Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Tiesību filozofija
Kursa kods
JF_028
Zinātnes nozare
Tiesību teorija un vēsture; Tiesību zinātne
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Tiesību zinātne
LKI
6. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika; Nepilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Agnese Beļska
Struktūrvienības vadītājs
Ieva Puzo
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija
Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv
Par studiju kursu
Mērķis
Sniegt studentiem ieskatu tiesību filozofijas pamatjēdzienos un problēmjautājumos, apskatot antīkās pasaules domātāju darbus un salīdzinot tos ar mūsdienu aktualitātēm tiesību filozofijas domātāju vidū. Tai skaitā aplūkojot dažādās tiesību filozofiskās izpratnes tradīcijas, parādot tiesību filozofijas izmantojamību mūsdienu sabiedrības procesu izpētē un analīzē. To vietu juridiskajā zinātnē un pētnieciskajos darbos.
Priekšzināšanas
Tiesību teorija, Latvijas tiesību vēsture, Loģika.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.“Tiesību filozofijas” studiju kursa apguves rezultātā studējošais būs apguvis pamatzināšanas par tiesību izcelsmi, ģenēzi un būtību filozofijas kontekstā, spēs izskaidrot tiesību pamatvirzienus (skolas|), kā arī zinās galvenos pārstāvjus. Proti, students spēs skaidrot tiesības no dabisko un pozitīvo tiesību skatupunkta, spēs izskaidrot Latvijas tiesību sistēmas veidošanās priekšnoteikumus. Tāpat studējošais kursa apguves procesā būs ieguvis zināšanas, kā senatni sasaistīt ar mūsdienām, veidojot likumsakarības. Studējošais būs guvis zināšanas, kā kritiski vērtēt laikmetu griezumā uzkrāto informāciju, atlasot būtisko un nepieciešamo mūsdienu juridisko problēmu risināšanai.
Prasmes
1.Studējošais, apgūstot studiju kursu "Tiesību filozofija", iegūtās zināšanas varēs sekmīgi izmantot turpmākajā profesionālajā darbībā, problēmjautājumus risināt ar izpratni, tos skatot gan no filozofiska, gan tiesību aspekta, līdz ar to studējošais būs apguvis prasmi secīgi risināt problēmas no atšķirīgiem skatpunktiem. Studējošais būs apguvis spēju strukturēt savu mācību procesu, pieņemt neordinārus lēmumus, tos zinātiski pamatojot, aizstāvēt savu viedokli kā savas jomas profesijas pārstāvju vidū, tā arī citviet. Studējošais kursa ietvaros attīstīs prasmi strādāt ne tikai individuāli, bet arī komandas darbā, kur jāsaskaras ar atšķirīgiem uzskatiem un viedokļiem par valdošajiem procesiem sabiedrībā.
Kompetences
1.Studējošais kursa noslēgumā būs kompetents sniegt argumentētu viedokli jautājumos, kas skar tiesību filozofiju. Spēs izvērtēt sava profesionālā ieguldījuma ietekmi uz tiesību filozofiju kā tiesību nozari. Studējošā iegūtās zināšanas tiesību filozofijā būs kā pamats, lai attīstītu tiesību filozofijas izpratni mūsdienās. Studējošais spēs patstāvīgi turpmāk veikt informācijas apkopošanu un tās analīzi, saistot to ar tiesību filozofijas virzienu.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Patstāvīga rakstu darbu sagatavošana pēc nodarbībās dotajiem tematiem un izvirzītajām prasībām, patstāvīga norādītās juridiskās literatūras un prakses materiālu studēšana, patstāvīga noslēguma referāta izstrāde.
Noslēguma referāts – iesniedzams pēdējā lekcijā elektroniski un papīra formātā plaģiātisma pārbaudei (referāta apjoms 10 – 15 lapas, citāti nepārsniedz ¼ daļu no darba kopējā apjoma, referāts izstrādāts, ievērojot RSU darbu noformēšanas prasības, izmantoti ārvalstu un nacionālie avoti).
Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
*Noslēguma referāts – iesniedzams pēdējā lekcijā elektroniski un papīra formātā plaģiātisma pārbaudei (referāta apjoms 10-15 lapas, citāti nepārsniedz ¼ daļu no darba kopējā apjoma, referāts izstrādāta ievērojot RSU darbu noformēšanas prasības, izmantoti ārvalstu un nacionālie avoti).
