Vizuālās mākslas terapija I

Tēma veido izpratni par mākslas materiālu nozīmi vizuālās mākslas terapijā, to fiziskajām, sensorajām un ekspresīvajām īpašībām un šo īpašību saistību ar radošo procesu un cilvēka subjektīvo pieredzi.

Tēma veido izpratni par mākslas materiālu nozīmi vizuālās mākslas terapijā, to fiziskajām, sensorajām un ekspresīvajām īpašībām un šo īpašību saistību ar radošo procesu un cilvēka subjektīvo pieredzi.

Tēma padziļina izpratni par dažādu mākslas tehniku un materiālu piedāvātajām radošās darbības iespējām, pievēršoties atšķirībām starp darbu plaknē un telpā, materiāla pretestību, taktilitāti un transformējamību.

Tēma padziļina izpratni par dažādu mākslas tehniku un materiālu piedāvātajām radošās darbības iespējām, pievēršoties atšķirībām starp darbu plaknē un telpā, materiāla pretestību, taktilitāti un transformējamību.

Tēma veido pamatzināšanas par vizuālās mākslas valodas elementiem un attīsta spēju sistemātiski novērot un aprakstīt mākslas radīšanas procesu un radīto mākslas darbu, nepārejot uz priekšlaicīgu psiholoģisku interpretāciju.

Tēma veido pamatzināšanas par vizuālās mākslas valodas elementiem un attīsta spēju sistemātiski novērot un aprakstīt mākslas radīšanas procesu un radīto mākslas darbu, nepārejot uz priekšlaicīgu psiholoģisku interpretāciju.

Tēma paplašina izpratni par mākslas terapijas materiāliem un vidi, aplūkojot dabu kā radošās darbības resursu un iepazīstinot ar eko-mākslas terapijas pamatprincipiem.

Tēma paplašina izpratni par mākslas terapijas materiāliem un vidi, aplūkojot dabu kā radošās darbības resursu un iepazīstinot ar eko-mākslas terapijas pamatprincipiem.

Tēma iepazīstina ar muzeja vidi, mākslas darbu un mākslas krājumu kā specifisku radošās, estētiskās un refleksīvās pieredzes resursu mākslas terapijā.

Tēma iepazīstina ar muzeja vidi, mākslas darbu un mākslas krājumu kā specifisku radošās, estētiskās un refleksīvās pieredzes resursu mākslas terapijā.

Tēma paplašina priekšstatu par mākslas materiāliem un medijiem, aplūkojot digitālo vidi kā mūsdienīgu radošās darbības telpu un analizējot tās iespējas un ierobežojumus mākslas terapijā.

Tēma paplašina priekšstatu par mākslas materiāliem un medijiem, aplūkojot digitālo vidi kā mūsdienīgu radošās darbības telpu un analizējot tās iespējas un ierobežojumus mākslas terapijā.

Tēma veido izpratni par mākslas terapeita profesionālās identitātes veidošanos kā dinamisku profesionālās attīstības procesu, kurā integrējas personiskā pieredze, radošā un mākslinieciskā pieredze, profesionālās zināšanas, vērtības, lomas un piederība profesionālajai kopienai.

Tēma veido izpratni par mākslas terapeita profesionālās identitātes veidošanos kā dinamisku profesionālās attīstības procesu, kurā integrējas personiskā pieredze, radošā un mākslinieciskā pieredze, profesionālās zināšanas, vērtības, lomas un piederība profesionālajai kopienai.

Tēma veido starpdisciplināru izpratni par mākslu un estētisko pieredzi kā mākslas terapijas teorētisko pamatu, aplūkojot mākslas radīšanu un uztveri kā sensoru, ķermenisku, emocionālu, simbolisku un nozīmes veidošanas procesu.

Tēma veido starpdisciplināru izpratni par mākslu un estētisko pieredzi kā mākslas terapijas teorētisko pamatu, aplūkojot mākslas radīšanu un uztveri kā sensoru, ķermenisku, emocionālu, simbolisku un nozīmes veidošanas procesu.

Tēma veido izpratni par kultūras un sociālā konteksta nozīmi mākslas terapijā un attīsta refleksīvu profesionālo pozīciju darbā ar cilvēku daudzveidību. Tiek aplūkota pāreja no kultūras kompetences uz kultūras pazemību un kultūras drošību, īpašu uzmanību pievēršot terapeita perspektīvai un interpretācijas robežām.

Tēma veido izpratni par kultūras un sociālā konteksta nozīmi mākslas terapijā un attīsta refleksīvu profesionālo pozīciju darbā ar cilvēku daudzveidību. Tiek aplūkota pāreja no kultūras kompetences uz kultūras pazemību un kultūras drošību, īpašu uzmanību pievēršot terapeita perspektīvai un interpretācijas robežām.

