Medicīniskā Bioķīmija

Virsraksts	% no gala vērtējuma	Vērtējums
1. Patstāvīgais darbs	-	-
Studiju kursā paredzētas 238 patstāvīgā darba stundas, no kurām 22 būs organizēts darbs saistībā ar prezentāciju gatavošanu. Pārējās 216 stundas iekļauj: • patstāvīgu e-studijās piedāvāto materiālu apgūšanu (grāmatas, pārskata zinātniskās publikācijas); • on-line paškontroles testu pildīšanu par attiecīgās nedēļas tēmu; • iepriekšēju e-studijās pieejamo mājasdarbu sagatavošanu uz katru nākamo praktisko darbu, iekļaujot tēmas no iepriekšējām lekcijām (dažādi uzdevumi, kas atspoguļo kolokvija pamatidejas); • laboratorijas darbu protokolu sagatavošanu; • savu zināšanu izmantošanu, atrisinot pielietojamos uzdevumus (klīniskie uzdevumi atrodami e-studiju vidē); • zinātnisko publikāciju analīzi; • patstāvīgu gatavošanos kolokvijiem un eksāmenam; • brīvprātīgu zinātnisko darbu. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.

Virsraksts	% no gala vērtējuma	Vērtējums
1. Pārbaudījums	-	10 balles
Laboratorijas darbu protokols iekļauj pamatojumu pašu iegūtiem rezultātiem, rezultātu interpretāciju klīniskā aspektā, atbildētu papildus individuālo jautājumu. Kolokviji ietver detalizētus daudz-izvēļu testus, kur tiek atprasītas specifiskas teorētiskās un praktiskās zināšanas; dažādus uzdevumus, kur tiek novērtēta studentu izpratne par bioķīmiskajiem procesiem un to regulāciju, klīniskos uzdevumus, kas novērtē studentu spēju pielietot iegūtās zināšanas, analizējot vienkāršotus klīniskos uzdevumus. Eksāmens (gala pārbaudījums) iekļauj vispārīgus daudz-izvēļu jautājumus par visām studiju kursā iekļautajām tēmām; dažādus rakstiskos uzdevumus, kur tiek atprasītas detalizētas zināšanas par galvenajiem gremošanas un metabolisma procesiem; mutiskos jautājumus, kas novērtē studenta vispārēju izpratni par bioķīmisko procesu saistību, kas nodrošina homeostāzi organismā un potenciālu dismetabolismu vai ar to saistītas pataloģijas. Studiju kursa "Medicīniskā bioķīmija" gala atzīmi veido starpposma pārbaudījumu (50%) un eksāmena (50%) kumulatīvs vērtējums. Studiju kursa laikā ir 4 starpposma pārbaudījumi – kolokviji. Kolokviju atzīme ir kumulatīvs vērtējums, kas iekļauj: • rakstiskā pārbaudījuma – kolokvija rezultātus (85% no vērtējuma); • pēc katra semināra notiekošo, obligāto pēcsemināra testu rezultātus (15% no kolokvija vērtējuma). Par veiksmīgu sagatavošanos semināriem var iegūt bonusa punktus attiecīgajam kolokvijam. Ja pārbaudes tests pirms semināra ir izpildīts ar ≥ 70% pareizo atbilžu, students nopelna papildus 1% kolokvija atzīmei. Lai iegūtu pielaidi starpposma pārbaudījumiem: • jānokārto visi pārbaudījumam atbilstošie E-protokoli (≥ 85% pareizas atbildes); • jāizpilda visi pārbaudījumam atbilstošie pēcsemināra testi; • pirmajam kolokvijam (1. semestris) papildus jānokārto uz “ieskaitīts” tests "Makromolekulas un reakcijas mehānismi". • ceturtajam kolokvijam (2. semestris) papildus jāuztaisa un uz “ieskaitīts“ jādemonstrē prezentācija "Gada novitāte bioķīmijā". Pēc veiksmīgiem starpposmu pārbaudījumiem tiek rakstīts gala eksāmens.

Organiskās vielas. Funkcionālās grupas un izomēri.

Galvenās funkcionālās grupas, to pamatīpašības. Reakciju veidi: oksidēšanās, reducēšanās; kondensācija, hidrolīze; aizvietošanās, atšķelšanās.

Funkcionālās grupas, izomēri, pamata organiskie savienojumi. Reakciju veidi: oksidēšanās, reducēšanās; kondensācija, hidrolīze; aizvietošanās, atšķelšanās. Ķīmiskās saites.

Funkcionālās grupas, izomēri, pamata organiskie savienojumi. Reakciju veidi: oksidēšanās, reducēšanās; kondensācija, hidrolīze; aizvietošanās, atšķelšanās. Ķīmiskās saites.

Funkcionālās grupas, izomēri, pamata organiskie savienojumi. Reakciju veidi: oksidēšanās, reducēšanās; kondensācija, hidrolīze; aizvietošanās, atšķelšanās. Ķīmiskās saites.