Referāts tiek vērtēts 10 baļļu sistēmā. Galvenie vērtēšanas kritēriji:
1) tēmas aktualitāte, izvēles pamatojums (max. 3 balles);
2) autora argumentēšanas prasme (max. 3 balles);
3) secinājumi, izmantotie informācijas avoti (max. 3 balles);
4) noformējums atbilstoši RSU prasībām (1 balle).
|
||
|
2.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Referāts tiek vērtēts 10 ballu sistēmā. Galvenie vērtēšanas kritēriji:
1) tēmas aktualitāte, izvēles pamatojums (max. 3 balles);
2) autora argumentēšanas prasme (max. 3 balles);
3) secinājumi, izmantotie informācijas avoti (max. 3 balles);
4) noformējums, atbilstoši RSU prasībām (1 balle).
Eksāmens.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
5. Sociālistiskā tiesību skola: 5.1. Jēdziens un izpratne. 5.2. Attīstība. 5.3. Marksisms. 5.4. Virzieni. 5.5. Kritika.
Apraksts
Anotācija: Sociālistiskais domāšanas virziens tiesību filozofijā. Klasiskais sociālisms, tā rašanās priekšnoteikumi un turpmākā ietekme. Boļsevisma sociālisms. Sociālisma kritika.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Praktiskā nodarbība: 4.-5. tēma. Teorētiskā daļa: Pozitīvā tiesību izpratne. Sociāli atbildīgas valsts princips. Praktiskā daļa: praktiskais darbs grupās.
Apraksts
Nodarbības jautājumi: Kas ir pozitīvisms tiesībās? Kas ir suverēns? Kas piešķir tiesībām spēku? Kas ir pamatlikums? Kas ir atzīšanas normas? Kas ir tiesību principi? Kas ir pienākums? Kas likumu padara par tiesībām? Kas ir sociāli atbildīgas valsts koncepts? Sadalošais un izlīdzinošais taisnīgums. Vienlīdzība.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
3. Vēsturiskā tiesību skola: 3.1. Vieta tiesību filozofijā. 3.2. Pārstāvji. 3.3. Novirzieni. 3.4. Nozīme tiesību attīstībā. 3.5. Kritika. 3.6. Hēgeļa tiesību filozofija.
Apraksts
Anotācija: Rašanās un attīstības priekšnoteikumi. Pamatideja. Vēsturiskās domāšanas virziens tiesību filozofijā. Vēsturiskās tiesību skolas pārstāvji un novirzieni. Nozīme tiesību idejas attīstībā. Hēgeļa tiesību filozofija. Vēsturiskās tiesību skolas ietekme uz Latvijas tiesību sistēmas attīstību.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Praktiskā nodarbība: 1-6. tēma. Teorētiskā daļa: Kursa kopsavilkums. Praktiskā daļa: tiesas sprieduma analīze, darbs grupā, rezultāta prezentēšana.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
6. Tiesību filozofijas teorijas un problēmjautājumi: 6.1. Politiskais pozitīvisms. 6.2. Citi tiesību filozofijas domāšanas virzieni. 6.3. Tiesību gnozeoloģija, aksioloģija, ontoloģija. 6.4. Tiesību problēmjautājumi.
Apraksts
Anotācija: Tiesību gnozeoloģija, aksioloģija un ontoloģija. Tiesību politika (Makjavelli). Varas dalīšana (Monteskjē, Loks, Medions). Likumdošanas nepilnību novēršana. Taisnīguma kategorija tiesībās. Nolīdzinošais un sadalošais taisnīgums. Tiesība un tiesības. Brīvības kategorija tiesībās. Vienlīdzības kategorija tiesībās. Cilvēka cieņa. Īpašums. Sods. Vispārējais labums. Valsts tiesiskā misija.
Tiesību filozofijas kursa kopsavilkums un galvenās atziņas.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
2. Dabisko tiesību virziens: 2.1. Jēdziens un saturs. 2.2. Antīkās dabiskās tiesības. 2.3. Viduslaiku dabiskās tiesībās. 2.4. Apgaismības dabiskās tiesības. 2.5. Kanta ieguldījums dabisko tiesību izpratnē. 2.6. Dabisko tiesību noriets. 2.7. Mūsdienu dabiskās tiesības. 2.8. Dabiskās tiesības un Latvijas tiesību sistēma.
