Sporta pārvaldība, organizāciju vadība un politika

Studiju nodarbībā studenti iegūs padziļinātu izpratni par sporta filozofisko būtību, tā vērtībām un sociālo misiju sabiedrībā, kā arī par ētikas principiem un morāles normām un to ietekmi uz individuālajiem un kolektīvajiem sasniegumiem. Tiks analizētas galvenās ētiskās dilemmas sportā — godīguma, cieņas un izcilības normu nozīme — un apskatīta cilvēka daba kā biežākais ētisko pārkāpumu avots. Dalībnieki izpētīs snieguma izcilības dimensiju (maksimālu rezultātu sasniegšanas ētika, olimpiskā ideāla morāle, veselības un izcilības līdzsvars) un rakstura izcilības dimensiju (tikumu attīstība sportā, sporta loma rakstura veidošanā, morālie standarti sporta līderiem). Īpaša uzmanība tiks veltīta dzimumu līdzsvaram un sieviešu līdzdalībai kā priekšnoteikumam ētiskas, iekļaujošas un sabiedrības uzticību veicinošas sporta vides attīstībai. Mērķis — attīstīt spēju analizēt un piemērot ētikas principus sporta organizāciju vadībā, veicinot ētisku līderību, morālo kompetenci un ilgtspējīgu attīstību, kas respektē cilvēka cieņu un sekmē dzimumu līdzsvaru. Rezultātā studenti spēs identificēt un argumentēti izvērtēt ētiskos riskus, pamatoti analizēt sporta līderu un organizāciju rīcību, kā arī integrēt vērtībās balstītus risinājumus lēmumu pieņemšanā un pārvaldības praksē.

Godīgas spēles principu nozīme sportā, to ētiskie un finansiālie aspekti. Godīgas konkurences būtība un monopolu ietekme uz sporta nozares attīstību. Vienlīdzīgu iespēju un diskriminācijas jautājumi sportā. Spēļu teorijas un Neša līdzsvara koncepcijas izmantošana sporta organizāciju stratēģisko izvēļu analīzē. Negodīgas konkurences ietekme uz sporta organizāciju darbību un vidi. Finanšu “Fair Play” noteikumu ieviešanas piemēri pasaules sportā un to ietekme uz sportisko un finansiālo izaugsmi.

Mērķis: Attīstīt studentu spēju analizēt un piemērot godīgas spēles principus sporta organizāciju vadībā, veicinot ētisku, taisnīgu un ilgtspējīgu attīstību, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas sporta vidē.

Vērtēšana: Studentu sniegums tiks vērtēts, balstoties uz grupas prezentāciju un diskusiju par konkrētu “Fair Play” vai finanšu “Fair Play” gadījumu no starptautiskās sporta prakses. Tiks vērtēta spēja analizēt un interpretēt teorētiskos principus, argumentēt secinājumus, sasaistīt ētiskos un finansiālos aspektus ar praktiskiem piemēriem, kā arī studentu līdzdalība un ieguldījums diskusijā.

Šajā lekcijā studenti analizēs interešu konfliktu radītās pretrunas sporta organizāciju vadībā, sākot no vietējiem klubiem līdz starptautiskām federācijām. Tiks apskatīti galvenie interešu konflikti – favorītisms un nepotisms –, to definīcijas un ietekme uz sporta vidi, konkurenci un organizāciju integritāti. Lekcija apvienos teorētiskās zināšanas ar praktiskiem piemēriem no sporta pasaules, analizējot to ietekmi uz organizāciju reputāciju un pārvaldību. Lekcijas mērķis: Sagatavot sporta organizāciju vadītājus, kas spēj atpazīt, novērtēt un efektīvi pārvaldīt interešu konfliktus, nodrošinot sporta organizāciju integritāti un ilgtspējīgu attīstību. Tiks vērtēta gadījuma izpētes (case study) analīze

Šajā lekcijā studenti analizēs interešu konfliktu radītās pretrunas sporta organizāciju vadībā, sākot no vietējiem klubiem līdz starptautiskām federācijām. Tiks apskatīti galvenie interešu konflikti – favorītisms un nepotisms –, to definīcijas un ietekme uz sporta vidi, konkurenci un organizāciju integritāti. Lekcija apvienos teorētiskās zināšanas ar praktiskiem piemēriem no sporta pasaules, analizējot to ietekmi uz organizāciju reputāciju un pārvaldību. Lekcijas mērķis: Sagatavot sporta organizāciju vadītājus, kas spēj atpazīt, novērtēt un efektīvi pārvaldīt interešu konfliktus, nodrošinot sporta organizāciju integritāti un ilgtspējīgu attīstību. Tiks vērtēta gadījuma izpētes (case study) analīze

