Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts

Stratēģiskā komunikācija sociālām pārmaiņām

Studiju kursa pamatinformācija

Kursa kods
SZF_273
Zinātnes nozare
Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Informācijas un komunikācijas zinātne; Komunikācijas zinātne; Tirgzinības un reklāma
LKI
6. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika

Studiju kursa īstenotājs

Kursa vadītājs
Struktūrvienības vadītājs
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija

SZF, Kuldīgas iela 9c, szf@rsu.lv

Par studiju kursu

Mērķis

Šis kurss pēta, kā stratēģiskā komunikācija ietekmē sociālās pārmaiņas mediju, korporatīvajā, institucionālajā un digitālajā vidē. Studenti analizē, kā komunikācija veido normas, reprezentē identitātes, ierāmē sabiedriskos jautājumus un ietekmē uzvedību, kā arī to, kā nozīme mainās līdzdalīgās digitālās telpās.

Aplūkojot globālas zīmolu kampaņas, mediju saturu, publiskās politikas komunikāciju, ESG iniciatīvas un digitālās kustības, studenti iegūst strukturētu izpratni par to, kā dažādi spēlētāji - uzņēmumi, valdības, mediji un tiešsaistes kopienas, veido sabiedriskos naratīvus.

Kurss apvieno teoriju ar praktisku analīzi, iepazīstinot ar diskursa, reprezentācijas, ierāmēšanas, identitātes un iekļaušanas, uzvedības ekonomikas un līdzdalīgās kultūras pieejām. Semestra otrajā daļā studenti pāriet no analīzes uz stratēģiju un izstrādā teorijā balstītu multimediju komunikācijas kampaņu par izvēlētu sociālu jautājumu.

Kursa mērķis ir ne tikai attīstīt praktiskas komunikācijas prasmes, bet arī veidot dziļāku izpratni par to, kā komunikācija konstruē nozīmi, ietekmē uzvedību un veido sabiedriskos naratīvus. Izprotot komunikācijas principus un sistēmisko loģiku, studenti var šo domāšanas pieeju pielāgot dažādām profesionālajām situācijām un komunikācijas jomām.

Priekšzināšanas

Pamatzināšanas par komunikāciju.

Studiju rezultāti

Zināšanas

1.izprot, kā komunikācija ietekmē sociālās normas un sabiedrības izpratni par sociāliem jautājumiem;

2.Pārzina galvenās teorētiskās pieejas komunikācijas analīzē, tostarp diskursa, reprezentācijas un ierāmēšanas (framing) teorijas;

3.izprot identitātes, iekļaušanas un nevienlīdzības nozīmi komunikācijas procesos;

4.izprot uzvedības dizaina principus un to ietekmi uz cilvēku lēmumu pieņemšanu

Prasmes

1.Analizēt mediju saturu un komunikācijas kampaņas, izmantojot dažādas teorētiskās pieejas;

2.Pielietot reprezentācijas un ierāmēšanas teorijas, analizējot, kā komunikācijā tiek veidota nozīme un interpretācija;

3.izvērtēt, kā komunikācija var ietekmēt auditorijas uztveri un uzvedību;

4.Analizēt digitālās komunikācijas un auditoriju līdzdalības procesus.

Kompetences

1.Spēj kritiski izvērtēt komunikācijas lomu sociālo pārmaiņu procesos;

2.Spēj izstrādāt teorijā balstītu komunikācijas kampaņas ideju sociāla jautājuma risināšanai;

3.Spēj skaidri prezentēt kampaņas koncepciju un pamatot savus stratēģiskos komunikācijas risinājumus;

4.pēj pieņemt komunikācijas lēmumus, ņemot vērā auditoriju, sociālo kontekstu un ētiskus apsvērumus.

Vērtēšana

Patstāvīgais darbs

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Reflektīva analīze no dotajiem piemēriem

10,00% no gala vērtējuma
10 balles

Pēc lekcijas par diskursa un varas teoriju (Michel Foucault) studenti individuāli izvēlas vienu no trim piedāvātajiem komunikācijas piemēriem (piemēram, mediju fragments, reklāmas kampaņa vai publiskas komunikācijas iniciatīva).

Uzdevuma mērķis ir kritiski analizēt, kā komunikācijā tiek veidotas sociālās normas un “patiesības” priekšstati.

Rakstiskajā darbā studentiem jāapraksta:

● kāds ir analizētais komunikācijas piemērs;

● kādas sociālās normas vai priekšstati tajā tiek veidoti vai nostiprināti;

● kā komunikācija defi nē, kas tiek uzskatīts par “normālu”, pieņemamu vai vēlamu;

● kādi elementi (valoda, attēli, naratīvs, vēstījums) palīdz veidot šo interpretāciju;

● kā studenti paši interpretē šo komunikācijas piemēru.

