Veidlapa Nr. M-3 (8)

Kursa apraksta statuss: Apstiprināts

Kursa apraksta versija: 26/27.R.2.00

Kursa apraksta periods : 2026./27. akadēmiskā gada rudens semestris

Kursa apraksta apstiprināšanas datums: -

Studiju kursa apraksts

Drošības pārvaldība: Eiroatlantiskā telpa un citi reģioni

Studiju kursa pamatinformācija

Kursa kods
SZF_052
Zinātnes nozare
Politikas zinātne; Starptautiskā politika
Kredītpunkti (ECTS)
6,00
Mērķauditorija
Civilā un militārā aizsardzība; Politikas zinātne
LKI
7. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika; Nepilna laika

Studiju kursa īstenotājs

Kursa vadītājs
Māris Andžāns
Struktūrvienības vadītājs
Ieva Puzo
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija

Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv

Par studiju kursu

Mērķis

Kursa mērķis ir sniegt pārskatu par drošības pārvaldību Eiroatlantiskajā telpā un ārpus tās. 

Mēs sāksim kursu ar divām ievadnodarbībām (semināriem) par dažiem no pasaules aktuālākajiem drošības jautājumiem. Mēs pievērsīsimies 45. un 47. ASV prezidenta otrās prezidentūras pirmajiem (gandrīz) diviem gadiem, kā arī mākslīgajam intelektam un nacionālajai drošībai. 

Pēc tam mums būs četras lekcijas, kas sāksies ar starptautiskās drošības studiju konceptu un teoriju pārskatu, kam sekos vispārējs pārskats par pagātnes un tagadnes bruņotajiem konfliktiem un pašreizējo bruņoto spēku stāvokli globālā un reģionālā līmenī. 

Pēc tam divi semināri tiks veltīti studentu prezentācijām par pirmajās četrās lekcijās aplūkotajām tēmām. Studenti prezentēs savus referātus par konkrētākiem kursā apspriestajiem jautājumiem.

Kurss pāries nākamajā posmā, kurā būs trīs lekcijas par masu iznīcināšanas ieročiem. Tajā tiks aplūkoti bioloģiskie, ķīmiskie, radioloģiskie un kodolieroči, tostarp atbruņošanās un kontroles pasākumi.

Pēc tam viens seminārs tiks veltīts studentu prezentācijām par iepriekšējās nedēļas trīs lekcijās aplūkotajām tēmām. 

Kursa lekciju daļu noslēgs trīs lekcijas par konvencionālo ieroču kontroli, drošības pārvaldību kādā no jauna nozīmību (at)gūstošā karadarbības vidē – kosmosā – un par Krievijas karu Ukrainā.

Atlikušie semināri tiks veltīti studentu prezentācijām.

Priekšzināšanas

Priekšzināšanas par starptautisko drošību.

Studiju rezultāti

Zināšanas

1.Studējošais demonstrē padziļinātas zināšanas par starptautiskās drošības galvenajiem konceptiem un teorijām, mūsdienu bruņotajiem konfliktiem un bruņoto spēku attīstību, masu iznīcināšanas un konvencionālajiem ieročiem, to kontroli un atbruņošanos, kā arī drošības pārvaldību kosmosā un mūsdienu karadarbības attīstības tendencēm.

Prasmes

1.Spēja analizēt un salīdzināt starptautiskās drošības problēmas, bruņotos konfliktus, bruņoto spēku attīstību, bruņojuma kontroles un atbruņošanās procesus un drošības pārvaldību dažādās karadarbības vidēs. Spēja patstāvīgi analizēt drošības jautājumus, izmantojot atbilstošus informācijas avotus, un argumentēti prezentēt analīzes rezultātus.

Kompetences

1.Spēja patstāvīgi un kritiski izvērtēt mūsdienu starptautiskās drošības un drošības pārvaldības problēmas, sasaistot teorētiskās zināšanas ar bruņoto konfliktu, bruņojuma kontroles, atbruņošanās un karadarbības attīstības praktiskajiem aspektiem.

Vērtēšana

Patstāvīgais darbs

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Patstāvīgais darbs
-
10 balles

Referāts un referāta prezentācija.

Pārbaudījums

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Referāts un prezentācija
50,00% no gala vērtējuma
10 balles

Katram studentam ir jāizstrādā viens referāts par vienu no zemāk piedāvātajiem tematiem. Referāts ir jāiesniedz dienu pirms eksāmena, kā arī jāprezentē vienā no semināriem. Referātam ir jābūt strukturētam un argumentētam pārskatam par izvēlēto tematu, balstoties uz vispusīgu izmantoto avotu klāstu. Tam jābūt vismaz 10 lappuses garam (Times New Roman vai līdzīgs, 12 izmērs, 1,5 rindstarpa) un jābūt balstītam vismaz 15 avotos. Katra referāta prezentācijai paredzētas 15 minūtes, kam sekos 15 minūšu ilga apspriešana ar visu studentu dalību.
2.

Eksāmens
25,00% no gala vērtējuma
10 balles

Katrs students izpildīs 30 jautājumu testu ar atbilžu variantiem. Pēc eksāmena sekos pēcapspriede. 
3.

