Zinātniskā rakstība

Virsraksts	% no gala vērtējuma	Vērtējums
1. Patstāvīgais darbs	-	-
Studenti patstāvīgi lasa literatūru, gatavojas semināriem un raksta literatūras apskatu, sagatavo par to prezentāciju. Semināru mērķis – attīstīt studentu spējas argumentēt savu viedokli; veicināt aktivitāti; pārbaudīt zināšanas par jautājuma tēmu un materiālus. Literatūras apskata mērķis – attīstīt spēju noteikt tēmas pamatproblēmu; identificēt un novērtēt alternatīvus avotus.

Virsraksts	% no gala vērtējuma	Vērtējums
1. Pārbaudījums	-	-
2. Pārbaudījums	-	-
Apmeklējums – 10% Aktivitāte un gatavība semināros – 30% Prezentācija un literatūras apskats – 20% Rakstisks literatūras apskats – 40%

Ievads Apraksts Anotācija: Kaut arī stingrība, skaidrība un izlēmība tiks vērtēta jebkurā politikas zinātnes rakstā, zinot, kāds rakstīšanas uzdevums jums ir piešķirts, tas palīdzēs jums uzrakstīt labu darbu. Lektori izmanto pētnieciskā darba uzdevumus kā līdzekli, lai novērtētu jūsu spēju izprast sarežģītu problēmu šajā jomā, lai izveidotu perspektīvu šai problēmai un izvirzītu pārliecinošu argumentu par labu jūsu perspektīvai. Lai jūs veiksmīgi izpildītu šo izaicinājumu, pētījuma darbā jāiekļauj šādi komponenti: ievads, problēmas izklāsts, metodikas apspriešana, literatūras apskats, pētījumu rezultātu apraksts un novērtējums un secinājumu kopsavilkums. Šis kurss sniegs jums detalizētu katra komponenta aprakstu. Pētījuma darba izaicinājums būs sadalīts septiņos galvenajos uzdevumos, kas iekļauti darba sadaļās.

Literatūras apskata veidošana Apraksts Anotācija: Literatūras pārskatos tiek identificētas, klasificētas un izskaidrotas vissvarīgākās zinātniskās atbildes uz svarīgiem pētījumu jautājumiem. Lai attīstītu studentus kā politologus, kurss tiek organizēts debatēs par svarīgām tēmām mūsu apakšlaukā. Šī domāšanas skolas pieeja studentiem palīdzēs pārdomāt un novērtēt perspektīvas loģikas kvalitāti. Turklāt, novērtējot dažādus paskaidrojumus, studentiem būs jāapsver atbilstošie pierādījumi par katru elementu, uzzinot, ka dažas informācijas daļas ir nopirktas no dažiem, bet citiem nav nozīmes. Turklāt domu skolu virzīšana uz priekšu un pēc tam to skaidrojošās spējas novērtēšana dažādos gadījumos studentiem palīdzēs paplašināt analītiskās spējas.

Literatūras apskata veidošana Apraksts Anotācija: Literatūras pārskatos tiek identificētas, klasificētas un izskaidrotas vissvarīgākās zinātniskās atbildes uz svarīgiem pētījumu jautājumiem. Lai attīstītu studentus kā politologus, kurss tiek organizēts debatēs par svarīgām tēmām mūsu apakšlaukā. Šī domāšanas skolas pieeja studentiem palīdzēs pārdomāt un novērtēt perspektīvas loģikas kvalitāti. Turklāt, novērtējot dažādus paskaidrojumus, studentiem būs jāapsver atbilstošie pierādījumi par katru elementu, uzzinot, ka dažas informācijas daļas ir nopirktas no dažiem, bet citiem nav nozīmes. Turklāt domu skolu virzīšana uz priekšu un pēc tam to skaidrojošās spējas novērtēšana dažādos gadījumos studentiem palīdzēs paplašināt analītiskās spējas.

Modeļa virzīšana un hipotēzes norādīšana Apraksts Anotācija: Pēc literatūras pārskata sastādīšanas mēs esam gatavi virzīt modeli un izteikt hipotēzi. Izstrādājot modeli, bieži izvēlas argumentu, kas, pēc viņa domām, ir visspēcīgākais, pamatojoties uz literatūras pārskata secinājumiem. Mēs identificēsim attiecības starp jēdzieniem, kas izriet no mūsu apgalvojuma. Identificējot modeli, mēs nonākam pie mūsu argumenta analītiskajiem kauliem. Ir svarīgi samazināt skolu līdz tās pamatiem, nosakot modeli, precīzi noskaidrot, kā šie jēdzieni ietekmē viens otru. Ļoti svarīga mācīšanās pieredze ir hipotēzes izstrāde, kas skaidri norāda veidus, kā viens mainīgais var ietekmēt attiecīgo parādību. Koncentrēšanās uz pamata modeļiem un argumentiem kursa lasījumos uzlabos studentu spēju pašiem atklāt šīs attiecības.