Ogļhidrāti. Struktūra. Īpašības.

Struktūra, optiskie un strukturālie izomēri, mono-, di-, poli-saharīdi.

Struktūra, optiskie un strukturālie izomēri, mono-, di-, poli-saharīdi.

Struktūra, optiskie un strukturālie izomēri, mono-, di-, poli-saharīdi.

Tauki, aminoskābes un proteīni. Struktūras. Īpašības.

Cukuru reducējošās īpašības. Proteīnu denaturācija.

Cukuru reducējošās īpašības. Proteīnu denaturācija.

Tauki. Struktūra. Īpašības. Aminoskābes, proteīni, struktūras. Starpmolekulārie spēki.

Tauki. Struktūra. Īpašības. Aminoskābes, proteīni, struktūras. Starpmolekulārie spēki.

Tauki. Struktūra. Īpašības. Aminoskābes, proteīni, struktūras. Starpmolekulārie spēki.

Enzīmi, enzīmu klases, enzīmu specifiskums.

Temperatūras un pH ietekme uz enzīmu aktivitāti.

Temperatūras un pH ietekme uz enzīmu aktivitāti.

Enzīmu klases, to atpazīšana un raksturošana.

Enzīmu klases, to atpazīšana un raksturošana.

Enzīmu klases, to atpazīšana un raksturošana.

Enzīmu aktivācijas un inhibīcijas mehānismi. Enzīmu aktivitātes regulācija (signālceļi), vitamīni – bioloģiskie katalizatori.

Enzīmu specifiskums.

Enzīmu specifiskums.

Enzīmu aktivācijas un inhibīcijas mehānismi, to pielietojums medicīnā. Vitamīnu veidoto kofaktoru loma bioķīmiskajās reakcijās.

Enzīmu aktivācijas un inhibīcijas mehānismi, to pielietojums medicīnā. Vitamīnu veidoto kofaktoru loma bioķīmiskajās reakcijās.

Enzīmu aktivācijas un inhibīcijas mehānismi, to pielietojums medicīnā. Vitamīnu veidoto kofaktoru loma bioķīmiskajās reakcijās.

Ogļhidrātu un proteīnu gremošana un uzsūkšanās (absorbcija).

Gremošanas sulās esošās glikozidāzes.

Gremošanas sulās esošās glikozidāzes.

Uzturvielu hidrolīze, proteīnu šķelšana

Uzturvielu hidrolīze, proteīnu šķelšana

Uzturvielu hidrolīze, proteīnu šķelšana

Lipīdu gremošana un uzsūkšanās (absorbcija), žults skābju/sāļu sintēze un funkcijas.

Lipāzes un žults funkcijas, žultsskābju struktūra.

Lipāzes un žults funkcijas, žultsskābju struktūra.

Uzturvielu hidrolīze, ar gremošanu saistītās patoloģijas.

Uzturvielu hidrolīze, ar gremošanu saistītās patoloģijas.

Uzturvielu hidrolīze, ar gremošanu saistītās patoloģijas.

Kolokvijs I.

Kolokvijs I.

Kolokvijs I.

Glikolīze.

Glikolīzes regulācija, dažādu audu specifika.

Glikolīzes regulācija, dažādu audu specifika.

Glikolīzes regulācija, dažādu audu specifika.

Oksidatīvā dekarboksilēšana. Citronskābes (Trikarbonskābju, Krebsa) cikls.

Sukcināta dehidrogenāzes noteikšana.

Sukcināta dehidrogenāzes noteikšana.

Citronskābes cikla loma anabolismā. Iegūtās enerģijas kalkulācijas.

Citronskābes cikla loma anabolismā. Iegūtās enerģijas kalkulācijas.

Citronskābes cikla loma anabolismā. Iegūtās enerģijas kalkulācijas.

Bioenerģētika, ATF loma cilvēka metabolismā. Oksidatīvais stress.

Enzīmu – antioksidantu (katalāze, peroksidāze) noteikšana.

Enzīmu – antioksidantu (katalāze, peroksidāze) noteikšana.

Oksidatīvais stress, elektronu transporta ķēdes aktivatori un inhibitori.

Oksidatīvais stress, elektronu transporta ķēdes aktivatori un inhibitori.

Oksidatīvais stress, elektronu transporta ķēdes aktivatori un inhibitori.

Anaerobā glikolīze, bufersistēmas, glikoneoģenēze, kori cikls.

Laktoacidoze - simptomi, cēloņi un ārstēšana.

Laktoacidoze - simptomi, cēloņi un ārstēšana.

Laktoacidoze - simptomi, cēloņi un ārstēšana.

Malāta-aspartāta transportieris. Glicerīna-3-fosfāta transportieris. Pentožu fosfāta ceļš. Fruktozes metabolisms.

Ogļhidrātu oksidēšana. Dismetabolisms.

Ogļhidrātu oksidēšana. Dismetabolisms.

Ogļhidrātu oksidēšana. Dismetabolisms.