Gala atzīmes struktūra
-
10 balles

Augstākā iespējamā atzīme ir 10. Atzīmi veido:

1. Apmeklējums – 10%

2. Literatūras pārzināšana un aktivitāte lekcijās un semināros – 15%

3. Referāts  –25%

4. Referāta prezentācija – 25%

5. Eksāmens (tests) –25%

Studiju kursa tēmu plāns

PILNA LAIKA
1. daļa

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Semināri par aktuālajiem drošības pārvaldības jautājumiem pasaulē
Apraksts

Pēc profesora ievada studentiem jābūt gataviem diskutēt par 45. un 47. ASV prezidenta otrās prezidentūras pirmajiem (gandrīz) diviem gadiem, kā arī par mākslīgo intelektu un nacionālo drošību. 

Pirmajā tematā uzsvars tiks likts uz ASV ārpolitiku un aizsardzības politiku. 

Otrajā tematā studenti tiks aicināti dalīties ar saviem viedokļiem un pieredzi mākslīgā intelekta rīku izmantošanā personīgiem un profesionāliem mērķiem, kā arī ar savu skatījumu uz mākslīgā intelekta pašreizējo un perspektīvo ietekmi uz nacionālo drošību un, vispārīgāk, cilvēces evolūciju.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Semināri par aktuālajiem drošības pārvaldības jautājumiem pasaulē
Apraksts

Pēc profesora ievada studentiem jābūt gataviem diskutēt par 45. un 47. ASV prezidenta otrās prezidentūras pirmajiem (gandrīz) diviem gadiem, kā arī par mākslīgo intelektu un nacionālo drošību. 

Pirmajā tematā uzsvars tiks likts uz ASV ārpolitiku un aizsardzības politiku. 

Otrajā tematā studenti tiks aicināti dalīties ar saviem viedokļiem un pieredzi mākslīgā intelekta rīku izmantošanā personīgiem un profesionāliem mērķiem, kā arī ar savu skatījumu uz mākslīgā intelekta pašreizējo un perspektīvo ietekmi uz nacionālo drošību un, vispārīgāk, cilvēces evolūciju.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Starptautisko drošības studiju centrālie koncepti un teorijas

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Starptautisko drošības studiju centrālie koncepti un teorijas

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Pagātnes un mūsdienu bruņotie konflikti un bruņoto spēku pašreizējais stāvoklis globālā un reģionālā līmenī

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Pagātnes un mūsdienu bruņotie konflikti un bruņoto spēku pašreizējais stāvoklis globālā un reģionālā līmenī

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Semināri par drošības pārvaldību - studentu prezentācijas (pirmie divi bloki)
Apraksts

11. septembris. Līdz sešām prezentācijām. Iespējamās tēmas (ne vairāk kā viens students uz tēmu):

  1. Atturēšanas piemērošana – NATO paplašinātā klātbūtne Baltijas valstīs
  2. Drošības dilemmas piemērošana – Indijas un Pakistānas kodolprogrammas
  3. Drošībošanas piemērošana – Ķīnas Tautas Republikas drošībošana ASV politikā
  4. Drošības kopienu piemērošana – ASV un Kanāda 2026. gadā
  5. Reģionālās drošības kompleksu teorijas piemērošana – Baltijas valstis
  6. Ģeopolitikas pielietošana – Krievijas karš Ukrainā
  7. Iespējas mieram pasaules ievērojamākajos pašreizējos bruņotajos konfliktos
  8. Līdzības nozīmīgāko mūsdienu bruņoto konfliktu cēloņos
  9. NATO dalībvalstu pašreizējie aizsardzības izdevumi un to apmēru iemesli
  10. Cita ar profesoru saskaņota tēma, kas saistīta ar iepriekšējām lekcijām

18. septembris. Līdz trim prezentācijām. Iespējamās tēmas (ne vairāk kā viens students uz tēmu):

  1. Ķīmisko ieroču konvencijas (CWC) un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) efektivitāte
  2. Radioloģiskās drošības un aizsardzības regulējuma efektivitāte
  3. Konvencijas par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksīnus saturošo ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu (BTWC) efektivitāte 
  4. Kodolieroču neizplatīšanas līguma (NPT) paplašināšanas perspektīvas, iesaistot valstis, kas nav tā dalībvalstis
  5. Jaunu no kodolieročiem brīvu zonu (NWFZ) izveides iespējas 
  6. ASV kodolieroču koplietošanas programmas ar citām NATO dalībvalstīm nākotne
  7. Irānas kodolprogrammas pašreizējais stāvoklis un iespējamā turpmākā attīstība
  8. Ziemeļkorejas kodolprogrammas pašreizējais stāvoklis un iespējamā turpmākā attīstība
  9. Ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolieroču (CBRN) turpmākas izmantošanas riski bruņotos konfliktos
  10. Cita ar profesoru saskaņota tēma, kas saistīta ar iepriekšējām lekcijām

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Semināri par drošības pārvaldību - studentu prezentācijas (pirmie divi bloki)
Apraksts