Apraksts
Anotācija: Dabiskās tiesības – jēdziens un saturs. Dabisko tiesību izpratne antīkajā pasaulē. Valsts (ideāla valsts) izpratne (Platons. Aristotelis. Cicerons). Viduslaiku dabiskās tiesības. Dabiskās tiesības un apgaismība. Sabiedriskais līgums. Taisnīguma izpratne dabiskajās tiesībās. Cilvēka cieņas koncepts. Kanta ieguldījums dabisko tiesību izpratnē. Kanta brīvības un mūžīgā miera koncepts. Viesmīlības princips. Kategoriskais imperatīvs. Dabisko tiesību atdzimšana pēc Otrā Pasaules kara. Dabisko tiesību mūsdienu virzieni.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
2. Dabisko tiesību virziens: 2.1. Jēdziens un saturs. 2.2. Antīkās dabiskās tiesības. 2.3. Viduslaiku dabiskās tiesībās. 2.4. Apgaismības dabiskās tiesības. 2.5. Kanta ieguldījums dabisko tiesību izpratnē. 2.6. Dabisko tiesību noriets. 2.7. Mūsdienu dabiskās tiesības. 2.8. Dabiskās tiesības un Latvijas tiesību sistēma.
Apraksts
Anotācija: Dabiskās tiesības – jēdziens un saturs. Dabisko tiesību izpratne antīkajā pasaulē. Valsts (ideāla valsts) izpratne (Platons. Aristotelis. Cicerons). Viduslaiku dabiskās tiesības. Dabiskās tiesības un apgaismība. Sabiedriskais līgums. Taisnīguma izpratne dabiskajās tiesībās. Cilvēka cieņas koncepts. Kanta ieguldījums dabisko tiesību izpratnē. Kanta brīvības un mūžīgā miera koncepts. Viesmīlības princips. Kategoriskais imperatīvs. Dabisko tiesību atdzimšana pēc Otrā Pasaules kara. Dabisko tiesību mūsdienu virzieni.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
4. Pozitīvā tiesību skola: 4.1. Klasiskais tiesību pozitīvisms un tā noriets. 4.2. Tiesību pozitīvisma atdzimšana (neo-pozitīvisms). 4.3. Kritika.
Apraksts
Anotācija: Tiesību pozitīvisma rašanās un attīstības priekšnoteikumi. Tiesību / juridiskais pozitīvisms kā tiesību filozofijas domāšanas virziens. Klasiskais tiesību pozitīvisms (Ostins, Kelzens). Pamatnorma, normatīvo tiesību aktu hierarhija. Tiesību pozitīvisma noriets un atdzimšana mūsdienās (neopozitīvisms). Modernais tiesību pozitīvisms (Harts). Tiesību socioloģiskais un psiholoģiskais virziens. Interešu filozofija (Jērings). Citi tiesību filozofijas novirzieni.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
6. Tiesību filozofijas teorijas un problēmjautājumi: 6.1. Politiskais pozitīvisms. 6.2. Citi tiesību filozofijas domāšanas virzieni. 6.3. Tiesību gnozeoloģija, aksioloģija, ontoloģija. 6.4. Tiesību problēmjautājumi.
Apraksts
Anotācija: Tiesību gnozeoloģija, aksioloģija un ontoloģija. Tiesību politika (Makjavelli). Varas dalīšana (Monteskjē, Loks, Medions). Likumdošanas nepilnību novēršana. Taisnīguma kategorija tiesībās. Nolīdzinošais un sadalošais taisnīgums. Tiesība un tiesības. Brīvības kategorija tiesībās. Vienlīdzības kategorija tiesībās. Cilvēka cieņa. Īpašums. Sods. Vispārējais labums. Valsts tiesiskā misija.
Tiesību filozofijas kursa kopsavilkums un galvenās atziņas.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
4. Pozitīvā tiesību skola: 4.1. Klasiskais tiesību pozitīvisms un tā noriets. 4.2. Tiesību pozitīvisma atdzimšana (neo-pozitīvisms). 4.3. Kritika.
