Medicīnas mikrobioloģija un imunoloģija

Virsraksts	% no gala vērtējuma	Vērtējums
1. Patstāvīgais darbs	-	-
Studentiem, kursa ietvaros, ir jāsagatavo 4 patstāvīgie darbi prezentāciju veidā, lai prezentētu praktiskajās nodarbībās, saskaņā ar praktisko nodarbību tēmu sarakstu. Divas prezentācijas vispārīgās mikrobioloģijas sadaļā, divas imunoloģijas sadaļā. Materiāli, kurus studenti var izmanto patstāvīgā darba sagatavošanai, atrodas e-studijās un ietver metodiskos materiālus, video filmas par praktisko uzdevumu izpildi, shēmas imunoloģisko mehānismu izpratnei, kā arī video lekcijas par attiecīgo tēmu. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.

Virsraksts	% no gala vērtējuma	Vērtējums
1. Pārbaudījums	-	-
• Regulārs demo lekciju un praktisko nodarbību apmeklējums, aktīva līdzdalība praktiskajās nodarbībās. • Patstāvīgo darbu izpilde • Kolokviju sekmīga nokārtošana, kuri ietver Medicīnas mikrobioloģijas un imunoloģijas teorētisko zināšanu un prasmju pārbaudi. • Starppārbaudījumu testu sekmīga nokārtošana. • Kumulatīvais vērtējums tiek piešķirts, ņemot vērā visus iepriekš minētos vērtēšanas kritērijus. Kolokviju vidējās atzīmes ar 60% ietekmi, regulāro testu vidējās atzīmes ar 20% ietekmi, patstāvīgā darba vērtējums ar 20% ietekmi, iegūtais vērtējums tiek reizināts ar demo lekciju un praktisko nodarbību nodarbību apmeklējuma koeficientu. • Ja kumulatīvajā vērtējumā students saņem vismaz 4 balles, to pielīdzina gala vērtējumam. • Students var atteikties no kumulatīvā vērtējuma un kārtot gala pārbaudījumu. Studiju kursa gala pārbaudījums ir rakstveida eksāmens, kas ietver teorētisko zināšanu pārbaudi, pacientu klīniskos gadījumus jeb situāciju uzdevumus un jautājumus par praktisko nodarbību tēmām.

Imunoloģijas un seroloģijas principu, nozīmes, teorētisko zināšanu un prasmju kopsavilkums un pārbaude.

Organisma imūnā atbilde normā un patoloģijā, imūnie deficīti. Imūnās atbildes praktiskais pielietojums imunizācijā, imūnās profilakses principi, mehānismi.

Darba organizācija mikrobioloģijas laboratorijā. Mikroskopisko preparātu gatavošana. Baktēriju vizualizācijas metodes. Vienkāršās krāsošanas metodes, Grama u.c. krāsošanas metodes. Baktēriju pamatformu mikroskopēšanas tehnika.

Antigēnprezentējošās šūnas – B limfocīti, makrofāgi, to diferenciācija un nozīme imūnā atbildē. B limfocītu aktivācija un antivielu veidošanās. Primārā un sekundārā humorālā imūnā atbilde. Citokīni. Reakcijas ar iezīmētu Ag un Av izmantošanu (imūnfluorescences, imūnfermentatīvās reakcijas). Polimerāzes un ligāzes ķēdes reakcijas.

Ievads medicīnas mikrobioloģijā. Mikroorganismu grupas, taksonomija, baktēriju klasifikācijas principi. Baktēriju šūnas struktūra- šūnas sienas uzbūve, kapsulas, endosporas un sporulācijas process, viciņas, pili, to vizualizācija.

Baktēriju metabolisms. Baktēriju augšana un vairošanās. Metabolisko procesu regulācija. Baktēriju koloniju veidošanās, biofilmu veidošanās mehānismi.

Organisma nespecifiskā rezistence – vispārīgie un šūnu faktori – fagocitoze, iekaisums, TLR receptori – to nozīme, darbības mehānismi. Organisma iedzimtās imunitātes humorālie faktori – komplementa sistēma, aktivācijas ceļi, nozīme iegūtās imunitātes aktivācijā. Seroloģiskās reakcijas.

Baktēriju kultivēšana, metodes. Augšanas faktori. Barotnes, to veidi. Anaerobo baktēriju kultivēšanas principi un metodes.Baktēriju tīrkultūras izdalīšanas metodes no slimnieka materiāla. Patogēno baktēriju identifikācijas metodes tīrkultūrās. Baktēriju augšanas raksturs uz barotnēm. Baktēriju bioķīmisko īpašību noteikšana. Seroidentifikācijas metodes.

Antibiotiskās vielas, galvenās grupas. Antibiotiku darbības mehānismi. Mikroorganismu rezistence pret antibiotiskajām vielām. Rezistences mehānismi. Sterilizācija, sterilizācijas metodes. Dezinfekcija, dezinfekcijas metodes. Mikroorganismu antibakteriālās jutības noteikšanas metodes.

Serodiagnostikas principi. Seroloģisko reakciju veidi. Diagnostikumi. Imūnie serumi. Aglutinācijas reakcijas. Precipitācijas reakcijas. Reakcijas ar iezīmētu Ag un Av izmantošanu (imūnfluorescences, imūnfermentatīvās reakcijas). Polimerāzes un ligāzes ķēdes reakcijas.