11. septembris. Līdz sešām prezentācijām. Iespējamās tēmas (ne vairāk kā viens students uz tēmu):

  1. Atturēšanas piemērošana – NATO paplašinātā klātbūtne Baltijas valstīs
  2. Drošības dilemmas piemērošana – Indijas un Pakistānas kodolprogrammas
  3. Drošībošanas piemērošana – Ķīnas Tautas Republikas drošībošana ASV politikā
  4. Drošības kopienu piemērošana – ASV un Kanāda 2026. gadā
  5. Reģionālās drošības kompleksu teorijas piemērošana – Baltijas valstis
  6. Ģeopolitikas pielietošana – Krievijas karš Ukrainā
  7. Iespējas mieram pasaules ievērojamākajos pašreizējos bruņotajos konfliktos
  8. Līdzības nozīmīgāko mūsdienu bruņoto konfliktu cēloņos
  9. NATO dalībvalstu pašreizējie aizsardzības izdevumi un to apmēru iemesli
  10. Cita ar profesoru saskaņota tēma, kas saistīta ar iepriekšējām lekcijām

18. septembris. Līdz trim prezentācijām. Iespējamās tēmas (ne vairāk kā viens students uz tēmu):

  1. Ķīmisko ieroču konvencijas (CWC) un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) efektivitāte
  2. Radioloģiskās drošības un aizsardzības regulējuma efektivitāte
  3. Konvencijas par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksīnus saturošo ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu (BTWC) efektivitāte 
  4. Kodolieroču neizplatīšanas līguma (NPT) paplašināšanas perspektīvas, iesaistot valstis, kas nav tā dalībvalstis
  5. Jaunu no kodolieročiem brīvu zonu (NWFZ) izveides iespējas 
  6. ASV kodolieroču koplietošanas programmas ar citām NATO dalībvalstīm nākotne
  7. Irānas kodolprogrammas pašreizējais stāvoklis un iespējamā turpmākā attīstība
  8. Ziemeļkorejas kodolprogrammas pašreizējais stāvoklis un iespējamā turpmākā attīstība
  9. Ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolieroču (CBRN) turpmākas izmantošanas riski bruņotos konfliktos
  10. Cita ar profesoru saskaņota tēma, kas saistīta ar iepriekšējām lekcijām

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Bioloģiskie, ķīmiskie un radioloģiskie ieroči un ar tiem saistītā atbruņošanās

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Kodolieroči, kā arī to kontrole un atbruņošanās

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Kodolieroči, kā arī to kontrole un atbruņošanās

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Semināri par drošības pārvaldību - studentu prezentācijas (pirmie divi bloki)
Apraksts

11. septembris. Līdz sešām prezentācijām. Iespējamās tēmas (ne vairāk kā viens students uz tēmu):

  1. Atturēšanas piemērošana – NATO paplašinātā klātbūtne Baltijas valstīs
  2. Drošības dilemmas piemērošana – Indijas un Pakistānas kodolprogrammas
  3. Drošībošanas piemērošana – Ķīnas Tautas Republikas drošībošana ASV politikā
  4. Drošības kopienu piemērošana – ASV un Kanāda 2026. gadā
  5. Reģionālās drošības kompleksu teorijas piemērošana – Baltijas valstis
  6. Ģeopolitikas pielietošana – Krievijas karš Ukrainā
  7. Iespējas mieram pasaules ievērojamākajos pašreizējos bruņotajos konfliktos
  8. Līdzības nozīmīgāko mūsdienu bruņoto konfliktu cēloņos
  9. NATO dalībvalstu pašreizējie aizsardzības izdevumi un to apmēru iemesli
  10. Cita ar profesoru saskaņota tēma, kas saistīta ar iepriekšējām lekcijām

18. septembris. Līdz trim prezentācijām. Iespējamās tēmas (ne vairāk kā viens students uz tēmu):

  1. Ķīmisko ieroču konvencijas (CWC) un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) efektivitāte
  2. Radioloģiskās drošības un aizsardzības regulējuma efektivitāte
  3. Konvencijas par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksīnus saturošo ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu (BTWC) efektivitāte 
  4. Kodolieroču neizplatīšanas līguma (NPT) paplašināšanas perspektīvas, iesaistot valstis, kas nav tā dalībvalstis
  5. Jaunu no kodolieročiem brīvu zonu (NWFZ) izveides iespējas 
  6. ASV kodolieroču koplietošanas programmas ar citām NATO dalībvalstīm nākotne
  7. Irānas kodolprogrammas pašreizējais stāvoklis un iespējamā turpmākā attīstība
  8. Ziemeļkorejas kodolprogrammas pašreizējais stāvoklis un iespējamā turpmākā attīstība
  9. Ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolieroču (CBRN) turpmākas izmantošanas riski bruņotos konfliktos
  10. Cita ar profesoru saskaņota tēma, kas saistīta ar iepriekšējām lekcijām

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Ieroču kontrole un atbruņošanās. Konvencionālie ieroči un to kontrole

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Kosmoss kā karadarbības vide un drošības pārvaldība tajā

