Veidlapa Nr. M-3 (8)

Studiju kursa apraksts

Veselības uzvedība sportā

Studiju kursa pamatinformācija

Kursa kods

VPUPK_410

Zinātnes nozare

Psiholoģija

Kredītpunkti (ECTS)

3,00

Mērķauditorija

Sporta treneris

LKI

7. līmenis

Studiju veids un forma

Pilna laika

Studiju kursa īstenotājs

Kursa vadītājs

Beate Evelīna Dišlere

Struktūrvienības vadītājs

Kristīne Mārtinsone

Struktūrvienība

Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra

Kontaktinformācija

Rīga, Dzirciema iela 16, vppk@rsu.lv, +37167061587

Par studiju kursu

Mērķis

Attīstīt studentu spēju analizēt un piemērot psiholoģiskās teorijas un modeļus veselību veicinošas uzvedības veidošanā sporta un fizisko aktivitāšu kontekstā, lai izstrādātu pamatotas, uz pierādījumiem balstītas stratēģijas veselīga dzīvesveida veicināšanai sportistu un vispārējās populācijas vidū.

Priekšzināšanas

Nav nepieciešamas

Studiju rezultāti

Zināšanas

1.Spēj parādīt padziļinātas zināšanas un izpratni par psiholoģisko, sociālo un vides faktoru ietekmi uz indivīdu veselības uzvedību un dzīvesveida izvēlēm.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Pašpārbaudes testi • Gadījuma analīze - sporta veselības uzvedība

2.Novērtē motivācijas teoriju un uzvedības maiņas modeļu pielietojamību veselības uzvedības veidošanā un uzturēšanā sportistu un sabiedrības līmenī.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Gadījuma analīze - sporta veselības uzvedība

Prasmes

1.Patstāvīgi spēj pielietot uzvedības maiņas modeļus un pašregulācijas metodes, izstrādājot plānu, veselības uzvedības veicināšanai.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Gadījuma analīze - sporta veselības uzvedība

2.Argumentēti izskaidro un diskutē par veselības veicināšanas stratēģijām, balstoties uz teorētiskiem un empīriskiem datiem.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Nodarbību apmeklējums un diskusijas par nodarbību tēmām

3.Veido argumentētu diskusiju par veselības psiholoģijas konceptiem, spējot komunicēt ar speciālistiem un nespeciālistiem.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Nodarbību apmeklējums un diskusijas par nodarbību tēmām

4.Padziļināti pārzina motivējošās intervijas principus un spēj sekmīgi nodot teorētiskās un praktiskās zināšanas, lai sekmētu veselīgu uzvedību sporta vidē.

Kompetences

1.Spēj patstāvīgi formulēt un izvērtēt sarežģītas ar veselības uzvedību saistītas problēmas, izmantojot integrētu pieeju dažādu teoriju un datu analīzei.

2.Integrē psiholoģiskās, bioloģiskās un sociālās zināšanas, lai veicinātu veselības paradumu uzlabošanu un stratēģisku plānošanu veselības jomā.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Gadījuma analīze - sporta veselības uzvedība

3.Demonstrē ētisku atbildību, izvērtējot veselības veicināšanas iniciatīvu ietekmi uz indivīdu, sabiedrību un vidi.

Vērtēšana

Patstāvīgais darbs

Virsraksts	% no gala vērtējuma	Vērtējums
1. Pašpārbaudes testi	20,00% no gala vērtējuma	10 balles
Studenti patstāvīgi aizpilda pašpārbaudes testus un uzdevumus par lekciju tēmām.
2. Nodarbību apmeklējums un diskusijas par nodarbību tēmām	20,00% no gala vērtējuma	Ieskaite
Studenti aktīvi iesaistās studiju kursa nodarbībās un veido argumentētas diskusijas par nodarbības tēmu. Saskaņā ar RSU Studiju reglamenta I 3.9. punktu, nodarbību apmeklējums ir obligāts un tiek reģistrēts.
3. Atgriezeniskā saite par studiju kursu	-	-

Pārbaudījums

Virsraksts	% no gala vērtējuma	Vērtējums
1. Gadījuma analīze - sporta veselības uzvedība	60,00% no gala vērtējuma	10 balles
Veikt saņemtā gadījuma analīzi, balstoties uz studiju kursa iegūtajām zināšanām. Veikt problēmas identificēšanu, veidot teorētisko analīzi, izstrādāt plānu veselības uzvedības uzlabošanai, izvērtēt riskus, rezultātus un efektivitāti.