Modeļa virzīšana un hipotēzes norādīšana Apraksts Anotācija: Pēc literatūras pārskata sastādīšanas mēs esam gatavi virzīt modeli un izteikt hipotēzi. Izstrādājot modeli, bieži izvēlas argumentu, kas, pēc viņa domām, ir visspēcīgākais, pamatojoties uz literatūras pārskata secinājumiem. Mēs identificēsim attiecības starp jēdzieniem, kas izriet no mūsu apgalvojuma. Identificējot modeli, mēs nonākam pie mūsu argumenta analītiskajiem kauliem. Ir svarīgi samazināt skolu līdz tās pamatiem, nosakot modeli, precīzi noskaidrot, kā šie jēdzieni ietekmē viens otru. Ļoti svarīga mācīšanās pieredze ir hipotēzes izstrāde, kas skaidri norāda veidus, kā viens mainīgais var ietekmēt attiecīgo parādību. Koncentrēšanās uz pamata modeļiem un argumentiem kursa lasījumos uzlabos studentu spēju pašiem atklāt šīs attiecības.

Ievaddaļas rakstīšana Apraksts Anotācija: Kad esam identificējuši pētāmo mīklu (literatūras apskats) un izstrādājuši vēlamo pieeju grāmatvedības uzskaitei (hipotēze vai arguments), ievadā tiek uzsvērts pētījuma jautājums. Ievads atjauno mūsu uzmanību un kalpo par atspēriena punktu pārējam projektam. Šajā sadaļā mēs paziņojam īsu jautājumu, kā arī izskaidrojam, kāpēc tas ir interesants un svarīgs politologiem, politikas veidotājiem un pilsoņiem. Ja mēs nevaram īsi pateikt savas mīklas vai mūsu jautājumu zinātniekiem, praktiķiem un / vai vienkāršiem cilvēkiem ir maz nozīmīgi, mums ir jāpārskata savs darbs. Blakus šai uz aizmuguri vērstajai funkcijai ievadi mūs virza uz priekšu pārējos mūsu dokumentos, jo tajā ir arī teksta ceļvedis. Tas nozīmē, ka studentiem ir jāsāk noteikt viņu metodoloģija un gadījumu izpēte (pētījumu dizains) ļoti agri.

Pētījuma projekta sagatavošana Apraksts Anotācija: Sagatavojot pētījumu plānu, kurā gan tiek iezīmēts pētījuma veikšanas plāns, gan sniegts pamatojums precīzas virziena izvēles izvēlei, parasti ir nepieciešama kāda iespēja ar loģiku un sociālo zinātņu metodoloģiju. Pētījuma noformēšanas sadaļā ir jādefinē jēdzieni un jāizveido stratēģija to izveidei vai mērīšanai, jāizvēlas pētāmie gadījumi, jāidentificē datu avoti un, ja nepieciešams, jānodrošina informācijas ģenerēšanas instrumenti (piemēram, aptaujas, interviju anketas u.t.t). Kad mēs izlemjam, kā veikt šos uzdevumus, mums jāsniedz diskusija, aizstāvot mūsu izvēli. Galu galā studenti iemācās atpazīt, ka viņu atklājumi ir tikai tik labi, kā viņu veiktie kompromisi.

Veicot kvalitatīvu vai kvantitatīvu analīzi (vai kādu no abām kombinācijām) Apraksts Anotācija: Neatkarīgi no tā, vai mēs veicam kvalitatīvu vai kvantitatīvu analīzi (vai kādu no abām kombinācijām), analīzes un novērtēšanas sadaļā ir trīs pamatfunkcijas: Pirmkārt, tā sniedz pierādījumus vai datus, kas saistīti ar tēzi / argumentu / hipotēzi. Attiecībā uz korelācijas vai cēloņsakarības argumentiem tas ietver faktoru, kas it kā ietekmēja rezultātu, pārbaudi, kā arī pašu faktisko parādību. Otrkārt, mums jānosaka, kāda ir visas šīs informācijas nozīme tēzē / argumentā / hipotēzē. Vai šķiet, ka arguments ir atbalstīts, pretrunā vai nevar pieņemt spriedumu? Un, treškārt, mums ir jāpaskaidro iemesli, lai panāktu precīzu secinājumu par tēzi / argumentu / hipotēzi.