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Krievijas karš Ukrainā un nākotnes karadarbība

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Semināri par drošības pārvaldību - studentu prezentācijas (pēdējie divi bloki)
Apraksts

25. septembris, 26. septembris, 2. oktobris, 9. oktobris. Līdz 21 prezentācijai. Iespējamās tēmas (ne vairāk kā viens students uz tēmu):

  1. ASV un Krievijas bruņojuma kontroles saistību paplašināšanas iespējas
  2. ASV un Krievijas bruņojuma kontroles saistību attiecināšanas uz citām valstīm iespējas
  3. Ķīnas un Indijas kosmosa izpētes programmu salīdzinājums
  4. ASV un Krievijas kosmosa izpētes programmu salīdzinājums
  5. Kosmosa tehnoloģiju loma mūsdienu spiegošanā
  6. Kosmosa apguves komercializācijas ietekme uz kosmosa militarizāciju 
  7. Kosmosa tehnoloģiju loma Krievijas karā Ukrainā
  8. Mākslīgā intelekta loma Krievijas karā Ukrainā
  9. Kibertelpas loma Krievijas karā Ukrainā
  10. Dronu loma Krievijas karā Ukrainā
  11. Krievijas–Ukrainas kara ietekme uz izpratni par mūsdienu karadarbību
  12. Ķīnas Tautas Republikas nostāja Krievijas karā Ukrainā
  13. Korejas Republikas nostāja Krievijas karā Ukrainā
  14. Japānas nostāja Krievijas karā Ukrainā
  15. Indijas nostāja Krievijas karā Ukrainā
  16. Ukrainas pievienošanās ES iespējas
  17. Ukrainas pievienošanās NATO iespējas
  18. Rietumvalstu noteikto sankciju Krievijai efektivitāte
  19. Krievijas atbildes sankcijas Rietumvalstīm un to efektivitāte
  20. Apvienoto Nāciju Organizācijas loma Krievijas karā Ukrainā
  21. Baltijas valstu militārās pašaizsardzības pasākumi, reaģējot uz Krievijas karu Ukrainā
  22. Baltijas valstu nemilitārās pašaizsardzības pasākumi, reaģējot uz Krievijas karu Ukrainā
  23. BRICS un Šanhajas Sadarbības organizācija kā ietvars alternatīvai globālajai drošības pārvaldībai
  24. Cits ar iepriekšējām lekcijām saistīts un ar pasniedzēju saskaņots temats

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Semināri par drošības pārvaldību - studentu prezentācijas (pēdējie divi bloki)
Apraksts

25. septembris, 26. septembris, 2. oktobris, 9. oktobris. Līdz 21 prezentācijai. Iespējamās tēmas (ne vairāk kā viens students uz tēmu):

  1. ASV un Krievijas bruņojuma kontroles saistību paplašināšanas iespējas
  2. ASV un Krievijas bruņojuma kontroles saistību attiecināšanas uz citām valstīm iespējas
  3. Ķīnas un Indijas kosmosa izpētes programmu salīdzinājums
  4. ASV un Krievijas kosmosa izpētes programmu salīdzinājums
  5. Kosmosa tehnoloģiju loma mūsdienu spiegošanā
  6. Kosmosa apguves komercializācijas ietekme uz kosmosa militarizāciju 
  7. Kosmosa tehnoloģiju loma Krievijas karā Ukrainā
  8. Mākslīgā intelekta loma Krievijas karā Ukrainā
  9. Kibertelpas loma Krievijas karā Ukrainā
  10. Dronu loma Krievijas karā Ukrainā
  11. Krievijas–Ukrainas kara ietekme uz izpratni par mūsdienu karadarbību
  12. Ķīnas Tautas Republikas nostāja Krievijas karā Ukrainā
  13. Korejas Republikas nostāja Krievijas karā Ukrainā
  14. Japānas nostāja Krievijas karā Ukrainā
  15. Indijas nostāja Krievijas karā Ukrainā
  16. Ukrainas pievienošanās ES iespējas
  17. Ukrainas pievienošanās NATO iespējas
  18. Rietumvalstu noteikto sankciju Krievijai efektivitāte
  19. Krievijas atbildes sankcijas Rietumvalstīm un to efektivitāte
  20. Apvienoto Nāciju Organizācijas loma Krievijas karā Ukrainā
  21. Baltijas valstu militārās pašaizsardzības pasākumi, reaģējot uz Krievijas karu Ukrainā
  22. Baltijas valstu nemilitārās pašaizsardzības pasākumi, reaģējot uz Krievijas karu Ukrainā
  23. BRICS un Šanhajas Sadarbības organizācija kā ietvars alternatīvai globālajai drošības pārvaldībai
  24. Cits ar iepriekšējām lekcijām saistīts un ar pasniedzēju saskaņots temats

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Semināri par drošības pārvaldību - studentu prezentācijas (pēdējie divi bloki)
Apraksts

25. septembris, 26. septembris, 2. oktobris, 9. oktobris. Līdz 21 prezentācijai. Iespējamās tēmas (ne vairāk kā viens students uz tēmu):

