Sporta teorija

Vadoties no 1. lekcijas materiāla, no sava sporta veida izvēlēties divas sarežģītas (daudzlocītavu) kustības vai sporta veidam raksturīgs vingrinājumus. Šie vingrinājumi/kustības jānofilmē, ar video apstrādes programmu nofilmētais materiāls jāsadala sagatavojošajā, galvenā un nobeiguma fāzē, video demonstrēšanas laikā jāspēj pamatot fāžu sadale. Jāspēj komentēt šīs kustības apmācības posmi - kustības noteicošais posms un kustības detaļas.

Norāde - materiālam jābūt pašu veidotam, nav pieļaujams izmantot trešos resursus (internetā pieejamus video). Video ir jābūt redzamam pašam, video nedrīkst būt jau vienreiz novērtēts.

Ja netiek izpildīts kāds no augstāk minētajiem nosacījumiem, tad patstāvīgais darbs netiek ieskaitīts.

No sava sporta veida jāizvēlās pieci vingrinājumi, kurus lieto apjoma treniņos. Šie vingrinājumi jānofilmē. Šiem pašiem vingrinājumiem, vadoties no lekcijas materiāla jāpaaugstina intensitāte, lai šis vingrinājums būtu izmantojams intensitātes treniņos, atkal jānofilmē. Jāspēj uzskaitīt un pamatot apjoma un intensitātes mērvienības katram vingrinājumam, jāpaskaidro apjoma un intensitātes attiecības izmantošana treniņu procesā.

Norāde - materiālam jābūt pašu veidotam, nav pieļaujams izmantot trešos resursus (internetā pieejamus video). Video nav obligāti jābūt redzamam pašam, video nedrīkst būt jau vienreiz novērtēts.

Ja netiek izpildīts kāds no augstāk minētajiem nosacījumiem, tad patstāvīgais darbs netiek ieskaitīts.

No sava sporta veida jāizvēlās un jānofilmē divi vingrinājumi vai kustību elementi, kurus parasti treneris māca ar veselo metodi. Jāpamato veselās metodes izmantošana un konkrēti gadījumi un priekšzināšanas, kad šo metodi pielieto. Tāpat jāizvēlās divi vingrinājumi vai kustību elementi, kurus māca ar dalīto metodi, tas jānofilmē priekšstata radīšanai, pēc tam jāfilmē atsevišķās vingrinājuma mācīšanas daļas. Šīm mācīšanas daļām jābūt kā reāliem vingrinājumiem, nav pieļaujams video apstrādes programmā sagriezt visu kustību. Jāpamato, kāpēc vingrinājums vai kustību elements tiek sadalīts tieši šādās daļās, kādu uzdevumu katra daļa risina, kā atsevišķās vingrinājuma daļas tiek apvienotas vienā veselā kustībā un vingrinājuma apjoms kustības mācīšanai.

Norāde - materiālam jābūt pašu veidotam, nav pieļaujams izmantot trešos resursus (internetā pieejamus video). Video nav obligāti jābūt redzamam pašam, video nedrīkst būt jau vienreiz novērtēts.

Ja netiek izpildīts kāds no augstāk minētajiem nosacījumiem, tad patstāvīgais darbs netiek ieskaitīts.

No sava sporta veida jāizvēlās divi vingrinājumi vai kustību elementi. Šie vingrinājumi jālūdz izpildīt cilvēkam, kurš šo veiks prasmes līmenī. Pēc lekcijas materiāla jāapraksta video redzamais izpildījums un jāpamato redzamais prasmes līmenis pēc prezentācijā uzskaitītajiem kritērijiem un pazīmēm. Pēc tam jālūdz šos pašus divus vingrinājumus izpildīt tādam cilvēkam, kurš to izdarīs iemaņu līmenī, jāraksturo izpilde, vadoties no lekcijas materiāla un jāapraksta video redzamais izpildījums un jāpamato redzamais prasmes līmenis pēc prezentācijā uzskaitītajiem kritērijiem un pazīmēm

Norāde - materiālam jābūt pašu veidotam, nav pieļaujams izmantot trešos resursus (internetā pieejamus video). Video nav obligāti jābūt redzamam pašam, video nedrīkst būt jau vienreiz novērtēts.