Studiju kursa tēmu plāns

PILNA LAIKA

1. daļa

Lekcija

Modalitāte	Norises vieta	Kontaktstundas
Klātiene	Mācību telpa	2

Tēmas

Ievadlekcija, kursa norise un prasības. Veselības un slimības jēdzienu psiholoģiskā un sociālā izpratne sporta kontekstā.

Apraksts

Ievadlekcijā tiek pārrunāta kursa norise, lekciju un nodarbību formāts, kursa prasības un noslēguma eksāmens. Studenti tiek iepazīstināti ar veselības un slimības jēdzienu psiholoģisko un sociālo izpratni sporta kontekstā. Tiek aplūkoti galvenie veselības psiholoģijas modeļi (biomedicīniskais un biopsihosociālais), kā arī to pielietojums sportistu veselības uztverē, uzvedībā un atveseļošanās procesos. Lekcijā tiek analizēta attieksme pret slimību un traumu pieredzi.

Lekcija

Modalitāte	Norises vieta	Kontaktstundas
Klātiene	Mācību telpa	2

Tēmas

Ievadlekcija, kursa norise un prasības. Veselības un slimības jēdzienu psiholoģiskā un sociālā izpratne sporta kontekstā.

Apraksts

Ievadlekcijā tiek pārrunāta kursa norise, lekciju un nodarbību formāts, kursa prasības un noslēguma eksāmens. Studenti tiek iepazīstināti ar veselības un slimības jēdzienu psiholoģisko un sociālo izpratni sporta kontekstā. Tiek aplūkoti galvenie veselības psiholoģijas modeļi (biomedicīniskais un biopsihosociālais), kā arī to pielietojums sportistu veselības uztverē, uzvedībā un atveseļošanās procesos. Lekcijā tiek analizēta attieksme pret slimību un traumu pieredzi.

Lekcija

Modalitāte	Norises vieta	Kontaktstundas
Klātiene	Mācību telpa	2

Tēmas

Pašefektivitātes koncepts sportā un fiziskajās aktivitātēs

Apraksts

Studenti tiek iepazīstināti ar pašefektivitātes (self-efficacy) jēdzienu un tā nozīmi veselības uzvedības veicināšanā. Tiek aplūkots Alberta Banduras pašefektivitātes teorētiskais pamats sociāli kognitīvās teorijas ietvarā. Tiek apskatīti faktori, kas veido un ietekmē pašefektivitāti (pieredze, modelēšana, sociālais atbalsts un emocionālais stāvoklis). Tiek aprakstītas stratēģijas pašefektivitātes stiprināšanai sportā un fiziskajās aktivitātēs.

Nodarbība/Seminārs

Modalitāte	Norises vieta	Kontaktstundas
Klātiene	Mācību telpa	2

Tēmas

Pašefektivitātes koncepts sportā un fiziskajās aktivitātēs

Apraksts

Studenti tiek iepazīstināti ar pašefektivitātes (self-efficacy) jēdzienu un tā nozīmi veselības uzvedības veicināšanā. Tiek aplūkots Alberta Banduras pašefektivitātes teorētiskais pamats sociāli kognitīvās teorijas ietvarā. Tiek apskatīti faktori, kas veido un ietekmē pašefektivitāti (pieredze, modelēšana, sociālais atbalsts un emocionālais stāvoklis). Tiek aprakstītas stratēģijas pašefektivitātes stiprināšanai sportā un fiziskajās aktivitātēs.