  1. ASV un Krievijas bruņojuma kontroles saistību paplašināšanas iespējas
  2. ASV un Krievijas bruņojuma kontroles saistību attiecināšanas uz citām valstīm iespējas
  3. Ķīnas un Indijas kosmosa izpētes programmu salīdzinājums
  4. ASV un Krievijas kosmosa izpētes programmu salīdzinājums
  5. Kosmosa tehnoloģiju loma mūsdienu spiegošanā
  6. Kosmosa apguves komercializācijas ietekme uz kosmosa militarizāciju 
  7. Kosmosa tehnoloģiju loma Krievijas karā Ukrainā
  8. Mākslīgā intelekta loma Krievijas karā Ukrainā
  9. Kibertelpas loma Krievijas karā Ukrainā
  10. Dronu loma Krievijas karā Ukrainā
  11. Krievijas–Ukrainas kara ietekme uz izpratni par mūsdienu karadarbību
  12. Ķīnas Tautas Republikas nostāja Krievijas karā Ukrainā
  13. Korejas Republikas nostāja Krievijas karā Ukrainā
  14. Japānas nostāja Krievijas karā Ukrainā
  15. Indijas nostāja Krievijas karā Ukrainā
  16. Ukrainas pievienošanās ES iespējas
  17. Ukrainas pievienošanās NATO iespējas
  18. Rietumvalstu noteikto sankciju Krievijai efektivitāte
  19. Krievijas atbildes sankcijas Rietumvalstīm un to efektivitāte
  20. Apvienoto Nāciju Organizācijas loma Krievijas karā Ukrainā
  21. Baltijas valstu militārās pašaizsardzības pasākumi, reaģējot uz Krievijas karu Ukrainā
  22. Baltijas valstu nemilitārās pašaizsardzības pasākumi, reaģējot uz Krievijas karu Ukrainā
  23. BRICS un Šanhajas Sadarbības organizācija kā ietvars alternatīvai globālajai drošības pārvaldībai
  24. Cits ar iepriekšējām lekcijām saistīts un ar pasniedzēju saskaņots temats

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Semināri par drošības pārvaldību - studentu prezentācijas (pēdējie divi bloki)
Apraksts

25. septembris, 26. septembris, 2. oktobris, 9. oktobris. Līdz 21 prezentācijai. Iespējamās tēmas (ne vairāk kā viens students uz tēmu):

  1. ASV un Krievijas bruņojuma kontroles saistību paplašināšanas iespējas
  2. ASV un Krievijas bruņojuma kontroles saistību attiecināšanas uz citām valstīm iespējas
  3. Ķīnas un Indijas kosmosa izpētes programmu salīdzinājums
  4. ASV un Krievijas kosmosa izpētes programmu salīdzinājums
  5. Kosmosa tehnoloģiju loma mūsdienu spiegošanā
  6. Kosmosa apguves komercializācijas ietekme uz kosmosa militarizāciju 
  7. Kosmosa tehnoloģiju loma Krievijas karā Ukrainā
  8. Mākslīgā intelekta loma Krievijas karā Ukrainā
  9. Kibertelpas loma Krievijas karā Ukrainā
  10. Dronu loma Krievijas karā Ukrainā
  11. Krievijas–Ukrainas kara ietekme uz izpratni par mūsdienu karadarbību
  12. Ķīnas Tautas Republikas nostāja Krievijas karā Ukrainā
  13. Korejas Republikas nostāja Krievijas karā Ukrainā
  14. Japānas nostāja Krievijas karā Ukrainā
  15. Indijas nostāja Krievijas karā Ukrainā
  16. Ukrainas pievienošanās ES iespējas
  17. Ukrainas pievienošanās NATO iespējas
  18. Rietumvalstu noteikto sankciju Krievijai efektivitāte
  19. Krievijas atbildes sankcijas Rietumvalstīm un to efektivitāte
  20. Apvienoto Nāciju Organizācijas loma Krievijas karā Ukrainā
  21. Baltijas valstu militārās pašaizsardzības pasākumi, reaģējot uz Krievijas karu Ukrainā
  22. Baltijas valstu nemilitārās pašaizsardzības pasākumi, reaģējot uz Krievijas karu Ukrainā
  23. BRICS un Šanhajas Sadarbības organizācija kā ietvars alternatīvai globālajai drošības pārvaldībai
  24. Cits ar iepriekšējām lekcijām saistīts un ar pasniedzēju saskaņots temats

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Semināri par drošības pārvaldību - studentu prezentācijas (pēdējie divi bloki)
Apraksts

25. septembris, 26. septembris, 2. oktobris, 9. oktobris. Līdz 21 prezentācijai. Iespējamās tēmas (ne vairāk kā viens students uz tēmu):