Antigēni, veidi, iedalījums, īpašības. Antigēnu uzbūve. MHC – I un II klases antigēni, raksturojums, to īpašības un nozīme imūnās atbildes aktivācijā. Antivielas, raksturojums, īpašības, funkcijas. Antivielu primārā un sekundārā struktūra. Imunoglobulīni, to klases, nozīme imūnajā atbildē.

Baktēriju kultivēšana, metodes. Augšanas faktori. Barotnes, to veidi. Anaerobo baktēriju kultivēšanas principi un metodes.Baktēriju tīrkultūras izdalīšanas metodes no slimnieka materiāla. Patogēno baktēriju identifikācijas metodes tīrkultūrās. Baktēriju augšanas raksturs uz barotnēm. Baktēriju bioķīmisko īpašību noteikšana. Seroidentifikācijas metodes.

Cilvēka organisma mikrobionts, mikrobioms, tā nozīme normā un patoloģijā. Mikrobioma izvērtēšanas metodes, ādas un mutes mikrobionta izvērtēšana. Vides mikrobionta nozīme. Gaisa un ūdens mikrobionta izvērtējums.

Atipiskās baktērijas, to nozīme. Patogēnās sēnes- raugu, raugveida un pelējuma sēņu morfoloģija, īpašības. Vīrusi, to struktūra, replikācija, īpašības. Parazitāro infekciju ierosinātāji, morfoloģija, īpašības, to iedalījums.

Šūnu imunitāte, darbības mehānisms. NK šūnas. Pretvīrusu imunitāte. Antitoksiskā, pretsēņu, antikapsulārā imūnā atbilde, to darbības mehānismi, iznākumi un nozīme dažādu infekcijas slimību patoģenēzē.

Organisma nespecifiskā rezistence – vispārīgie un šūnu faktori – fagocitoze, iekaisums, TLR receptori – to nozīme, darbības mehānismi. Organisma iedzimtās imunitātes humorālie faktori – komplementa sistēma, aktivācijas ceļi, nozīme iegūtās imunitātes aktivācijā. Seroloģiskās reakcijas.

Hipersensitivitāte, raksturojums, reakciju veidi un to darbības mehānismi. Alergēni, to raksturojums un iedalījums.

Darba organizācija mikrobioloģijas laboratorijā. Mikroskopisko preparātu gatavošana. Baktēriju vizualizācijas metodes. Vienkāršās krāsošanas metodes, Grama u.c. krāsošanas metodes. Baktēriju pamatformu mikroskopēšanas tehnika.

Serodiagnostikas principi. Seroloģisko reakciju veidi. Diagnostikumi. Imūnie serumi. Aglutinācijas reakcijas. Precipitācijas reakcijas. Reakcijas ar iezīmētu Ag un Av izmantošanu (imūnfluorescences, imūnfermentatīvās reakcijas). Polimerāzes un ligāzes ķēdes reakcijas.

Antigēnprezentējošās šūnas – B limfocīti, makrofāgi, to diferenciācija un nozīme imūnā atbildē. B limfocītu aktivācija un antivielu veidošanās. Primārā un sekundārā humorālā imūnā atbilde. Citokīni. Reakcijas ar iezīmētu Ag un Av izmantošanu (imūnfluorescences, imūnfermentatīvās reakcijas). Polimerāzes un ligāzes ķēdes reakcijas.

Cilvēka organisma mikrobionts, mikrobioms, tā nozīme normā un patoloģijā. Mikrobioma izvērtēšanas metodes, ādas un mutes mikrobionta izvērtēšana. Vides mikrobionta nozīme. Gaisa un ūdens mikrobionta izvērtējums.

Organisma nespecifiskā rezistence – vispārīgie un šūnu faktori – fagocitoze, iekaisums, TLR receptori – to nozīme, darbības mehānismi. Organisma iedzimtās imunitātes humorālie faktori – komplementa sistēma, aktivācijas ceļi, nozīme iegūtās imunitātes aktivācijā. Seroloģiskās reakcijas.

Antibiotiskās vielas, galvenās grupas. Antibiotiku darbības mehānismi. Mikroorganismu rezistence pret antibiotiskajām vielām. Rezistences mehānismi. Sterilizācija, sterilizācijas metodes. Dezinfekcija, dezinfekcijas metodes. Mikroorganismu antibakteriālās jutības noteikšanas metodes.

Mikroorganismu un makroorganisma mijiedarbības veidi. Baktēriju patogenitātes faktori, to nozīme infekcijas procesā. Infekcijas procesa raksturojums. Infekcijas transmisija.

Organisma imūnā atbilde normā un patoloģijā, imūnie deficīti. Imūnās atbildes praktiskais pielietojums imunizācijā, imūnās profilakses principi, mehānismi.

Medicīnas mikrobioloģijas principu, nozīmes, teorētisko zināšanu un prasmju kopsavilkums un pārbaude.

T limfocīti, to histioģenēze, raksturojums un īpašības. T limfocītu subpopulācijas, to nozīme adaptīvajā imunitātē. T limfocītu aktivācija.

Šūnu imunitāte, darbības mehānisms. NK šūnas. Pretvīrusu imunitāte. Antitoksiskā, pretsēņu, antikapsulārā imūnā atbilde, to darbības mehānismi, iznākumi un nozīme dažādu infekcijas slimību patoģenēzē.