Lekcija

Modalitāte	Norises vieta	Kontaktstundas
Klātiene	Mācību telpa	2

Tēmas

Sportista veselību ietekmējošie faktori

Apraksts

Lekcijās tiek analizēti galvenie faktori, kas ietekmē cilvēka, īpaši sportista, veselību no psiholoģiskā, sociālā un bioloģiskā skatpunkta. Tiek apskatīta preventīvā veselības uzvedība un dzīvesveida un uzvedības faktori (fiziskā aktivitāte, miegs, uzturs, kaitīgie ieradumi), kā arī sociālie faktori (ģimenes, komandas, treneru un sabiedrības loma). Tiek aplūkoti sportistu veselības riska faktori un aizsargājošie faktori.

Lekcija

Modalitāte	Norises vieta	Kontaktstundas
Klātiene	Mācību telpa	2

Tēmas

Sportista veselību ietekmējošie faktori

Apraksts

Lekcijās tiek analizēti galvenie faktori, kas ietekmē cilvēka, īpaši sportista, veselību no psiholoģiskā, sociālā un bioloģiskā skatpunkta. Tiek apskatīta preventīvā veselības uzvedība un dzīvesveida un uzvedības faktori (fiziskā aktivitāte, miegs, uzturs, kaitīgie ieradumi), kā arī sociālie faktori (ģimenes, komandas, treneru un sabiedrības loma). Tiek aplūkoti sportistu veselības riska faktori un aizsargājošie faktori.

Nodarbība/Seminārs

Modalitāte	Norises vieta	Kontaktstundas
Klātiene	Mācību telpa	2

Tēmas

Sportista veselību ietekmējošie faktori

Apraksts

Lekcijās tiek analizēti galvenie faktori, kas ietekmē cilvēka, īpaši sportista, veselību no psiholoģiskā, sociālā un bioloģiskā skatpunkta. Tiek apskatīta preventīvā veselības uzvedība un dzīvesveida un uzvedības faktori (fiziskā aktivitāte, miegs, uzturs, kaitīgie ieradumi), kā arī sociālie faktori (ģimenes, komandas, treneru un sabiedrības loma). Tiek aplūkoti sportistu veselības riska faktori un aizsargājošie faktori.

Lekcija

Modalitāte	Norises vieta	Kontaktstundas
Klātiene	Mācību telpa	2

Tēmas

Uzvedības maiņas modeļi

Apraksts

Lekcijā tiek apskatīti galvenie uzvedības maiņas modeļi (Transteorētiskais modelis, veselības pārliecības modelis, plānotās rīcības un uzvedības nolūku teorija), kas tiek izmantoti veselības psiholoģijā un sporta kontekstā, lai izprastu un ietekmētu sportistu veselību veicinošu uzvedību. Tiek analizēti uzvedības maiņas posmi, motivācijas dinamika un faktori, kas kavē vai veicina ilgtermiņa izmaiņas uzvedībā.

Nodarbība/Seminārs

Modalitāte	Norises vieta	Kontaktstundas
Klātiene	Mācību telpa	2

Tēmas

Uzvedības maiņas modeļi

Apraksts

Lekcijā tiek apskatīti galvenie uzvedības maiņas modeļi (Transteorētiskais modelis, veselības pārliecības modelis, plānotās rīcības un uzvedības nolūku teorija), kas tiek izmantoti veselības psiholoģijā un sporta kontekstā, lai izprastu un ietekmētu sportistu veselību veicinošu uzvedību. Tiek analizēti uzvedības maiņas posmi, motivācijas dinamika un faktori, kas kavē vai veicina ilgtermiņa izmaiņas uzvedībā.

Lekcija

Modalitāte	Norises vieta	Kontaktstundas
Klātiene	Mācību telpa	2

Tēmas

Motivācijas teorijas sportā

Apraksts

Lekcijā studenti iepazīstas ar galvenajām motivācijas teorijām, kas tiek pielietotas sportā un veselības psiholoģijā, lai izprastu sportistu un fiziski aktīvu cilvēku veselības virzītājspēkus. Tiek apskatīta iekšējās un ārējās motivācijas dinamika, pašnoteikšanās teorija (Self-determination theory) un sasniegumu motivācijas teorijas (Achievement motivation theory) un mērķorientācijas teroija (Goal Orientation Theory).