Apraksts
Anotācija: Tiesību pozitīvisma rašanās un attīstības priekšnoteikumi. Tiesību / juridiskais pozitīvisms kā tiesību filozofijas domāšanas virziens. Klasiskais tiesību pozitīvisms (Ostins, Kelzens). Pamatnorma, normatīvo tiesību aktu hierarhija. Tiesību pozitīvisma noriets un atdzimšana mūsdienās (neopozitīvisms). Modernais tiesību pozitīvisms (Harts). Tiesību socioloģiskais un psiholoģiskais virziens. Interešu filozofija (Jērings). Citi tiesību filozofijas novirzieni.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
2. Dabisko tiesību virziens: 2.1. Jēdziens un saturs. 2.2. Antīkās dabiskās tiesības. 2.3. Viduslaiku dabiskās tiesībās. 2.4. Apgaismības dabiskās tiesības. 2.5. Kanta ieguldījums dabisko tiesību izpratnē. 2.6. Dabisko tiesību noriets. 2.7. Mūsdienu dabiskās tiesības. 2.8. Dabiskās tiesības un Latvijas tiesību sistēma.
Apraksts
Anotācija: Dabiskās tiesības – jēdziens un saturs. Dabisko tiesību izpratne antīkajā pasaulē. Valsts (ideāla valsts) izpratne (Platons. Aristotelis. Cicerons). Viduslaiku dabiskās tiesības. Dabiskās tiesības un apgaismība. Sabiedriskais līgums. Taisnīguma izpratne dabiskajās tiesībās. Cilvēka cieņas koncepts. Kanta ieguldījums dabisko tiesību izpratnē. Kanta brīvības un mūžīgā miera koncepts. Viesmīlības princips. Kategoriskais imperatīvs. Dabisko tiesību atdzimšana pēc Otrā Pasaules kara. Dabisko tiesību mūsdienu virzieni.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Praktiskā nodarbība: 2. tēma. Teorētiskā daļa: Dabisko tiesību izpratne un jautājumi. Praktiskā daļa: praktiskais darbs grupās.
Apraksts
Nodarbības jautājumi: Kas ir dabiskās tiesības? Kas ir dabas tiesības? Kas ir pozitīvās (nosacītās) tiesības? Kāda ir tiesību būtība? Kādi ir tiesību avoti? Kas ir dabiskais stāvoklis? Kas ir sabiedriskais līgums? Kāpēc nepieciešama varas dalīšana? Kas ir taisnīgums? Vai likums var būt netaisnīgas? Vienlīdzības ideja.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Praktiskā nodarbība: 1. tēma. Teorētiskā daļa: Tiesību filozofijas izpratne. Praktiskā daļa: praktiskais darbs grupās.
Apraksts
Nodarbības jautājumi: Kas ir tiesība un tiesības? Subjektīvā un objektīvā tiesība? Kā nošķirt tiesību filozofiju no tiesību teorijas? Kā nošķirt tiesības un morāli? Cilvēka cieņas koncepta attīstība. Valsts (ideāla valsts).
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Praktiskā nodarbība: 3. tēma. Teorētiskā daļa: Vēsturiskā tiesību izpratne. Praktiskā daļa: praktiskais darbs grupās.
Apraksts
Nodarbības jautājumi: Kas ir tiesību avoti? Kā veidojas tiesības? Kādas ir paražu tiesību un pozitīvo tiesību attiecības? Kāda ir tiesību loma cilvēka dzīvē? Vai pastāv nemainīgas vērtības? Kāda ir tiesību vērtība? Kā veidojusies Latvijas tiesību sistēma? Kāda ir vēsturiskās tiesību skolas ietekme uz Latvijas tiesību sistēmas attīstību?
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Praktiskā nodarbība: 1-6. tēma. Teorētiskā daļa: Kursa kopsavilkums. Praktiskā daļa: tiesas sprieduma analīze, darbs grupā, rezultāta prezentēšana.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
1. Ievads tiesību filozofijā: 1.1. Mērķis, jēdziens un uzdevumi. 1.2. Priekšmets un saturs. 1.3. Vieta filozofijā un jurisprudencē. 1.4. Tiesību filozofijas pirmsākumi Eiropā.
Apraksts
Anotācija: Tiesību filozofijas jēdziens, mērķis un uzdevumi. Tiesību filozofijas priekšmeta izpratne un saturs. Tiesību filozofijas vieta filozofijā un juridiskajā zinātnē. Tiesību filozofijas attīstība. Nošķiršanas problemātika no citiem priekšmetiem. Tiesību filozofijas pirmsākumi Eiropā. Antīkā Grieķija. Antīkā Roma.