  1. ASV un Krievijas bruņojuma kontroles saistību paplašināšanas iespējas
  2. ASV un Krievijas bruņojuma kontroles saistību attiecināšanas uz citām valstīm iespējas
  3. Ķīnas un Indijas kosmosa izpētes programmu salīdzinājums
  4. ASV un Krievijas kosmosa izpētes programmu salīdzinājums
  5. Kosmosa tehnoloģiju loma mūsdienu spiegošanā
  6. Kosmosa apguves komercializācijas ietekme uz kosmosa militarizāciju 
  7. Kosmosa tehnoloģiju loma Krievijas karā Ukrainā
  8. Mākslīgā intelekta loma Krievijas karā Ukrainā
  9. Kibertelpas loma Krievijas karā Ukrainā
  10. Dronu loma Krievijas karā Ukrainā
  11. Krievijas–Ukrainas kara ietekme uz izpratni par mūsdienu karadarbību
  12. Ķīnas Tautas Republikas nostāja Krievijas karā Ukrainā
  13. Korejas Republikas nostāja Krievijas karā Ukrainā
  14. Japānas nostāja Krievijas karā Ukrainā
  15. Indijas nostāja Krievijas karā Ukrainā
  16. Ukrainas pievienošanās ES iespējas
  17. Ukrainas pievienošanās NATO iespējas
  18. Rietumvalstu noteikto sankciju Krievijai efektivitāte
  19. Krievijas atbildes sankcijas Rietumvalstīm un to efektivitāte
  20. Apvienoto Nāciju Organizācijas loma Krievijas karā Ukrainā
  21. Baltijas valstu militārās pašaizsardzības pasākumi, reaģējot uz Krievijas karu Ukrainā
  22. Baltijas valstu nemilitārās pašaizsardzības pasākumi, reaģējot uz Krievijas karu Ukrainā
  23. BRICS un Šanhajas Sadarbības organizācija kā ietvars alternatīvai globālajai drošības pārvaldībai
  24. Cits ar iepriekšējām lekcijām saistīts un ar pasniedzēju saskaņots temats

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Semināri par drošības pārvaldību - studentu prezentācijas (pēdējie divi bloki)
Apraksts

25. septembris, 26. septembris, 2. oktobris, 9. oktobris. Līdz 21 prezentācijai. Iespējamās tēmas (ne vairāk kā viens students uz tēmu):

  1. ASV un Krievijas bruņojuma kontroles saistību paplašināšanas iespējas
  2. ASV un Krievijas bruņojuma kontroles saistību attiecināšanas uz citām valstīm iespējas
  3. Ķīnas un Indijas kosmosa izpētes programmu salīdzinājums
  4. ASV un Krievijas kosmosa izpētes programmu salīdzinājums
  5. Kosmosa tehnoloģiju loma mūsdienu spiegošanā
  6. Kosmosa apguves komercializācijas ietekme uz kosmosa militarizāciju 
  7. Kosmosa tehnoloģiju loma Krievijas karā Ukrainā
  8. Mākslīgā intelekta loma Krievijas karā Ukrainā
  9. Kibertelpas loma Krievijas karā Ukrainā
  10. Dronu loma Krievijas karā Ukrainā
  11. Krievijas–Ukrainas kara ietekme uz izpratni par mūsdienu karadarbību
  12. Ķīnas Tautas Republikas nostāja Krievijas karā Ukrainā
  13. Korejas Republikas nostāja Krievijas karā Ukrainā
  14. Japānas nostāja Krievijas karā Ukrainā
  15. Indijas nostāja Krievijas karā Ukrainā
  16. Ukrainas pievienošanās ES iespējas
  17. Ukrainas pievienošanās NATO iespējas
  18. Rietumvalstu noteikto sankciju Krievijai efektivitāte
  19. Krievijas atbildes sankcijas Rietumvalstīm un to efektivitāte
  20. Apvienoto Nāciju Organizācijas loma Krievijas karā Ukrainā
  21. Baltijas valstu militārās pašaizsardzības pasākumi, reaģējot uz Krievijas karu Ukrainā
  22. Baltijas valstu nemilitārās pašaizsardzības pasākumi, reaģējot uz Krievijas karu Ukrainā
  23. BRICS un Šanhajas Sadarbības organizācija kā ietvars alternatīvai globālajai drošības pārvaldībai
  24. Cits ar iepriekšējām lekcijām saistīts un ar pasniedzēju saskaņots temats

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Semināri par drošības pārvaldību - studentu prezentācijas (pēdējie divi bloki)
Apraksts

25. septembris, 26. septembris, 2. oktobris, 9. oktobris. Līdz 21 prezentācijai. Iespējamās tēmas (ne vairāk kā viens students uz tēmu):