Ja netiek izpildīts kāds no augstāk minētajiem nosacījumiem, tad patstāvīgais darbs netiek ieskaitīts.

Pēc lekcijas materiāla jānofilmē pieci vingrinājumi no sava sporta veida speciālās izturības attīstīšanai. Šie vingrinājumi jāprezentē ar pamatojumu, kāds ir ieguvums no šo vingrinājumu pielietošanas sacensību darbībā un/vai sporta veida speciālās izturības izpausmēs, kā arī jānosaka vingrinājuma dozējums (vai tas tiešām atbilst izturībai, nevis kustību biežumam, piemēram).

Norāde - materiālam jābūt pašu veidotam, nav pieļaujams izmantot trešos resursus (internetā pieejamus video). Video nav obligāti jābūt redzamam pašam, video nedrīkst būt jau vienreiz novērtēts.

Ja netiek izpildīts kāds no augstāk minētajiem nosacījumiem, tad patstāvīgais darbs neiteik ieskaitīts.

Nepieciešams nofilmēt sava sporta veida kustību elementu vai vingrinājumu, kur visvairāk nepieciešams maksimālais spēks. Pēc tam jānofilmē pieci vingrinājumi spēka attīstīšanai, prezentējot jāsniedz pielietošanas pamatojums treniņā vai sporta veida scensību darbībā katram vingrinājumam un dozējums pielietošanai dažādās sagatavotības un vecuma grupās.

Norāde - materiālam jābūt pašu veidotam, nav pieļaujams izmantot trešos resursus (internetā pieejamus video). Video nav obligāti jābūt redzamam pašam, video nedrīkst būt jau vienreiz novērtēts.

Ja netiek izpildīts kāds no augstāk minētajiem nosacījumiem, tad patstāvīgais darbs netiek ieskaitīts.

Jānofilmē kustība savā sporta veidā, kuras veikšanai ir nepieciešams vislielākais ātrums. Pēc tam jānofilmē pieci sava sporta veida vingrinājumi ātruma attīstīšanai, ievērojot lekcijas materiālā minētos ātruma attīstīšanas vingrinājuma nosacījumus. Nedrīkst filmēt spēka vai citas fiziskās īpašības attīstīšanas vingrinājumus. Prezentācijas laikā jānosauc, kurš vingrinājums atbilst vienam vai vairākiem spēka attīstīšanas nosacījumiem un kuru ātruma sastāvdaļu tas attīsta.

Norāde - materiālam jābūt pašu veidotam, nav pieļaujams izmantot trešos resursus (internetā pieejamus video). Video nav obligāti jābūt redzamam pašam, video nedrīkst būt jau vienreiz novērtēts.

Ja netiek izpildīts kāds no augstāk minētajiem nosacījumiem, tad patstāvīgais darbs netiek ieskaitīts.

Jāizvēlās viens no veiklības veidiem un jānofilmē pieci vingrinājumi savā sporta veidā konkrētā veiklības veida attīstīšanai. Jāpamato šo vingrinājumu lietderība sacensību darbībā vai treniņu procesā ar vingrinājuma izpildes dozējumu dažādiem vecumposmiem un sagatavotības līmeņiem.

Norāde - materiālam jābūt pašu veidotam, nav pieļaujams izmantot trešos resursus (internetā pieejamus video). Video nav obligāti jābūt redzamam pašam, video nedrīkst būt jau vienreiz novērtēts.

Ja netiek izpildīts kāds no augstāk minētajiem nosacījumiem, tad patstāvīgais darbs netiek ieskaitīts.

Vadoties no 1. lekcijas materiāla, no sava sporta veida izvēlēties divas sarežģītas (daudzlocītavu) kustības vai sporta veidam raksturīgus vingrinājumus. Šīs kustības/vingrinājumus jānofilmē, ar video apstrādes programmu nofilmētais materiāls jāsadala sagatavojošajā, galvenā un nobeiguma fāzē, video demonstrēšanas laikā jāspēj pamatot fāžu sadale. Jāspēj komentēt šīs kustības apmācības posmi - kustības noteicošais posms un kustības detaļas.

