Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Politiskais mārketings
Kursa kods
SZF_111
Zinātnes nozare
Bibliotēkzinātne; Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija
Kredītpunkti (ECTS)
5,00
Mērķauditorija
Komunikācijas zinātne; Politikas zinātne
LKI
6. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Lelde Metla-Rozentāle
Struktūrvienības vadītājs
Ieva Puzo
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija
Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv
Par studiju kursu
Mērķis
Radīt priekšstatu par politikas pamatjautājumiem - valsti, tās uzbūvi, pārvaldes modeļiem, politiskajām partijām, vēlēšanām u.tml., kā arī sniegt izpratni par komunikācijas nozīmi politiskajā vidē - par politiskā mārketinga būtību, principiem, politisko kampaņu stratēģijas un taktikas izstrādes un vadīšanas metodēm.
Kursa gaitā studējošie veiks praktisku politisko partiju un to īstenoto kampaņu analīzi, kā arī, balstoties uz izpētes rezultātā iegūtajiem secinājumiem, izstrādās alternatīvu politiskās partijas un kampaņas piedāvājumu.
Priekšzināšanas
Izpratne par to, kā efektīvi komunicēt ar dažādām mērķauditorijām, kas ietver zināšanas par masu mediju izmantošanu, sociālajiem medijiem un citiem komunikācijas kanāliem, lai veidotu un uzturētu pozitīvu politisko tēlu un veicinātu politiskās ziņas.
Spēja analizēt un kritiski izvērtēt politisko partiju un to kampaņu efektivitāti, izmantojot dažādus analītiskos rīkus un metods un veikt tirgus segmentāciju un mērķauditorijas analīzi, lai izstrādātu efektīvas kampaņas stratēģijas.
Augstas kvalitātes rakstisku un vizuālu materiālu izstrādes iemaņas, svarīga ir spēja skaidri un pārliecinoši paust savus argumentus.
Kursa realizācijas forma paredz grupu projektus, kuru laikā studentiem ir jāspēj efektīvi sadarboties, lai izstrādātu politiskās kampaņas plānus un stratēģijas.
Jāpiemīt prasmei pašdisciplinēti plānot savu laiku.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Pamatzināšanas politikā, kā arī padziļinātas zināšanas par politisko komunikāciju, politisko mārketingu un politiskajām kampaņām.
Prasmes
1.Prasmes izstrādāt politisko partiju mārketinga kampaņu stratēģisko un organizatorisko plānu.
Kompetences
1.Kompetence analizēt politisko partiju tēlu, kampaņas un veikt šo procesu kritisku izvērtēšanu.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
1. Semināru grupu darbu izstrāde un prezentācija, atbilstoši E-studijās norādītajam darba uzdevumam.
2 .Referāts - refleksija par kursa laikā apgūto, jāizstrādā saskaņā ar E-studijās norādīto darba uzdevumu.
Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Konkrētu vēlēšanu/ partiju reklāmas kampaņas analīze (tēma tiek pielāgota aktuālajai politiskajai situācijai).
|
||
|
2.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Jāiesniedz saturiski un vizuāli kvalitatīvi izstrādātas semināru uzdevumu prezentācijas, sniedzot izvērstas atbildes uz uzdotoajiem jautājumiem.
|
||
|
3.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Jāapmeklē lekcijas – līdz moduļa pēdējai nodarbībai, lekciju un semināru apmeklējumam ir jābūt 50% (semināru atstrāde nav nodarbību apmeklējums). Ja tiek neattaisnoti kavētas 5 nodarbības, tad gala atzīme var tikt samazināta par 30%, izejot no kopīgās gala atzīmes ballu skaita. Ja apmeklējums ir mazāks par 50%, modulis ir jāklausās atkārtoti nākamajā studiju gadā par papildus samaksu
Aktīvi jāpiedalās semināru prezentācijās un diskusijā, kurās ir jāspēj paust argumentēts viedoklis, kas ir balstīts uz iepriekš veikto izpētes darbu.
Jāiesniedz saturiski un vizuāli kvalitatīvi izstrādātas semināru uzdevumu prezentācijas, sniedzot izvērstas atbildes uz uzdotoajiem jautājumiem. Prezentācijas norādītajos termiņos, ir jāiesniedz E-studijās.
Jāiesniedz referāts, kas uzrakstīts, atbilstoši KA prasībām – min. 3 000 vārdi (!!), max. 4 500 vārdi (neskaitot: titullapu, satura rādītāju, izmantotās literatūras sarakstu!), burtu lielums – 12 (Times New Roman), atstarpe starp rindām – 1,5. Papildu informācijai par referāta saturu, lūdzu, skat. sadaļu „Referāti”.