Sasaistīt rakstu kopā Apraksts Anotācija: Labs secinājums saista dokumentu, atkārtojot tēzi un, ja mazinās pierādījumu svars, atgādina lasītājam, kāpēc šis jautājums un gadījums (-i) ir svarīgi izpētīt un ko atklājumi nozīmē dažādām auditorijām, kā arī identificē daudzpusību, norādot vai tēzi varētu pamatoti attiecināt uz citiem gadījumiem. Turklāt secinājumā mums vajadzētu atgriezties pie dažiem “labākajiem lēmumiem”, ko mēs pieņēmām, izstrādājot pētījumu, lai apsvērtu veidus, kā mūsu izvēle ietekmēja mūsu secinājumus. Kad rezultāti ir pārsteidzoši vai neapmierinoši, īpaši svarīgi ir domāt par to, vai un kā mērījumu stratēģijas, gadījumu atlase vai metodes ietekmēja rezultātus. Galu galā labs secinājums norāda turpmāko pētījumu virzienu

Zinātniskā darba pārskatīšana un rediģēšana Apraksts Anotācija: Pirms mēs uzskatām, ka kāds gabals ir pabeigts, studentiem jāveic plaša pārskatīšana un rediģēšana. Pārskatīšana ir process, kas notiek makro līmenī un ietver darba ideju un struktūras pārdomāšanu: vai darbs ir uzrakstīts pietiekami precīzi, lai aptvertu tieši to, ko mēs domājam un ko mēs novērtējām? un vai sadaļu un rindkopu loģiskā struktūra efektīvi pamato mūsu argumentus? Rediģēšana ir vēl viens svarīgs process, kas studentiem jāpadara parasts. Pievēršot uzmanību pārskatīšanai, kā arī rediģēšanai, tas ne tikai uzlabo mūsu prasmes un darba kvalitāti, bet arī ar pieredzi palīdz saprast, ka rakstīšana un domāšana ir savstarpēji saistīti procesi. Visbeidzot, pārskatīšanas un rediģēšanas uzdevumi palīdz nostiprināt domu, ka jebkuru prasmju uzlabošana prasa uzmanību un praksi noteiktā laika periodā.

Literatūras apskata veidošana Apraksts Anotācija: Literatūras pārskatos tiek identificētas, klasificētas un izskaidrotas vissvarīgākās zinātniskās atbildes uz svarīgiem pētījumu jautājumiem. Lai attīstītu studentus kā politologus, kurss tiek organizēts debatēs par svarīgām tēmām mūsu apakšlaukā. Šī domāšanas skolas pieeja studentiem palīdzēs pārdomāt un novērtēt perspektīvas loģikas kvalitāti. Turklāt, novērtējot dažādus paskaidrojumus, studentiem būs jāapsver atbilstošie pierādījumi par katru elementu, uzzinot, ka dažas informācijas daļas ir nopirktas no dažiem, bet citiem nav nozīmes. Turklāt domu skolu virzīšana uz priekšu un pēc tam to skaidrojošās spējas novērtēšana dažādos gadījumos studentiem palīdzēs paplašināt analītiskās spējas.

Modeļa virzīšana un hipotēzes norādīšana Apraksts Anotācija: Pēc literatūras pārskata sastādīšanas mēs esam gatavi virzīt modeli un izteikt hipotēzi. Izstrādājot modeli, bieži izvēlas argumentu, kas, pēc viņa domām, ir visspēcīgākais, pamatojoties uz literatūras pārskata secinājumiem. Mēs identificēsim attiecības starp jēdzieniem, kas izriet no mūsu apgalvojuma. Identificējot modeli, mēs nonākam pie mūsu argumenta analītiskajiem kauliem. Ir svarīgi samazināt skolu līdz tās pamatiem, nosakot modeli, precīzi noskaidrot, kā šie jēdzieni ietekmē viens otru. Ļoti svarīga mācīšanās pieredze ir hipotēzes izstrāde, kas skaidri norāda veidus, kā viens mainīgais var ietekmēt attiecīgo parādību. Koncentrēšanās uz pamata modeļiem un argumentiem kursa lasījumos uzlabos studentu spēju pašiem atklāt šīs attiecības.