Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Komunikācijas teorētiskie modeļi
Kursa kods
KSK_127
Zinātnes nozare
Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Komunikācijas zinātne
LKI
7. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Ilva Skulte
Struktūrvienības vadītājs
Ieva Puzo
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija
Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv
Par studiju kursu
Mērķis
Sniegt pārskatu par nozīmīgākajiem komunikācijas modeļiem un teorijām, kā arī iespējām, ko tās/tie piedāvā svarīgāko žurnālistikas, sabiedrisko attiecību un komunikācijas problēmu interpretācijā un analīzē
Priekšzināšanas
Kursu „Komunikācijas situāciju analīze”, „Mediju teorijas”
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Studenti pārzina un prot nosaukt un raksturot galvenos teorētiskos virzienus un skolas, kā arī modeļus komunikācijas procesu skaidrošanai, kā arī pārzina galvenos mainīgos dažādos komunikācijas konceptuālajos modeļos.
Prasmes
1.Pēc sekmīgi apgūta studiju kursa studenti būs gatavi: • sistēmiski un abstrakti raksturot komunikācijas procesus un galvenos iesaistītos aktorus; • kritiski un analītiski izvērtēt komunikācijas prakses problēmu noteiktas teorētiskās paradigmas ietvaros; • veidot teorētisko pamatu savam maģistra darbam.
Kompetences
1.Studenti spēj izvēlēties un lietot releventāko teorētisko pieeju un modeli pētniskajos projektos un mediju komunikācijas analīzē
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Izlasīt zinātniskos rakstus, kas atklāj dažādu autoru komunikācijas traktējumu Izprast katras pieejas specifiku. Sagatavot sekojošus jautājumus:
-Par kādām tēmām runāts rakstā?
-Kādai teorētiskajai paradigmai šāds skatījums pieder?
-Ko no tā var iemācīties?
-Kā / vai rakstā paustās teorētiskās atziņas var palīdzēt man izprast mana maģistra darba jautājumu?
-Kādas metodes izmatotas datu iegūšanai teorijas atziņu pamatošanai?
Izprast sava maģistra darba tēmu teorētiski un modelēt komunikācijas procesus un problēmas tam izvēlētajā situācijā.
Sarakstīt eseju un to prezentēt studiju biedru priekšā.
Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Kursa noslēgumā studentiem jāraksta eseja par teorētiskā modeļa izmantojumu viņu izvēlētās maģistra tēmas izpētē. Eksāmens notiek kā šī modeļa prezentācija auditorijā un diskusija par to
|
||
|
2.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Lekciju un semināru apmeklējums un aktivitāte, semināru uzdevumi, eseja, eksāmens.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Komunikācijas izpratne un komunikācijas zinātne. Modelēšana kā zinātnes metode. Komunikācijas teorētiskās domas attīstība un komunikācijas modeļu daudzveidība. Komunikācijas līmeņi un komunikācijas modeļi. Daudzlīmeņu modeļi.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Retorika (Aristotelis). Valodas psiholoģija un filozofija (K.Bīlers vs. L. Vitgenšteins). Semiostrukturālisms (F. De Sosīrs, Jākobsons, Greims, Barts). Runas aktu teorija (Ostins, Serls).
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Komunikācijas lingvistiskie modeļi.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Komunikatīvās darbības modeļi un uztveres modeļi.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Informācijas teorija un matemātiskie komunikācijas modeļi. K. Šēnons. V. Vīvers, V.Meijers - Eplers. Lineārā pamatmodeļa attīstība (Berlo, Osguds-Šramms).
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Komunikācijas socioloģiskie modeļi I. Sabiedrība, mijiedarbība, uzvedība un komunikatīvā darbība.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Publiskās komunikācijas situācijas modelēšana.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Komunikācijas teorētiskie modeļi jauno mediju laikmetā.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Maģistra darba teorētiskā modeļa izstrāde un prezentācija.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Maģistra darba teorētiskā modeļa izstrāde un prezentācija.
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
20 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Aristotle. Rhetoric.
2.
Castells, M. The Network Theory of Power. //International Journal of Communication 5 , 2011, pp. 773–787
3.
De Saussure, F.Saussure's Third Course of Lectures on General Linghuistics (1910-1911).
4.
Evolution of Three Media Effects Models. In: Journal of Communication, 2007, nr. 57,pp.9-20.
5.
Habermas, J. Communicative Ethics. (1998)
6.
Hall, S. Encoding, decoding.
8.
Luhman, N. The reality of the mass media. – Cambridge; Polity Press, 2000.
9.
Liotārs, Ž.F. Postmodernais stāvoklis. Pārskats par zināšanām. - Rīga, LMC, 2008.
10.
Lyotard, J.F. (1979) The Postmodern Condition.A Report on Knowledge.
11.
McQuail, D. Windahl, S. Communication Models for Study of Mass Communication. - London: Longman, 1993.
12.
Michel Foucault (1969). The Archæology of Knowledge Chapter 1. The Unities of Discourse.
13.
Ostins, Dž.L. Kā darīt lietas ar vārdiem. – Rīga: Liepnieks un Rītups, 2011.
14.
Scheufele, D., Tewksbury, D. Framing, Agenda Setting, and Priming: The
15.
Scolari, C.Mapping conversations about new media: the theoretical field of digitalcommunication// New Media Society, 2009, 11, pp. 943 – 963
16.
Weaver, W. Recent Contributions to The Mathematical Theory of Communication.
17.
Bennett, W. L., & Pfetsch, B. (2018). Rethinking political communication in a time of disrupted public spheres. Journal of communication, 68(2), 243-253.
18.
Deuze, M. (2020). The role of media and mass communication theory in the global pandemic. Communication today, 11(2), 4-16.
19.
Lull, J. (2019). Evolutionary communication: An introduction. Routledge.
20.
Guzman, A. L., & Lewis, S. C. (2020). Artificial intelligence and communication: A human–machine communication research agenda. New media & society, 22(1), 70-86.
21.
Moffett, J. W., Folse, J. A. G., & Palmatier, R. W. (2021). A theory of multiformat communication: mechanisms, dynamics, and strategies. Journal of the Academy of Marketing Science, 49, 441-461.
22.
Van Dijck, J., Nieborg, D., & Poell, T. (2019). Reframing platform power. Internet Policy Review, 8(2), 1-18.
Papildu literatūra
1.
Borch, C. Systemic Power : Luhmann, Foucault, and Analytics of Power // Acta Sociologica 48 / 2005, pp. 155 – 167
2.
Habermas, J. Political Communication in Media Society: Does Democracy Still Enjoy an Epistemic Dimension? The Impact of Normative Theory on Empirical Research // Communication Theory 16 (2006) 411–42
3.
Manovich, L. The Practice of Everyday Media Life.
4.
Mulligan, K. The Essence of Language: Wittgenstein’s Builders and Buhler’s Bricks. In: Revue de Métaphysique Et de Morale, 1997
5.
Williams. D. Virtual Cultivation: Online Worlds, Offline Perceptions.// Journal of Communication, 56, 2006, pp. 69–87
6.
van Dijck, J., & Lin, J. (2022). Deplatformization, platform governance and global geopolitics: Interview with José van Dijck. Communication and the Public, 7(2), 59-66.