tabakas kaitīguma izskaidrošana, - seksuālā izglītošana, - konsultēšanas psiholoģisku problēmu gadījumos, stresa menedžments, - izglītošana par hormonu aizvietojošo terapiju sievietēm menopauzē, Laboratorijas testi: - asinis: hemoglobīns, eritrocīti, leikocīti, EGĀ, - leikogramma, cukura līmenis, CRO, - urīna analīžu izvērtēšana (īpatnējais svars, ph, krāsa, cukurs, olbaltums, bilirubīns, ketonvielas, acetons, nitrīti, sediments), - fēces (koprogramma, parazīti, asinis), - krēpas (bakterioskopiskā izmeklēšana), - ginekoloģiskās iztriepes analīze: vagīnas tīrības pakāpe (vaginoze, trihomoniāze, gonoreja, kandida). Citas manipulācijas: - injekcijas (muskulī, vēnā), - rectum un prostatas palpatora izmeklēšana, - ādas biopsijas paņemšana, - bakterioloģiskā materiāla paņemšana uroģenitālā trakta infekciju gadījumā.

1.Spēj patstāvīgi formulēt un kritiski analizēt sarežģītas zinātniskas un profesionālas problēmas. Ģimenes ārsta zināšanas un prasmes izpaužas sešās pamatkompetencēs: 1. Primārās veselības aprūpes organizācija/ menedžments, 2. Uz personu vērsta aprūpe, 3. Specifisku problēmu risināšanas prasmes, 4. Vispusīga pieeja problēmu risināšanai, 5. Uz sabiedrību orientēta veselības aprūpe, 6. Holistiska pieeja. Iegūtās kompetences ļauj pamatot lēmumus, nepieciešamības gadījumā veikt papildus analīzi: - Spēj izskaidrot apkārtējās vides pārmaiņu ietekmi uz slimību izplatību populācijā, izprast profilaktisko, diagnostisko un terapeitisko metožu pielietošanu šajā aspektā. - Spēj izvērtēt pacienta sūdzības, to saistību ar pacienta veselības stāvokli. Ir plaša izpratne par slimībām un to riska faktoriem, par biežāk sastopamajām slimībām populācijā, hronisku slimību aprūpi, slimībām, kuras izraisa invaliditāti, par stāvokļiem, kuri prasa neatliekamu palīdzību. - Ir izpratne par profilaktisko un diagnostisko manipulāciju pielietošanu primārajā veselības aprūpē, kas aptver praktiski visas specialitātes (t.i. pediatrijā, ginekoloģijā, ķirurģijā, ausu-kakla-deguna slimībās, dermatoveneroloģijā, oftalmoloģijā, neiroloģijā, psihiatrijā, kardioloģijā). - Spēja pacientam nodrošināt ārstēšanu primārās aprūpes līmenī, organizēt rehabilitāciju, ja tas ir nepieciešams. - Izpratne par diagnostikas iespējām primārajā un sekundārajā veselības aprūpes līmenī, par iespējām pacientu nosūtīt pie ārsta speciālista, ja tas ir nepieciešams. - Spēja organizēt un vadīt konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar veselības aprūpes organizēšanu. - Izpratne par jautājumiem, kas saistīti ar sabiedrības veselību. - Spēja izprast pozitīvu ārsta-pacienta attiecību nozīmīgumu, mācīt pacientam izprast savas sūdzības, iemācīties sadzīvot ar tām. - Spēja strādāt komandā ar citiem primārās veselības aprūpes komandas locekļiem un pārējiem speciālistiem. - Izpratne par veselības aprūpes organizācijas jautājumiem kopumā un īpaši par primārās veselības aprūpes organizāciju. - Zināšanas par likumdošanas aktiem un direktīvām veselības aprūpē, spēja ņemt dalību to izstrādē.