  1. ASV un Krievijas bruņojuma kontroles saistību paplašināšanas iespējas
  2. ASV un Krievijas bruņojuma kontroles saistību attiecināšanas uz citām valstīm iespējas
  3. Ķīnas un Indijas kosmosa izpētes programmu salīdzinājums
  4. ASV un Krievijas kosmosa izpētes programmu salīdzinājums
  5. Kosmosa tehnoloģiju loma mūsdienu spiegošanā
  6. Kosmosa apguves komercializācijas ietekme uz kosmosa militarizāciju 
  7. Kosmosa tehnoloģiju loma Krievijas karā Ukrainā
  8. Mākslīgā intelekta loma Krievijas karā Ukrainā
  9. Kibertelpas loma Krievijas karā Ukrainā
  10. Dronu loma Krievijas karā Ukrainā
  11. Krievijas–Ukrainas kara ietekme uz izpratni par mūsdienu karadarbību
  12. Ķīnas Tautas Republikas nostāja Krievijas karā Ukrainā
  13. Korejas Republikas nostāja Krievijas karā Ukrainā
  14. Japānas nostāja Krievijas karā Ukrainā
  15. Indijas nostāja Krievijas karā Ukrainā
  16. Ukrainas pievienošanās ES iespējas
  17. Ukrainas pievienošanās NATO iespējas
  18. Rietumvalstu noteikto sankciju Krievijai efektivitāte
  19. Krievijas atbildes sankcijas Rietumvalstīm un to efektivitāte
  20. Apvienoto Nāciju Organizācijas loma Krievijas karā Ukrainā
  21. Baltijas valstu militārās pašaizsardzības pasākumi, reaģējot uz Krievijas karu Ukrainā
  22. Baltijas valstu nemilitārās pašaizsardzības pasākumi, reaģējot uz Krievijas karu Ukrainā
  23. BRICS un Šanhajas Sadarbības organizācija kā ietvars alternatīvai globālajai drošības pārvaldībai
  24. Cits ar iepriekšējām lekcijām saistīts un ar pasniedzēju saskaņots temats

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Eksāmens un pēcapspriede
Apraksts

Katrs students izpildīs 30 jautājumu testu ar atbilžu variantiem. Pēc eksāmena sekos pēcapspriede. 

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Eksāmens un pēcapspriede
Apraksts

Katrs students izpildīs 30 jautājumu testu ar atbilžu variantiem. Pēc eksāmena sekos pēcapspriede. 
Kopā kredītpunkti (ECTS):
6,00
Kontaktstundas:
48 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
NEPILNA LAIKA
1. daļa

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Starptautisko drošības studiju centrālie koncepti un teorijas

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Semināri par aktuālajiem drošības pārvaldības jautājumiem pasaulē
Apraksts

Pēc profesora ievada studentiem jābūt gataviem diskutēt par 45. un 47. ASV prezidenta otrās prezidentūras pirmajiem (gandrīz) diviem gadiem, kā arī par mākslīgo intelektu un nacionālo drošību. 

Pirmajā tematā uzsvars tiks likts uz ASV ārpolitiku un aizsardzības politiku. 

Otrajā tematā studenti tiks aicināti dalīties ar saviem viedokļiem un pieredzi mākslīgā intelekta rīku izmantošanā personīgiem un profesionāliem mērķiem, kā arī ar savu skatījumu uz mākslīgā intelekta pašreizējo un perspektīvo ietekmi uz nacionālo drošību un, vispārīgāk, cilvēces evolūciju.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Pagātnes un mūsdienu bruņotie konflikti un bruņoto spēku pašreizējais stāvoklis globālā un reģionālā līmenī

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Bioloģiskie, ķīmiskie un radioloģiskie ieroči un ar tiem saistītā atbruņošanās

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Kodolieroči, kā arī to kontrole un atbruņošanās

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Kodolieroči, kā arī to kontrole un atbruņošanās

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Ieroču kontrole un atbruņošanās. Konvencionālie ieroči un to kontrole

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Semināri par drošības pārvaldību - studentu prezentācijas (pirmie divi bloki)
Apraksts

11. septembris. Līdz sešām prezentācijām. Iespējamās tēmas (ne vairāk kā viens students uz tēmu):

  1. Atturēšanas piemērošana – NATO paplašinātā klātbūtne Baltijas valstīs
  2. Drošības dilemmas piemērošana – Indijas un Pakistānas kodolprogrammas
  3. Drošībošanas piemērošana – Ķīnas Tautas Republikas drošībošana ASV politikā
  4. Drošības kopienu piemērošana – ASV un Kanāda 2026. gadā
  5. Reģionālās drošības kompleksu teorijas piemērošana – Baltijas valstis
  6. Ģeopolitikas pielietošana – Krievijas karš Ukrainā
  7. Iespējas mieram pasaules ievērojamākajos pašreizējos bruņotajos konfliktos
  8. Līdzības nozīmīgāko mūsdienu bruņoto konfliktu cēloņos
  9. NATO dalībvalstu pašreizējie aizsardzības izdevumi un to apmēru iemesli
  10. Cita ar profesoru saskaņota tēma, kas saistīta ar iepriekšējām lekcijām

18. septembris. Līdz trim prezentācijām. Iespējamās tēmas (ne vairāk kā viens students uz tēmu):