Studenti padziļināti iepazīsies ar valdes stratēģiskā līdzsvara teoriju, kas izskaidro, kā valdes locekļu kompetence, zināšanas un loma organizācijā ietekmē tās stratēģisko spēju. Balstoties uz Ferkins un Šilberija (2015) pētījumu, tiks analizēti seši galvenie faktori, kas veido valdes stratēģisko kapacitāti. Studenti apgūs metodes, kā formulēt organizācijas vīziju un misiju, kas kalpo par pamatu stratēģiskajiem lēmumiem. lekcijas mērķis - Izprast valdes stratēģiskās kapacitātes faktorus, balstoties uz stratēģiskā līdzsvara teoriju. Analizēt un novērtēt valdes lomu organizācijas stratēģiskajā attīstībā, ņemot vērā tās kompetenci, zināšanas un iesaisti. Izstrādāt un īstenot stratēģijas sporta organizācijās.

Studenti veido praktisku grupas projektu un izstrādā stratēģijas .

Studenti padziļināti iepazīsies ar valdes stratēģiskā līdzsvara teoriju, kas izskaidro, kā valdes locekļu kompetence, zināšanas un loma organizācijā ietekmē tās stratēģisko spēju. Balstoties uz Ferkins un Šilberija (2015) pētījumu, tiks analizēti seši galvenie faktori, kas veido valdes stratēģisko kapacitāti. Studenti apgūs metodes, kā formulēt organizācijas vīziju un misiju, kas kalpo par pamatu stratēģiskajiem lēmumiem. lekcijas mērķis - Izprast valdes stratēģiskās kapacitātes faktorus, balstoties uz stratēģiskā līdzsvara teoriju. Analizēt un novērtēt valdes lomu organizācijas stratēģiskajā attīstībā, ņemot vērā tās kompetenci, zināšanas un iesaisti. Izstrādāt un īstenot stratēģijas sporta organizācijās.

Studenti veido praktisku grupas projektu un izstrādā stratēģijas .

Ņemot vērā, ka pārmaiņām visticamāk pretosies esošā vara, studenti apgūs teoriju par galvenajiem varas avotiem (leģitīmā, materiālā, piespiedu, ekspertu, informācijas, atzinības), Michale Focault, nostāju un varas un resursu atkarības teoriju principiem, kā ari praktisku izpratni par nepieciešamību panākt varas līdzsvaru (Haiti piemērs). Studenti tiks iepazīstināti ar diviem svarīgiem praktiskiem eksperimentiem: Stenfordas cietuma eksperiments un Stenlija Milgrama eksperiments. Studenti iegūs informāciju par Pasaules sporta ietekmīgāko cilvēku sarakstu, kā arī pētīs šo dominējošo grupu nostājas. Tiks apskatīti varas asimetrijas cēloņi, “oligarhijas dzelzs likums” un ideoloģijas kā viltus apziņas, deindividuācijas un grupas domāšanas izplatības nozīme varas saglabāšanas politiskajā un sociālajā kontekstā.

Lekcijas mērķis: Apgūt varas avotu teoriju un resursu atkarības mehānismus, lai saprastu varas struktūras sporta pārvaldībā. Analizēt psiholoģiskos autoritātes un hierarhijas mehānismus. Izprast varas asimetrijas cēloņus un līdzsvara instrumentus.

Studenti sagatavo reflektīvus rakstus un veido analītiskas diskusijas

Ņemot vērā, ka pārmaiņām visticamāk pretosies esošā vara, studenti apgūs teoriju par galvenajiem varas avotiem (leģitīmā, materiālā, piespiedu, ekspertu, informācijas, atzinības), Michale Focault, nostāju un varas un resursu atkarības teoriju principiem, kā ari praktisku izpratni par nepieciešamību panākt varas līdzsvaru (Haiti piemērs). Studenti tiks iepazīstināti ar diviem svarīgiem praktiskiem eksperimentiem: Stenfordas cietuma eksperiments un Stenlija Milgrama eksperiments. Studenti iegūs informāciju par Pasaules sporta ietekmīgāko cilvēku sarakstu, kā arī pētīs šo dominējošo grupu nostājas. Tiks apskatīti varas asimetrijas cēloņi, “oligarhijas dzelzs likums” un ideoloģijas kā viltus apziņas, deindividuācijas un grupas domāšanas izplatības nozīme varas saglabāšanas politiskajā un sociālajā kontekstā.