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
32 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
NEPILNA LAIKA
1. daļa
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Praktiskā nodarbība: 1-6. tēma. Teorētiskā daļa: Kursa kopsavilkums. Praktiskā daļa: tiesas sprieduma analīze, darbs grupā, rezultāta prezentēšana.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
2. Dabisko tiesību virziens: 2.1. Jēdziens un saturs. 2.2. Antīkās dabiskās tiesības. 2.3. Viduslaiku dabiskās tiesībās. 2.4. Apgaismības dabiskās tiesības. 2.5. Kanta ieguldījums dabisko tiesību izpratnē. 2.6. Dabisko tiesību noriets. 2.7. Mūsdienu dabiskās tiesības. 2.8. Dabiskās tiesības un Latvijas tiesību sistēma.
Apraksts
Anotācija: Dabiskās tiesības – jēdziens un saturs. Dabisko tiesību izpratne antīkajā pasaulē. Valsts (ideāla valsts) izpratne (Platons. Aristotelis. Cicerons). Viduslaiku dabiskās tiesības. Dabiskās tiesības un apgaismība. Sabiedriskais līgums. Taisnīguma izpratne dabiskajās tiesībās. Cilvēka cieņas koncepts. Kanta ieguldījums dabisko tiesību izpratnē. Kanta brīvības un mūžīgā miera koncepts. Viesmīlības princips. Kategoriskais imperatīvs. Dabisko tiesību atdzimšana pēc Otrā Pasaules kara. Dabisko tiesību mūsdienu virzieni.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
1. Ievads tiesību filozofijā: 1.1. Mērķis, jēdziens un uzdevumi. 1.2. Priekšmets un saturs. 1.3. Vieta filozofijā un jurisprudencē. 1.4. Tiesību filozofijas pirmsākumi Eiropā.
Apraksts
Anotācija: Tiesību filozofijas jēdziens, mērķis un uzdevumi. Tiesību filozofijas priekšmeta izpratne un saturs. Tiesību filozofijas vieta filozofijā un juridiskajā zinātnē. Tiesību filozofijas attīstība. Nošķiršanas problemātika no citiem priekšmetiem. Tiesību filozofijas pirmsākumi Eiropā. Antīkā Grieķija. Antīkā Roma.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
4. Pozitīvā tiesību skola: 4.1. Klasiskais tiesību pozitīvisms un tā noriets. 4.2. Tiesību pozitīvisma atdzimšana (neo-pozitīvisms). 4.3. Kritika.
Apraksts
Anotācija: Tiesību pozitīvisma rašanās un attīstības priekšnoteikumi. Tiesību / juridiskais pozitīvisms kā tiesību filozofijas domāšanas virziens. Klasiskais tiesību pozitīvisms (Ostins, Kelzens). Pamatnorma, normatīvo tiesību aktu hierarhija. Tiesību pozitīvisma noriets un atdzimšana mūsdienās (neopozitīvisms). Modernais tiesību pozitīvisms (Harts). Tiesību socioloģiskais un psiholoģiskais virziens. Interešu filozofija (Jērings). Citi tiesību filozofijas novirzieni.
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
10 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Broks J. Tiesību filosofija. –Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2004.
2.
Horns N. Ievads tiesību zinātnē un tiesību filozofijā // Likums un tiesības. – 1999. Nr.1.-4.;2000. Nr.1.-8.
3.
Lejiņš P., Šulcs L. Tiesību filozofija. Rīga, 1938
4.
Neimanis J. Ievads tiesībās. Rīga: Ratio iuris, 2005
Papildu literatūra
1.
Aristotelis. Nikomaha ētika. Pagātnes domātāju darbi. –Rīga: Zvaigzne, 1985
2.
Bandēns G. Leģisms – senās Ķīnas valsts pārvaldes doktrīnas //Vispārīgās tiesību teorijas un valsts zinātnes atziņas. – Rīga: LU, 1997
3.
Bēkons F. Jaunais orgānus. Pagātnes domātāju darbi. – Rīga: Zvaigzne, 1989
4.
Boazs D. Pasaules filozofiskā doma labklājības meklējumos. – Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2006..
5.