Norāde - materiālam jābūt pašu veidotam, nav pieļaujams izmantot trešos resursus (internetā pieejamus video). Video nav obligāti jābūt redzamam pašam, video nedrīkst būt jau vienreiz novērtēts. Nepilna laika neklātienei patstāvīgā darba vērtējums sastāda 25% no kumulatīvā eksāmena vērtējuma.

Ja netiek izpildīts kāds no augstāk minētajiem nosacījumiem, tad patstāvīgais darbs netiek ieskaitīts.

No sava sporta veida jāizvēlās pieci vingrinājumi, kurus lieto apjoma treniņos. Šie vingrinājumi jānofilmē. Šiem pašiem vingrinājumiem, vadoties no lekcijas materiāla jāpaaugstina intensitāte, lai šis vingrinājums būtu izmantojams intensitātes treniņos, atkal jānofilmē. Jāspēj uzskaitīt un pamatot apjoma un intensitātes mērvienības katram vingrinājumam, jāpaskaidro apjoma un intensitātes attiecības izmantošana treniņu procesā.

Norāde - materiālam jābūt pašu veidotam, nav pieļaujams izmantot trešos resursus (internetā pieejamus video). Video nav obligāti jābūt redzamam pašam, video nedrīkst būt jau vienreiz novērtēts. Nepilna laika neklātienes otrais patstāvīgais darbs sastāda 25% no kopējā vērtējuma.

Ja netiek izpildīts kāds no augstāk minētajiem nosacījumiem, tad patstāvīgais darbs netiek ieskaitīts.

Rakstveida ieskaite sastāv no 10 jautājumiem, uz kuriem jāraksta atbildes brīvā formā. Jautājumi aptver tēmas par sporta teorijas jēdzienu, fizisko vingrinājumu un tā jēdzienu, vispusīgo un speciālu sagatavošanu, adaptāciju, slodzes un tās izmantošanu sporta treniņa plānošanā, metodēm sportā un kustību apguves līmeņiem. Jāzina šo jēdzienu definīcijas, jādemonstrē izpratne un šo jēdzienu praktiskais pielietojums treniņu procesā. Katrs pareizi atbildēts eksāmena jautājums dod 1 balli, ja trūkst definīcijas, tad jautājums tiek uzskatīts par neatbldētu, ja trūkst izpratnes vai praktiskā pielietojuma sadaļas, tad jautājums tiek novērtēts ar puspunktu.

Ieskaiti rakstiski var kārtot divas reizes (otro reizi docētāja nozīmētā laikā), bet trešā reize ir mutiski, iepriekš vienojoties ar docētāju par kārtošanas laiku.

Ieskaite sastāv no 10 jautājumiem, uz kuriem brīvā formā jāraksta definīcijas un skaidrojums visām fiziskajām īpašībās, to veidiem, izpausmes formām, sastāvdaļām un attīstīšanas principiem un paņēmieniem. Jāzina šo jēdzienu definīcijas, jādemonstrē izpratne un šo jēdzienu praktiskais pielietojums treniņu procesā. Katrs pareizi atbildētsieskaites jautājums dod 1 balli, ja trūkst definīcijas, tad jautājums tiek uzskatīts par neatbldētu, ja trūkst izpratnes vai praktiskā pielietojuma sadaļas, tad jautājums tiek novērtēts ar puspunktu. Ieskaiti rakstiski var kārtot divas reizes (otro reizi docētāja nozīmētā laikā), bet trešā reize ir mutiski, iepriekš vienojoties ar docētāju par kārtošanas laiku.

Studiju kursa gala vērtējumu sastāda kumulatīvais eksāmens, kurā vērtējumu iegūst no ieskaitītiem visiem patstāvīgajiem darbiem un vidējā vērtējuma abu ieskaišu summā, ar minimālo vērtējumu katrā vismaz 5 balles.

Patstāvīgos darbus var kārtot katrā nākošajā patstāvīgo darbu kārtošanas nodarbībā, pirms tam vienojoties ar docētāju. Patstāvīgie darbi un ieskaites tiek uzskatīti par starppārbaudījumiem.