Glikogēna un galaktozes metabolisms. Glikozes homeostāze asinīs.

Ogļhidrātu uzkrāšana un noārdīšana. Dismetabolisms.

Ogļhidrātu uzkrāšana un noārdīšana. Dismetabolisms.

Ogļhidrātu uzkrāšana un noārdīšana. Dismetabolisms.

Kolokvijs II.

Kolokvijs II.

Kolokvijs II.

Lipīdu transports un uzkrāšana. Holesterīna sintēze, funkcijas.

Lipoproteīni (ABL, ZBL), Holesterīns, saistība ar ogļhidrātiem bagātu uzturu, hiperholesterinēmija.

Lipoproteīni (ABL, ZBL), Holesterīns, saistība ar ogļhidrātiem bagātu uzturu, hiperholesterinēmija.

Lipoproteīni (ABL, ZBL), Holesterīns, saistība ar ogļhidrātiem bagātu uzturu, hiperholesterinēmija.

Taukskābju katabolisms, Ketonvielu sintēze

Enerģijas aprēķini lipīdu metabolismā. Karnitīna trūkums, ketoacidoze.

Enerģijas aprēķini lipīdu metabolismā. Karnitīna trūkums, ketoacidoze.

Enerģijas aprēķini lipīdu metabolismā. Karnitīna trūkums, ketoacidoze.

Lipīdu biosintēze (Taukskābes, TAG un membrānu fosfolipīdi).

Lipīdu biosintēze - aprēķini, saistītās patoloģijas.

Lipīdu biosintēze - aprēķini, saistītās patoloģijas.

Lipīdu biosintēze - aprēķini, saistītās patoloģijas.

Proteīnu katabolisms, aminoskābju oksidācija un urīnvielas sintēze.

Transaminēšana, deaminēšana, šo procesu loma dažādos audos. Klīnisko biomarķieru (ALT un AST) nozīme.

Transaminēšana, deaminēšana, šo procesu loma dažādos audos. Klīnisko biomarķieru (ALT un AST) nozīme.

Transaminēšana, deaminēšana, šo procesu loma dažādos audos. Klīnisko biomarķieru (ALT un AST) nozīme.

Aminoskābju biosintēze, to atvasinājumi – biogēnie amīni, kreatīns, glutations. Purīnu, pirimidīnu, hēma biosintēze un noārdīšana.

N-saturošo savienojumu dažādība un to nozīme cilvēka organismā. Slāpekļa metabolisma biomarķieri asinīs un urīnā.

N-saturošo savienojumu dažādība un to nozīme cilvēka organismā. Slāpekļa metabolisma biomarķieri asinīs un urīnā.

N-saturošo savienojumu dažādība un to nozīme cilvēka organismā. Slāpekļa metabolisma biomarķieri asinīs un urīnā.

Hormoni – klasifikācija pēc struktūras, īpašības, vispārīgi darbības mehānismi.

Metabolisma hormonālā (insulīns, glukagons) regulācija absorbcijas un postabsorbcijas periodā.

Metabolisma hormonālā (insulīns, glukagons) regulācija absorbcijas un postabsorbcijas periodā.

Metabolisma hormonālā (insulīns, glukagons) regulācija absorbcijas un postabsorbcijas periodā.

Kolokvijs III.

Kolokvijs III.

Kolokvijs III.

Aknu metabolisms.

Aknu loma detoksifikācijā. Enzīmi diagnostikā (piemēram, ALT, AST, Sārmainā fosatāze).

Aknu loma detoksifikācijā. Enzīmi diagnostikā (piemēram, ALT, AST, Sārmainā fosatāze).

Aknu loma detoksifikācijā. Enzīmi diagnostikā (piemēram, ALT, AST, Sārmainā fosatāze).

Aptaukošanās, ķermeņa svara regulācija.

Aptaukošanos veicinošie faktori.

Aptaukošanos veicinošie faktori.

Aptaukošanos veicinošie faktori.

Enerģijas vielu metabolisms slodzes laikā.

Faktori, kas nosaka dažādu enerģijas sistēmu izmantošanu. Regulāras fiziskās aktivitātes loma veselības veicināšanā.

Faktori, kas nosaka dažādu enerģijas sistēmu izmantošanu. Regulāras fiziskās aktivitātes loma veselības veicināšanā.

Faktori, kas nosaka dažādu enerģijas sistēmu izmantošanu. Regulāras fiziskās aktivitātes loma veselības veicināšanā.

Vai ir iespējams "aizbēgt" no metabolā sindroma?

Metabolais sindroms un II tipa diabēts.

Metabolais sindroms un II tipa diabēts.

Metabolais sindroms un II tipa diabēts.

Onkoloģisko slimību metabolie aspekti.

Vēža izraisīti enerģētiskā metabolisma traucējumi.

Vēža izraisīti enerģētiskā metabolisma traucējumi.

Vēža izraisīti enerģētiskā metabolisma traucējumi.

Kolokvijs IV.

Kolokvijs IV.

Kolokvijs IV.