Cipeliuss R. Tiesību būtība. Juridiskai izglītībai un praksei. – Rīga: Latvijas Universitāte, 2001.
6.
Dāle P. Imanuels Kants. – Rīga: Valters un Rapa. 1936.
7.
Dišlers K. Latvijas valsts varas orgāni un viņu funkcijas. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2004
8.
Domas par antīko filozofiju. – Rīga: Avots, 1990.
9.
Freibahs L. Kristietības būtība. Nākotnes filozofijas pamati. Pagātnes domātāju darbi. 2.papildizdevums. – Rīga: Zvaigzne, 1991
10.
Fihte J.G. Cilvēka būtība. Par cilvēka lielumu. Pagātnes domātāju darbi. – Rīga: Zvaigzne, 1989
11.
Fuko M. Uzraudzīt un sodīt. – Rīga: Omnia mea, 2001.
12.
Kants I. Prolegomeni. Pagātnes domātāju darbi. – Rīga: Zvaigzne, 1990
13.
Krastiņš I. Tiesību Doktrīnas. – Rīga: LU, 1996
14.
Lazdiņš, J. Vēsturiskā tiesību skola un Latvija. Latvijas Universitātes raksti, 2006. Nr.703, 21.-43.lpp.
15.
Kūle M., Kūlis R. Filosofija. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1998.
16.
Levits E. Par līdztiesību likuma un tiesas priekšā, un diskriminācijas aizliegumu. Par Satversmes 91.pantu.
17.
Makjavelli N. Valdnieks. – Rīga: Tapals, 2007
18.
Meļķisis E. Attīstības tendences dažādos tiesību teorijas un prakses jautājumos. – Rīga: Latvijas Universitāte, 2000.
19.
Osipova S. Musulmaņu tiesību vēsture viduslaikos. – Rīga: LU, 2001
20.
Osipova S. Tiesību socioloģija kā juridiskā zinātne un tās ģenēze. // Juridiskā zinātne. Latvijas Universitātes raksti Nr.703. Rīga: LU, 2006
21.
Platons. Valsts. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2001;
22.
Razs Dž. Brīvības morāle. – Rīga: Sorosa fonds Latvija, 2001
23.
Šarls Luijs de Monteksjē, Persiešu vēstules. Pagātnes domātāju darbi. – Rīga: Zvagzne, 1990
24.
Šulcs L. Tiesību idejas un dabisko tiesību problēmas Kanta tiesību teorijā. – Rīga: Valters un Rapa, 1939
25.
Šulcs L. Dabisko tiesību evolūcija. Tiesību ministrijas vēstnesis. – Nr.5/6, 1934
26.
Šulcs, L. Tiesību idejas un dabisko tiesību problēmas Kanta tiesību teorijā. – Rīga: Valters un Rapa, 1939.
27.
Vedins I. Likuma ontoloģija. // Raksti Nr.8 – Rīga: Policijas akadēmija, 2001
28.
Ziemele, I. Starptautiskās tiesības un cilvēktiesības Latvijā: abstrakcija vai realitāte. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2005.
29.
Ackermann B.A. Social Justice in the Liberal State. – London: Yale University press, 1980
30.
Adams D.M. Philosophical problems in the Law; 3rd edition. – Canada: Wadsworth, 1999
31.
Dworkin R. Taking Rights Seriously. –London: Duckworth, 1978
32.
Eisenberg M.A. The Nature of the common law. – England: [b.v.], 1998
33.
Feinberg J. Philosophy of Law. 6th ed. – Wadsworth: [b.i.],2000
34.
Frederik G. Kempin, Jr.Historical Introduction to Anglo – American Law. – St.Paul: Back’s Law dictionary, - 1998
35.
Professional Responsibility and regulation. Deborah L. Rhode, Geoffrey C. Hazard, Foundation Press, NY, 2002
36.
Shaklee I. N. Law and Politics//legism. - Cambridge: Hardvard University Press, 1986
37.
Zippelius R. . Rechtsphilosophie. 4.Auflag.Munchen: Verlag C.H.Beck, 2003
Citi informācijas avoti
1.
Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija
2.
Neimane I. Īpašuma tiesības kā cilvēka pamattiesības // portāls politika.lv, 09.05.2005.
3.
What are human rights?
4.
Ierosinātās un izskatītās Satversmes tiesas lietas.
5.
Augstākās Tiesas mājaslapa.