2.

Patstāvīgi izvēlēts piemērs + teorijas pielietojums

10,00% no gala vērtējuma
10 balles

Pēc lekcijas par reprezentācijas teoriju (Stuart Hall) studenti individuāli izvēlas vienu mediju piemēru vai komunikācijas kampaņu, kurā tiek attēlotas noteiktas identitātes, sociālās grupas vai sabiedriski jautājumi.

Tas var būt, piemēram:

● reklāmas kampaņa;

● sociālo mediju saturs;

● mediju publikācija;

● publiska komunikācijas iniciatīva.

Uzdevuma mērķis ir analizēt, kā izvēlētajā komunikācijas piemērā tiek veidota reprezentācija.

Rakstiskajā darbā studentiem jāapraksta:

● izvēlētais komunikācijas piemērs;

● kādas identitātes, sociālās grupas vai sabiedriskie jautājumi tajā tiek reprezentēti;

● kādi komunikācijas elementi (attēli, valoda, simboli, naratīvs) veido šo reprezentāciju;

● kādu interpretāciju komunikācija var veicināt auditorijā;

● vai reprezentācija šķiet stereotipiska, daudzveidīga, problemātiska vai iekļaujoša.

3.

Praktiski grupu darbi

20,00% no gala vērtējuma
10 balles

Praktiski grupu uzdevumi:

● 10. nedēļa - uzvedības dizaina darbnīca;

● 12. nedēļa - digitālās kustības vai kampaņas analīze.

Šie uzdevumi tiek prezentēti klasē un tajā pašā nedēļā iesniegti īsā, strukturētā formā.

4.

Gala projekts

60,00% no gala vērtējuma
10 balles

Semestra noslēgumā studenti grupās izstrādā teorijā balstītu stratēģisku komunikācijas kampaņu sociālām pārmaiņām. Projekta mērķis ir parādīt studentu spēju integrēt kursā aplūkotās teorijas ar praktisku komunikācijas risinājumu.

Gala projekts sastāv no divām savstarpēji saistītām daļām: rakstiska stratēģiskā pamatojuma un kampaņas prezentācijas.

1. Rakstiskais projekta apraksts: 30%

Studenti iesniedz strukturētu rakstisku dokumentu Word formātā, kurā tiek aprakstīta un pamatota prezentācijā izstrādātā komunikācijas kampaņa. Rakstiskā daļa kalpo kā stratēģiskais pamatojums prezentācijā demonstrētajai kampaņas idejai.

Rakstiskajā dokumentā studentiem jāizskaidro kampaņas koncepcija, tās stratēģiskā loģika un teorētiskais pamatojums.

Rakstiskajā aprakstā jāiekļauj:

● sociālās problēmas defi nīcija;

● sociālo pārmaiņu mērķis;

● mērķauditorijas raksturojums;

● kampaņas galvenā ideja un naratīvs;

● izvēlētais teorētiskais ietvars (vismaz trīs kursā aplūkotās pieejas);

● komunikācijas ierāmēšanas pieeja;

● uzvedības mērķis;

● izvēlēto komunikācijas kanālu pamatojums;

● auditorijas līdzdalības pieeja;

● ētiskie apsvērumi;

● kampaņas realizācijas apraksts (kādi satura formāti vai aktivitātes tiek plānotas).

2. Kampaņas prezentācija: 30%

Semestra noslēgumā studenti prezentē izstrādāto komunikācijas kampaņu. Powerpoint slides formātā, kas arī jāiesniedz pēc prezentācijas.

Prezentācijas ilgums: 10-12 minūtes.

Prezentācijā studentiem jāparāda konkrēts un radošs kampaņas koncepts, kurā skaidri redzama izstrādātā komunikācijas ideja un tās praktiskais pielietojums.

Prezentācijā jāiekļauj:

● skaidrojums, kāda veida kampaņa tā ir (piemēram, mediju iniciatīva, zīmola iniciatīva, institucionāla kampaņa vai digitāla līdzdalības kampaņa);

● kampaņas nosaukums;

● kampaņas sauklis vai galvenais vēstījums;

● skaidri defi nēta mērķauditorija;

● kampaņas galvenā ideja un naratīvs;

● izvēlētie komunikācijas kanāli (piemēram, sociālie mediji, mediji, digitālās platformas, publiski pasākumi u. c.);

● kampaņas vizuālā virziena piemēri (piemēram, konceptuāli maketi, sociālo tīklu ierakstu piemēri, plakāti vai citi vizuālie risinājumi);

● kampaņas satura idejas un to publicēšanas loģika;

● paredzētais uzvedības vai attieksmes maiņas mērķis.