Lekcija

Modalitāte	Norises vieta	Kontaktstundas
Klātiene	Mācību telpa	2

Tēmas

Strukturēta intervija par fizisko aktivitāšu motivāciju

Apraksts

Lekcijā studenti apgūst daļēji strukturētas intervijas principus, lai praktiski novērtētu un analizētu indivīdu motivāciju fiziskajai aktivitātei, izvērtēt indivīda nozīmīgās dimensijas, personības un vides faktorus fiziskajās aktivitātēs, idenficēs pašmonitoringa aspektus, kas veicinās fizisko aktivitāšu paraduma nostiprināšanos.

Nodarbība/Seminārs

Modalitāte	Norises vieta	Kontaktstundas
Klātiene	Mācību telpa	2

Tēmas

Strukturēta intervija par fizisko aktivitāšu motivāciju

Apraksts

Lekcijā studenti apgūst daļēji strukturētas intervijas principus, lai praktiski novērtētu un analizētu indivīdu motivāciju fiziskajai aktivitātei, izvērtēt indivīda nozīmīgās dimensijas, personības un vides faktorus fiziskajās aktivitātēs, idenficēs pašmonitoringa aspektus, kas veicinās fizisko aktivitāšu paraduma nostiprināšanos.

Lekcija

Modalitāte	Norises vieta	Kontaktstundas
Klātiene	Mācību telpa	2

Tēmas

Fizisko aktivitāšu uzsākšanas un uzturēšanas ietekmējošie faktori

Apraksts

Lekcijā tiks aplūkoti bioloģiskie, fizioloģiskie, psiholoģiskie un sociālie faktori, kas ietekmē indivīda motivāciju uzsākt un regulāri uzturēt fiziskās aktivitātes. Tiek izklāstīts Problēmu risināšanas terapijas modelis fizisko aktivitāšu uzsākšanas un uzturēšanas kontekstā.

Nodarbība/Seminārs

Modalitāte	Norises vieta	Kontaktstundas
Klātiene	Mācību telpa	2

Tēmas

Fizisko aktivitāšu uzsākšanas un uzturēšanas ietekmējošie faktori

Apraksts

Lekcijā tiks aplūkoti bioloģiskie, fizioloģiskie, psiholoģiskie un sociālie faktori, kas ietekmē indivīda motivāciju uzsākt un regulāri uzturēt fiziskās aktivitātes. Tiek izklāstīts Problēmu risināšanas terapijas modelis fizisko aktivitāšu uzsākšanas un uzturēšanas kontekstā.

Nodarbība/Seminārs

Modalitāte	Norises vieta	Kontaktstundas
Klātiene	Mācību telpa	2

Tēmas

Gadījuma analīze

Nodarbība/Seminārs

Modalitāte	Norises vieta	Kontaktstundas
Klātiene	Mācību telpa	2

Tēmas

Gadījuma analīze

Kopā kredītpunkti (ECTS):

3,00

Kontaktstundas:

32 ak. st.

Gala pārbaudījums:

Eksāmens (Mutisks)

Bibliogrāfija

Obligātā literatūra

1.

Mangal, S. K., & Mangal, S. (2023). Sports psychology: concepts and applications. Routledge India.Piemērots angļu valodas plūsmai

2.

Weinberg, R. S., & Gould, D. (2023). Foundations of sport and exercise psychology. Human kinetics.

3.

Bae M. (2024). Biopsychosocial approach to sports injury: a systematic review and exploration of knowledge structure. BMC sports science, medicine & rehabilitation, 16(1), 242.Piemērots angļu valodas plūsmai

4.

van Dijk, H., Köke, A. J. A., Elbers, S., Mollema, J., Smeets, R. J. E. M., & Wittink, H. (2023). Physiotherapists Using the Biopsychosocial Model for Chronic Pain: Barriers and Facilitators-A Scoping Review. International journal of environmental research and public health, 20(2), 1634.Piemērots angļu valodas plūsmai

5.

