Veidlapa Nr. M-3 (8)

Kursa apraksta statuss: Apstiprināts

Kursa apraksta versija: 25/26.R.1.00

Kursa apraksta periods : 2025./26. akadēmiskā gada rudens semestris

Kursa apraksta apstiprināšanas datums: -

Studiju kursa apraksts

Ievads pasaules un Eiropas autorkino

Studiju kursa pamatinformācija

Kursa kods
KSK_101
Zinātnes nozare
Komunikācijas teorija; Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Komunikācijas zinātne
LKI
6. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika; Nepilna laika

Studiju kursa īstenotājs

Kursa vadītājs
Dita Rietuma
Struktūrvienības vadītājs
Ieva Puzo
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija

Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv

Par studiju kursu

Mērķis

Radīt izpratni par autorkino teoriju, pasaules kino nozīmīgākajiem režisoriem – autoriem un viņu darbiem, kas tapuši laika posmā no XX gs. vidus līdz mūsdienām. Francijas “jaunā viļņa” kinoteorētiķu radītais jēdziens “autorkino” un tā teorija ir pateicīga metode, lai izprastu būtiskas kinovēstures parādības, kā arī mūsdienu kino procesus. Autorteorija ļauj izsekot nozīmīgu pasaules kinorežisoru veikumam, izprotot, ar ko katra konkrēta autore (režisora) metode – stilistiskie paņēmieni, rokraksta īpatnības, darbu tematika atšķiras no komerciāli orientēta kinematogrāfa piedāvājuma, kas izmanto klasiskā Holivudas stila nosacījumus un klasiskās narācijas paņēmienus. Autorteorijas jēdziens tika radīts Eiropā, Francijā XX gs. 50.-60. gadu mijā, uzsverot, ka spilgta, individuāla kinematogrāfiskā rokraksta iezīmes ir saskatāmas gan Eiropas režisoru darbos, gan arī atsevišķu Amerikā strādājošu autoru darbos. Kursa mērķis: apskatīt un analizēt nozīmīgu XX gs. autoru darbus, kas radījuši būtisku ieguldījumu pasaules kinematogrāfa attīstībā, tā daudzšķautņainībā un stilistiskajā daudzveidībā. Iepazīstināt ar būtiskāko XX gs. nogales un XXI gs. kino autoru veikumu, aptverot gan Eiropas, gan Amerikas, gan arī vairāku Āzijas režisoru darbus, kuru autori jau kļuvuši par būtiskiem jēdzieniem pasaules kinematogrāfā. Apskatīt nozīmīgākos kinoteorijas tekstus, kas ļauj daudzšķautņaināk vērtēt autorkino praksi, tā attiecības ar klasiskā naratīva principiem un žanriskajām konvencijām.

Priekšzināšanas

Vēlams apgūt kursu Ievads pasaules kino vēsturē un teorijā.

Studiju rezultāti

Zināšanas

1.• iegūt zināšanas par nozīmīgākajiem pasaules kino autoriem, viņu daiļrades un rokraksta īpatnībām; • iegūt zināšanas par pasaules kino procesu aktualitātēm; • iegūt zināšanas par autorkino teoriju un izprast nozīmīgākos kinoteorijas pētījumus dotajā laukā; • prast saskatīt mūsdienu audiovizuālās kultūras saikni ar dažādos laika posmos veiktajiem teorētiskajiem un praktiskajiem sasniegumiem.

Prasmes

1.• prasme orientēties autorteorijas būtībā un piedalīties diskusijā par autorteorijas izmantojumu mūsdienu praksē; • prasme analizēt atšķirīgu stilistisko paņēmienu un kinovalodas līdzekļu izmantojumu dažādu autoru darbos; • prasme orientēties būtiskāko XX gs. – XXI gs. mijas autoru darbos; • prasme orientēties nozīmīgākajos pasaules kinofestivālos un izprast to nozīmi plašākā kontekstā; • prasme novērtēt kinomākslas ietekmi uz mūsdienu masu medijiem; • iemaņas analizēt autoru darbus un kinomākslas paraugus; • iemaņas interpretēt kinomākslas ietekmi uz sabiedrības komunikāciju; • iemaņas izmantot kinomākslas vēstījumu pieejas multimediju komunikācijā.

Kompetences

1.• kompetence izvērtēt dažādu autoru audiovizuālos darbus; • kompetence atpazīt atšķirīgu kinovalodas izmantojumu dažādu autoru darbos; • kompetence orientēties klasiskos kinovalodas principos, kā arī tam alternatīvajā modernisma principu izmantojumā; • kompetence orientēties galvenajos autorkino attīstības posmos un dominējošos stilistiskos principos; • kompetence saskatīt mūsdienu audiovizuālās kultūras saikni ar būtiskiem kinomākslas attīstības posmiem, un dažādos laika posmos veiktajiem teorētiskajiem un praktiskajiem sasniegumiem; • kompetence orientēties autorkino izplatīšanas platformās, tai skaitā Eiropas festivālu sistēmā.