Studenti tiek aicināti prezentācijā izmantot vizuālus piemērus, konceptuālus maketus (mockups) vai digitālā satura idejas, lai demonstrētu, kā kampaņa varētu izskatīties praksē.

Prezentācijas mērķis ir parādīt, ka studenti spēj pārvērst teorētisku analīzi konkrētā

Studiju kursa tēmu plāns

PILNA LAIKA
1. daļa
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Kas ir stratēģiskā komunikācija sociālām pārmaiņām?
Apraksts

Ievads kursā. Sociālās pārmaiņas, komunikācijas loma dažādās nozarēs un piemēri.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Kurš tiek iekļauts un kurš paliek neredzams?
Apraksts

Identitāte, iekļaušana, redzamība un strukturālā nevienlīdzība komunikācijā.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Kā vara veido sociālās normas?
Apraksts

Diskursa un varas teorija (Michel Foucault). Normalizācija un “patiesības” veidošana.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Kā analizēt varu komunikācijā?
Apraksts

Kampaņas vai iniciatīvas analīze, izmantojot varas un diskursa pieeju.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Kā komunikācijā tiek veidota nozīme?
Apraksts

Reprezentācijas teorija (Stuart Hall). Encoding/Decoding modelis.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Kā medijos tiek reprezentētas identitātes un sabiedriskie jautājumi?
Apraksts

Mediju vai globālas kampaņas analīze, izmantojot reprezentācijas pieeju.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Kas ir interpretācija un kā komunikācija to veido?
Apraksts

Ierāmēšanas teorija (Goff man, Entman). Problēmas defi nēšana, atbildība un risinājumi komunikācijā.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Kas ir ierāmēšana un kā tā darbojas medijos un kampaņās?
Apraksts

Publiska jautājuma vai mediju stāsta analīze no framing perspektīvas.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Kā komunikācija ietekmē cilvēku uzvedību?
Apraksts

Uzvedības dizains un Nudge teorija. Kognitīvie aizspriedumi un izvēles arhitektūra.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Kā izmantot komunikāciju uzvedības maiņai?
Apraksts

Uzvedību ietekmējošas komunikācijas idejas izstrāde un prezentācija.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Kā auditorijas pārveido komunikācijas nozīmi?
Apraksts

Līdzdalīgā kultūra (Henry Jenkins). Digitālā līdzdalība un naratīvu veidošana.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Kā savienot dažādas komunikācijas teorijas?
Apraksts

Teoriju integrācija komunikācijas analīzē:

Vara → nozīme → ierāmēšana → identitāte → uzvedība → līdzdalība →stratēģija

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Kā savienot dažādas komunikācijas teorijas?
Apraksts

Teoriju integrācija komunikācijas analīzē:

Vara → nozīme → ierāmēšana → identitāte → uzvedība → līdzdalība →stratēģija

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Kā izstrādāt stratēģisku komunikācijas kampaņu sociālām pārmaiņām?
Apraksts

Problēmas defi nīcija, mērķauditorija, framing, uzvedības mērķis, digitālā stratēģija.

Vara → nozīme → ierāmēšana → identitāte → uzvedība → līdzdalība →stratēģija → kampaņa.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Kā pilnveidot savu komunikācijas stratēģiju?
Apraksts

Darbs pie gala projekta un individuālas konsultācijas.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Gala projektu prezentācijas
Apraksts

Studentu gala projektu prezentācijas un vērtēšana.

Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
32 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)

Bibliogrāfija

Obligātā literatūra

1.

Castells, M. (2010). The rise of the network society (2nd ed.). Wiley-Blackwell. (hrestomātisks avots)Piemērots angļu valodas plūsmai

2.

Crenshaw, K. (1991). Mapping the margins: Intersectionality, identity politics, and violence against women of color. Stanford Law Review, 43(6), 1241–1299 (hrestomātisks avots)Piemērots angļu valodas plūsmai

3.

Foucault, M. (1977). Discipline and punish: The birth of the prison. Pantheon Books. (hrestomātisks avots)

4.

Goffman, E. (1974). Frame analysis: An essay on the organization of experience. Harvard University Press. (hrestomātisks avots)Piemērots angļu valodas plūsmai

5.

Hall, S. (1973). Encoding and decoding in the television discourse. Centre for Contemporary Cultural Studies, University of Birmingham. (hrestomātisks avots)

6.

Jenkins, H., Purushotma, R., Weigel, M., Clinton, K., & Robison, A. (2009). Confronting the challenges of participatory culture: Media education for the 21st century. MIT Press. (hrestomātisks avots)

7.

Thaler, R. H., & Sunstein, C. R. (2008). Nudge: Improving decisions about health, wealth, and happiness. Yale University Press. (hrestomātisks avots)Piemērots angļu valodas plūsmai