Lekcijas mērķis: Apgūt varas avotu teoriju un resursu atkarības mehānismus, lai saprastu varas struktūras sporta pārvaldībā. Analizēt psiholoģiskos autoritātes un hierarhijas mehānismus. Izprast varas asimetrijas cēloņus un līdzsvara instrumentus.

Studenti sagatavo reflektīvus rakstus un veido analītiskas diskusijas

Lekcija sniedz plašu skatījumu uz politikas jomu sportā, iepazīstinot studentus ar politikas teoriju, tostarp racionālās izvēles pieeju, un trīs galvenajām politikas dimensijām. Tiks analizēts, kā sports kļūst par politisku instrumentu — pateicoties tā autonomajam režīmam un neitralitātei —, kā arī kā šī dubultā loma veido paralēlas realitātes sabiedrībā un starptautiskajās attiecībās. Tiks izmantoti konkrēti piemēri, piemēram, sporta izmantošana kā Krievijas maigās varas (soft power) instruments — caur Soču olimpiskajām spēlēm, FIFA Pasaules kausu un KHL hokeja līgu. Visbeidzot no šī rakursa tiks analizētas arī Latvijas sporta politikas pamatnostādnes.

Mērķis: Izprast, kā sports un politika ietekmē viens otru, pētot, kā sportu izmanto politiskiem mērķiem un kā politika ietekmē sporta attīstību. Analizēt sporta autonomiju un neitralitāti kā politisku telpu, kas ļauj īstenot dažādas politiskas stratēģijas. Izprast sporta kā maigās varas instrumentu izmantošanas iespējas.

Studenti izstrādā analītiskos referātus

Lekcija sniedz plašu skatījumu uz politikas jomu sportā, iepazīstinot studentus ar politikas teoriju, tostarp racionālās izvēles pieeju, un trīs galvenajām politikas dimensijām. Tiks analizēts, kā sports kļūst par politisku instrumentu — pateicoties tā autonomajam režīmam un neitralitātei —, kā arī kā šī dubultā loma veido paralēlas realitātes sabiedrībā un starptautiskajās attiecībās. Tiks izmantoti konkrēti piemēri, piemēram, sporta izmantošana kā Krievijas maigās varas (soft power) instruments — caur Soču olimpiskajām spēlēm, FIFA Pasaules kausu un KHL hokeja līgu. Visbeidzot no šī rakursa tiks analizētas arī Latvijas sporta politikas pamatnostādnes.

Mērķis: Izprast, kā sports un politika ietekmē viens otru, pētot, kā sportu izmanto politiskiem mērķiem un kā politika ietekmē sporta attīstību. Analizēt sporta autonomiju un neitralitāti kā politisku telpu, kas ļauj īstenot dažādas politiskas stratēģijas. Izprast sporta kā maigās varas instrumentu izmantošanas iespējas.

Studenti izstrādā analītiskos referātus

Lekcija pēta demokrātijas principu piemērošanu sporta organizāciju pārvaldībā, analizējot demokrātiskas pārvaldības problēmas starptautiskajās un nacionālajās sporta organizācijās. Studenti izzina sportistu, treneru un citu ieinteresēto pušu pārstāvniecības mehānismus, demokrātisku vēlēšanu, lēmumu pieņemšanas un pārvaldības kritērijus. Lekcija apskata internalisma teorijas būtību sporta pārvaldībā, kā arī skaidro pašreizējās pārvaldības sistēmas rašanas cēloņus. Visbeidzot lekcijā tiek identificēti galvenie demokrātiskas pārvaldības uzturēšanas institucionālie mehānismi un akcentētas aktuālakās reformas, jo īpaši nepieciešamība iekļaut pašus sportistus lēmumu pieņemšanas procesos un pārvaldības organizāciju valdēs. 

Mērķis: Padziļināti izprast demokrātijas struktūras sportā — sportistu, treneru un federāciju organizācijas institucionālos iesaistes mehānismus. Analizēt federāciju autonomiju un tās saikni ar pārvaldības kvalitāti, izmantojot labas pārvaldības principus.