Vērtēšana

Patstāvīgais darbs

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Patstāvīgais darbs
-
-
Lekcijās un semināros apgūtās zināšanas aprobēt patstāvīgi veiktas viena autora vairāku (3 – 4) filmu analīzē un prezentācijā. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.

Pārbaudījums

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Pārbaudījums
-
-
Noslēguma semināra darbs – konkrēta autora vismaz 3-4 filmu analīze, akcentējot autorstila kontinuitāti izvēlētā režisora darbos, (četras A 4 lapas) un prezentācija.
2.

Pārbaudījums
-
-
• Līdzdalība lekcijās. • Līdzdalība un aktivitātes semināros. • Noslēguma semināra darbs – konkrēta autora vismaz 3 – 4 filmu analīze, akcentējot autorstila kontinuitāti izvēlētā režisora darbos, (četras A4 lapas) un prezentācija.

Studiju kursa tēmu plāns

PILNA LAIKA
1. daļa

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Autorkino jēdziens, autorteorijas principi (Fransuā Trifo, Endrū Sarriss). Klasiskie autori, modernisma autori.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Autorkino un auditorijas. Auditoriju tendences Latvijā.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Eiropas festivālu struktūra. Festivāli kā autorkino izplatīšanas sistēma. Citas izplatīšanas platformas. Netflix piemērs.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Amerikas autorkino personības. Deivids Linčs, autorība atšķirīgos žanros, formātos un mediju kanālos.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Autorkino attīstība kopš XX gs. 80. gadiem – ASV (Dž. Džarmušs, brāļi Koeni, K. Tarantīno, V. Andersons, T. Bērtons u.c.).

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Eiropas autorkino režisori – P. Almodovars, L. fon Trīrs, F. Ozons u.c.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Autorkino attīstība pasaulē (Āzijā u.c.).

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Latvijas kino Eiropas autorkino kontekstā.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Aktualitātes Eiropas autorkino – filmas skate.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Aktualitātes Eiropas autorkino. Filmas analīze.
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
20 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
NEPILNA LAIKA
1. daļa

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Autorkino jēdziens, autorteorijas principi (Fransuā Trifo, Endrū Sarriss). Klasiskie autori, modernisma autori.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Eiropas festivālu struktūra. Festivāli kā autorkino izplatīšanas sistēma. Citas izplatīšanas platformas. Netflix piemērs.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Amerikas autorkino personības. Deivids Linčs, autorība atšķirīgos žanros, formātos un mediju kanālos.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Autorkino attīstība kopš XX gs. 80. gadiem – ASV (Dž. Džarmušs, brāļi Koeni, K. Tarantīno, V. Andersons, T. Bērtons u.c.).

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Eiropas autorkino režisori – P. Almodovars, L. fon Trīrs, F. Ozons u.c.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Latvijas kino Eiropas autorkino kontekstā.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Cits
2

Tēmas

Aktualitātes Eiropas autorkino – filmas skate.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Aktualitātes Eiropas autorkino. Filmas analīze.
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
16 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)

Bibliogrāfija

Obligātā literatūra

1.

Sarris, Andrew. Notes on the Auteur Theory in 1962. In Film Theory and Criticism. Introductory Readings (Fifth Edition). Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999.

2.

Wollen, Peter. The Auteur Theory. In: Movies and Methods. Volume I. Edited by Bill Nichols. Berkley, Losangeles, London. University of California Press. 1976

3.

Truffaut, Francois. A Certain Tendency of the French Cinema. In: Movies and Methods. Volume I. Edited by Bill Nichols. Berkley, Losangeles, London. University of California Press. 1976

4.

Bordwell, David. The Art Cinema as a Mode of Film Practice. In Film Theory and Criticism. Introductory Readings (Fifth Edition). Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999.

5.

Williams, Linda. Film Bodies: Gender, Genre and Excess. In Film Theory and Criticism. Introductory Readings (Fifth Edition). Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999

6.

Rietuma, Dita, Naumanis, Normunds. Personības. Parādības. Personīgi. Rīga: Dienas grāmata, 2009

Papildu literatūra

1.

Wood, Robin. Ideology, Genre, Auteur. In Film Theory and Criticism. Introductory Readings (Fifth Edition). Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999

2.

Todd, Anthony. Authorship and the films of David Lynch. Aesthetic receptions in contemporary Hollywood, New York: I.B. Taurus Publishers, 2012

3.

Плахов, Андрей. Всего 33. Звёзды мировой кинорежиссуры. Аквилон, 1999.

4.

Плахов, Андрей. Режиссеры настоящего. В 2 томах. Amfora, 2008

5.

Rietuma, Dita, Naumanis, Normunds. 500 visu laiku filmu filmas. Rīga: Dienas grāmata, 2015