Tēma sniedz izpratni par mākslas terapijas vēsturisko attīstību no mākslas izmantošanas ārstniecības un psiholoģiskās palīdzības kontekstos līdz patstāvīgas profesionālās disciplīnas izveidei, aplūkojot profesijas attīstību starptautiskā un Latvijas kontekstā.

Tēma sniedz izpratni par mākslas terapijas vēsturisko attīstību no mākslas izmantošanas ārstniecības un psiholoģiskās palīdzības kontekstos līdz patstāvīgas profesionālās disciplīnas izveidei, aplūkojot profesijas attīstību starptautiskā un Latvijas kontekstā.

Tēma sniedz apkopojošu izpratni par galvenajām teorētiskajām pieejām mākslas terapijā un to ietekmi uz mākslas terapeita izpratni par klientu, radošo procesu, mākslas darbu, terapeitiskajām attiecībām un pārmaiņu procesu.

Tēma sniedz apkopojošu izpratni par galvenajām teorētiskajām pieejām mākslas terapijā un to ietekmi uz mākslas terapeita izpratni par klientu, radošo procesu, mākslas darbu, terapeitiskajām attiecībām un pārmaiņu procesu.

Tēma padziļina izpratni par uz resursiem balstīto pieeju mākslas terapijā, kurā uzmanība tiek vērsta uz cilvēka esošo un potenciālo resursu atpazīšanu, aktivizēšanu un stiprināšanu, izmantojot radošo procesu, mākslas darbu un terapeitiskās attiecības.

Tēma padziļina izpratni par uz resursiem balstīto pieeju mākslas terapijā, kurā uzmanība tiek vērsta uz cilvēka esošo un potenciālo resursu atpazīšanu, aktivizēšanu un stiprināšanu, izmantojot radošo procesu, mākslas darbu un terapeitiskās attiecības.

Tēma sniedz izpratni par uz mākslu balstītas izvērtēšanas būtību, funkcijām un vietu mākslas terapijas procesā, kā arī par tās teorētisko un vēsturisko attīstību.

Tēma sniedz izpratni par uz mākslu balstītas izvērtēšanas būtību, funkcijām un vietu mākslas terapijas procesā, kā arī par tās teorētisko un vēsturisko attīstību.

Tēma veido izpratni par izvērtēšanu kā sistemātisku profesionālās informācijas iegūšanas, analīzes un integrācijas procesu un par mākslas terapeita profesionālā sprieduma veidošanos.

Tēma veido izpratni par izvērtēšanu kā sistemātisku profesionālās informācijas iegūšanas, analīzes un integrācijas procesu un par mākslas terapeita profesionālā sprieduma veidošanos.

Tēma iepazīstina ar strukturētu uz mākslu balstītas izvērtēšanas instrumentu uzbūvi, lietošanas principiem un vietu klienta kompleksā izvērtēšanā.

Tēma iepazīstina ar strukturētu uz mākslu balstītas izvērtēšanas instrumentu uzbūvi, lietošanas principiem un vietu klienta kompleksā izvērtēšanā.

Tēma padziļina prasmi profesionāli analizēt strukturētas izvērtēšanas rezultātus, izvēlēties instrumentu atbilstoši izvērtēšanas mērķim un kritiski vērtēt iegūto secinājumu robežas.

Tēma padziļina prasmi profesionāli analizēt strukturētas izvērtēšanas rezultātus, izvēlēties instrumentu atbilstoši izvērtēšanas mērķim un kritiski vērtēt iegūto secinājumu robežas.

Tēma iepazīstina ar Mākslas ekspresijas pakāpeniskajiem līmeņiem (Expressive Therapies Continuum (ETC)) kā mākslas terapijai specifisku teorētisku ietvaru mākslas materiālu, radošā procesa un klienta informācijas apstrādes veidu izpratnei. Modelis tiek aplūkots gan izvērtēšanas, gan terapijas plānošanas kontekstā.

Tēma iepazīstina ar Mākslas ekspresijas pakāpeniskajiem līmeņiem (Expressive Therapies Continuum (ETC)) kā mākslas terapijai specifisku teorētisku ietvaru mākslas materiālu, radošā procesa un klienta informācijas apstrādes veidu izpratnei. Modelis tiek aplūkots gan izvērtēšanas, gan terapijas plānošanas kontekstā.

Tēma integrē kursā apgūtās izvērtēšanas pieejas, sasaistot tās ar klīnisko formulēšanu, terapijas mērķu noteikšanu un klienta pārmaiņu monitorēšanu. Tiek akcentēta profesionāli ētiska un kontekstuāli sensitīva izvērtēšana.

Tēma integrē kursā apgūtās izvērtēšanas pieejas, sasaistot tās ar klīnisko formulēšanu, terapijas mērķu noteikšanu un klienta pārmaiņu monitorēšanu. Tiek akcentēta profesionāli ētiska un kontekstuāli sensitīva izvērtēšana.