Studenti veido grupas debates un iesaistās argumentētās diskusijās

Lekcija pēta demokrātijas principu piemērošanu sporta organizāciju pārvaldībā, analizējot demokrātiskas pārvaldības problēmas starptautiskajās un nacionālajās sporta organizācijās. Studenti izzina sportistu, treneru un citu ieinteresēto pušu pārstāvniecības mehānismus, demokrātisku vēlēšanu, lēmumu pieņemšanas un pārvaldības kritērijus. Lekcija apskata internalisma teorijas būtību sporta pārvaldībā, kā arī skaidro pašreizējās pārvaldības sistēmas rašanas cēloņus. Visbeidzot lekcijā tiek identificēti galvenie demokrātiskas pārvaldības uzturēšanas institucionālie mehānismi un akcentētas aktuālakās reformas, jo īpaši nepieciešamība iekļaut pašus sportistus lēmumu pieņemšanas procesos un pārvaldības organizāciju valdēs. 

Mērķis: Padziļināti izprast demokrātijas struktūras sportā — sportistu, treneru un federāciju organizācijas institucionālos iesaistes mehānismus. Analizēt federāciju autonomiju un tās saikni ar pārvaldības kvalitāti, izmantojot labas pārvaldības principus.

Studenti veido grupas debates un iesaistās argumentētās diskusijās

Lekcija sniedz padziļinātu skatījumu uz Latvijā funkcionējošo sporta pārvaldības sistēmu — tās institucionālo struktūru un mijiedarbību starp galvenajām sporta politikas īstenošanas organizācijām: IZM, Latvijas Nacionālo sporta padomi (LNSP), LOK, LSFP, sporta federācijām un pašvaldībām. Tiks analizēta šo institūciju loma Sporta politikas pamatnostādnēs 2022–2027, kur galvenie uzdevumi ietver finansēšanas reformas, administratīvo izvērtējumu un efektivitātes paaugstināšanu. Lekcijā arī apskatīsim aktuālos procesus, piemēram, diskusijas ap LOK un LSFP apvienošanu, lai konsolidētu sporta finansēšanas pāreju uz vienu dialoga partneri , un centralizētu valsts sporta bāzu pārvaldību, lai uzlabotu resursu izmantošanu un samazinātu administratīvos izdevumus. Tiks aplūkota arī Valsts Kontroles un VID kritika par budžeta līdzekļu caurskatāmību un federāciju finansu pārvaldību.

Mērķis: Analizēt Latvijas sporta pārvaldības sistēmu — izprast institūciju mijiedarbība un to lomu faktiskajā sporta politikas īstenošanā. Novērtēt efektivitāti un pārvaldības nepilnības, kā arī identificēt potenciālo reformu virzienus. 

Noslēguma uzdevums: students sagatavo politikas analīzes ziņojumu.

Lekcija sniedz padziļinātu skatījumu uz Latvijā funkcionējošo sporta pārvaldības sistēmu — tās institucionālo struktūru un mijiedarbību starp galvenajām sporta politikas īstenošanas organizācijām: IZM, Latvijas Nacionālo sporta padomi (LNSP), LOK, LSFP, sporta federācijām un pašvaldībām. Tiks analizēta šo institūciju loma Sporta politikas pamatnostādnēs 2022–2027, kur galvenie uzdevumi ietver finansēšanas reformas, administratīvo izvērtējumu un efektivitātes paaugstināšanu. Lekcijā arī apskatīsim aktuālos procesus, piemēram, diskusijas ap LOK un LSFP apvienošanu, lai konsolidētu sporta finansēšanas pāreju uz vienu dialoga partneri , un centralizētu valsts sporta bāzu pārvaldību, lai uzlabotu resursu izmantošanu un samazinātu administratīvos izdevumus. Tiks aplūkota arī Valsts Kontroles un VID kritika par budžeta līdzekļu caurskatāmību un federāciju finansu pārvaldību.

Mērķis: Analizēt Latvijas sporta pārvaldības sistēmu — izprast institūciju mijiedarbība un to lomu faktiskajā sporta politikas īstenošanā. Novērtēt efektivitāti un pārvaldības nepilnības, kā arī identificēt potenciālo reformu virzienus. 

Noslēguma uzdevums: students sagatavo politikas analīzes ziņojumu.