Bandura A. Self-efficacy: toward a unifying theory of behavioral change. Psychol Rev. 1977 Mar;84(2):191-215.

6.

Lochbaum, M., Sisneros, C., Cooper, S., & Terry, P. C. (2023). Pre-Event Self-Efficacy and Sports Performance: A Systematic Review with Meta-Analysis. Sports (Basel, Switzerland), 11(11), 222.

7.

Raihan, N., & Cogburn, M. (2023). Stages of Change Theory. In StatPearls. StatPearls Publishing.Piemērots angļu valodas plūsmai

8.

Xie, C., Zhang, Z., Zhang, X., Li, Y., Shi, P., & Wang, S. (2025). Effects of interventions on physical activity behavior change in children and adolescents based on a trans-theoretical model: a systematic review. BMC public health, 25(1), 657.

9.

Bandhu, D., Mohan, M. M., Nittala, N. A. P., Jadhav, P., Bhadauria, A., & Saxena, K. K. (2024). Theories of motivation: A comprehensive analysis of human behavior drivers. Acta psychologica, 244, 104177.Piemērots angļu valodas plūsmai

10.

Choi, J., Park, J., Kim, J. E., Lee, J. K., Kang, D., Lee, M., Chung, I. J., & Choi, J. Y. (2021). Relative Effects of Demographic, Psychological, Behavioral, and Social Factors on the Initiation and Maintenance of Leisure-time Physical Activity: Results from a Confirmatory Path Analysis in a Longitudinal Study. Journal of epidemiology, 31(11), 557–565.

Papildu literatūra

1.

Hua J, Howell JL. Coping self-efficacy influences health information avoidance. J Health Psychol. 2022 Mar;27(3):713-725.Piemērots angļu valodas plūsmai

2.

Szczuka, Z., Banik, A., Abraham, C., Kulis, E., & Luszczynska, A. (2020). Associations between self-efficacy and sedentary behaviour: a meta-analysis. Psychology & Health, 36(3), 271–289.Piemērots angļu valodas plūsmai

3.

K. Mārtinsone, V. Sudraba (zin.red.). (2019). Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva. RSU

4.

Kaminsky, L. A., German, C., Imboden, M., Ozemek, C., Peterman, J. E., & Brubaker, P. H. (2022). The importance of healthy lifestyle behaviors in the prevention of cardiovascular disease. Progress in cardiovascular diseases, 70, 8–15.

5.

Mizuno, A., Kaneko, H., Suzuki, Y., Okada, A., Takeda, N., Morita, H., Fujiu, K., Node, K., Yasunaga, H., & Komuro, I. (2023). Enduring Relevance of the Stages of Change Model for Transforming Lifestyle Behaviors. Circulation journal : official journal of the Japanese Circulation Society, 87(8), 1138–1142.Piemērots angļu valodas plūsmai

6.

Chen, C., Finne, E. Kopp, A., & Jekauc, D. (2021), What Intervention Techniques are Effective in Changing Positive Affective Varables and Physical Activity? A Sistematic Review and Meta-Analysis. Frontiers in psychology, 12, 628993.Piemērots angļu valodas plūsmai

7.

Ntoumanis, N., Ng, J. Y. Y., Prestwich, A., Quested, E., Hancox, J. E., Thøgersen-Ntoumani, C., Deci, E. L., Ryan, R. M., Lonsdale, C., & Williams, G. C. (2021). A meta-analysis of self-determination theory-informed intervention studies in the health domain: effects on motivation, health behavior, physical, and psychological health. Health psychology review, 15(2), 214–244.

8.

Lochbaum, M., & Sisneros, C. (2024). Situational and Dispositional Achievement Goals and Measures of Sport Performance: A Systematic Review with a Meta-Analysis. Sports, 12(11), 299.

Citi informācijas avoti

1.

SPKC (2021). Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums 2020.