Sekmīgi jānokārto eksāmens.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Demokrātija, valsts un politiskais mārketings – pamatjēdzieni un koncepcijas.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Dažādi valsts un starptautiskās pārvaldes līmeņi – reģionālo pašvaldību, nacionālā parlamenta (Saeimas) un Eiropas Parlamenta uzbūve principi un funkcijas - to atšķirības un potenciālā ietekme uz mārketinga kampaņu
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Politiskās partijas – to veidi, funkcijas un to īstenošanas mehānismi. Partiju vieta un loma politikas procesā
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Politisko partiju finansēšanas modeļi (privātais un publiskais finansējums), valsts noteiktie politiskās reklāmas kampaņas finansiālie u.c. ierobežojumi
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Priekšvēlēšanu un vēlēšanu procesa tiesiskais regulējums Latvijā – kas drīkst kandidēt, kas drīkst vēlēt, ko drīkst/ nedrīkst reklamēt.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Politiskā mārketinga kampaņas plānošanas un organizēšanas teorētiskais modelis
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Politiskā mārketinga kampaņas īstenošanas un uzraudzības teorētiskais modelis
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
14.Saeimas vēlēšanās (2022.g.oktobris) startējušo politisko partiju reklāmas kampaņu analīze un novērtējums
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
14.Saeimas vēlēšanās (2022.g.oktobris) startējušo politisko partiju reklāmas kampaņu analīze un novērtējums
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Politiskā tirgus izpēte - Latvijas sabiedrības politiskā pieprasījuma analīze, tirgus segmentācija - kurš patērētājs ko vēlas pirkt, kādas idejas patīk/ nepatīk Latvijas patērētājam?
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Politiskās partijas idejiskā koncepta izstrāde - Latvijas tirgus prasībām atbilstošas politiskās partijas pamatidejas un uzstādījumu radīšana
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Politiskās partijas mārketinga kampaņas stratēģiskā plāna izstrāde
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Politiskās partijas mārketinga kampaņas organizatoriskā plāna izstrāde - mārketinga kampaņas finansiālo u.c. resursu apzināšanas un iespēju novērtējums, reālo darbību saturiskais un laika grafiks
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Politiskās partijas mārketinga kampaņas organizatoriskā plāna izstrāde - mārketinga kampaņas finansiālo u.c. resursu apzināšanas un iespēju novērtējums, reālo darbību saturiskais un laika grafiks
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
5,00
Kontaktstundas:
28 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Philip John Davies and Bruce I. (2006). Newman, Winning Elections With Political Marketing.
2.
Wayne P., Ph.D. Steger, Sean Q. Kelly, and J. Mark, Ph.D. (2006). Wrighton, Campaigns And Political Marketing.
3.
Minozzi, W., & Woon, J. (2013). Lying aversion, lobbying, and context in a strategic.
4.
Myers, C. (2018). Public relations or “grassroots lobbying” ? How lobbying laws are re-de fi ning PR practice. Public Relations Review, 44(1), 11–21. h
5.
Davidson, S. (2016). Public relations theory: An agonistic critique of the turns to dialogue and symmetry.
6.
Sampedro, V. (2011). Introduction: New Trends and Challenges in Political Communication.
7.
Hoffjann, O. (2018). The role of play in strategic communication.
8.
Scott, J. C. (2015). The Social Process of Lobbying? Cooperation or Collusion? New York: Routledge.
9.
Yackee, Susan, W. 2015. Invisible (And visible) lobbying: The case of state regulatory policy making. State Politics & Policy Quarterly 15(3): 322 –44.
10.
Ormrod, R. P., & Savigny, H. (2011). Political market orientation : A framework for understanding relationship structures in political parties.
11.
Considerations on the evolution of political marketing. Butler, P., & Harris, P. (2009). marketing theory. 9(2), 149–164.
Papildu literatūra
1.
A. Maksimov. (1999). Čistije I graznije tehnologii viborov.
2.
Röttger, U., & Preusse, J. (2013). External Consulting in Strategic Communication: Functions and Roles Within Systems Theory. 99–117.
3.
McGrath, C. (2007). Framing lobbying messages: defining and communicating political issues persuasively. J. Publ. Aff., 7: 269-280.
4.
Tusinski, K. (2007). A Description of Lobbying as Advocacy Public Relations. International Public Relations Research Conference. 563-570.
5.
Bitonti, Alberto and Phill Harris. (2017). Lobbying in Europe. Public affairs and the Lobbying industry in 28 EU countries. London: Palgrave MacMillan.
6.
Baumgartner, Frank, R., Jeffrey M. Berry, Marie Hojnacki, et. al. (2008). Lobbying and Policy Change: Who Wins, Who Loses, and Why. Chicago: The University of Chicago Press.
7.
Henneberg, S. C., Scammell, M., & Shaughnessy, N. J. O. (2009). theories of democracy. 9(2), 165–188.
8.
Ormrod, R. P., & Savigny, H. (2011). Political market orientation : A framework for understanding relationship structures in political parties.