  1. Ķīmisko ieroču konvencijas (CWC) un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) efektivitāte
  2. Radioloģiskās drošības un aizsardzības regulējuma efektivitāte
  3. Konvencijas par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksīnus saturošo ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu (BTWC) efektivitāte 
  4. Kodolieroču neizplatīšanas līguma (NPT) paplašināšanas perspektīvas, iesaistot valstis, kas nav tā dalībvalstis
  5. Jaunu no kodolieročiem brīvu zonu (NWFZ) izveides iespējas 
  6. ASV kodolieroču koplietošanas programmas ar citām NATO dalībvalstīm nākotne
  7. Irānas kodolprogrammas pašreizējais stāvoklis un iespējamā turpmākā attīstība
  8. Ziemeļkorejas kodolprogrammas pašreizējais stāvoklis un iespējamā turpmākā attīstība
  9. Ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolieroču (CBRN) turpmākas izmantošanas riski bruņotos konfliktos
  10. Cita ar profesoru saskaņota tēma, kas saistīta ar iepriekšējām lekcijām

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Semināri par drošības pārvaldību - studentu prezentācijas (pirmie divi bloki)
Apraksts

11. septembris. Līdz sešām prezentācijām. Iespējamās tēmas (ne vairāk kā viens students uz tēmu):

  1. Atturēšanas piemērošana – NATO paplašinātā klātbūtne Baltijas valstīs
  2. Drošības dilemmas piemērošana – Indijas un Pakistānas kodolprogrammas
  3. Drošībošanas piemērošana – Ķīnas Tautas Republikas drošībošana ASV politikā
  4. Drošības kopienu piemērošana – ASV un Kanāda 2026. gadā
  5. Reģionālās drošības kompleksu teorijas piemērošana – Baltijas valstis
  6. Ģeopolitikas pielietošana – Krievijas karš Ukrainā
  7. Iespējas mieram pasaules ievērojamākajos pašreizējos bruņotajos konfliktos
  8. Līdzības nozīmīgāko mūsdienu bruņoto konfliktu cēloņos
  9. NATO dalībvalstu pašreizējie aizsardzības izdevumi un to apmēru iemesli
  10. Cita ar profesoru saskaņota tēma, kas saistīta ar iepriekšējām lekcijām

18. septembris. Līdz trim prezentācijām. Iespējamās tēmas (ne vairāk kā viens students uz tēmu):

  1. Ķīmisko ieroču konvencijas (CWC) un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) efektivitāte
  2. Radioloģiskās drošības un aizsardzības regulējuma efektivitāte
  3. Konvencijas par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksīnus saturošo ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu (BTWC) efektivitāte 
  4. Kodolieroču neizplatīšanas līguma (NPT) paplašināšanas perspektīvas, iesaistot valstis, kas nav tā dalībvalstis
  5. Jaunu no kodolieročiem brīvu zonu (NWFZ) izveides iespējas 
  6. ASV kodolieroču koplietošanas programmas ar citām NATO dalībvalstīm nākotne
  7. Irānas kodolprogrammas pašreizējais stāvoklis un iespējamā turpmākā attīstība
  8. Ziemeļkorejas kodolprogrammas pašreizējais stāvoklis un iespējamā turpmākā attīstība
  9. Ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolieroču (CBRN) turpmākas izmantošanas riski bruņotos konfliktos
  10. Cita ar profesoru saskaņota tēma, kas saistīta ar iepriekšējām lekcijām

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Semināri par drošības pārvaldību - studentu prezentācijas (pirmie divi bloki)
Apraksts

11. septembris. Līdz sešām prezentācijām. Iespējamās tēmas (ne vairāk kā viens students uz tēmu):

  1. Atturēšanas piemērošana – NATO paplašinātā klātbūtne Baltijas valstīs
  2. Drošības dilemmas piemērošana – Indijas un Pakistānas kodolprogrammas
  3. Drošībošanas piemērošana – Ķīnas Tautas Republikas drošībošana ASV politikā
  4. Drošības kopienu piemērošana – ASV un Kanāda 2026. gadā
  5. Reģionālās drošības kompleksu teorijas piemērošana – Baltijas valstis
  6. Ģeopolitikas pielietošana – Krievijas karš Ukrainā
  7. Iespējas mieram pasaules ievērojamākajos pašreizējos bruņotajos konfliktos
  8. Līdzības nozīmīgāko mūsdienu bruņoto konfliktu cēloņos
  9. NATO dalībvalstu pašreizējie aizsardzības izdevumi un to apmēru iemesli
  10. Cita ar profesoru saskaņota tēma, kas saistīta ar iepriekšējām lekcijām

18. septembris. Līdz trim prezentācijām. Iespējamās tēmas (ne vairāk kā viens students uz tēmu):

  1. Ķīmisko ieroču konvencijas (CWC) un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) efektivitāte
  2. Radioloģiskās drošības un aizsardzības regulējuma efektivitāte
  3. Konvencijas par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksīnus saturošo ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu (BTWC) efektivitāte 
  4. Kodolieroču neizplatīšanas līguma (NPT) paplašināšanas perspektīvas, iesaistot valstis, kas nav tā dalībvalstis
  5. Jaunu no kodolieročiem brīvu zonu (NWFZ) izveides iespējas 
  6. ASV kodolieroču koplietošanas programmas ar citām NATO dalībvalstīm nākotne
  7. Irānas kodolprogrammas pašreizējais stāvoklis un iespējamā turpmākā attīstība
  8. Ziemeļkorejas kodolprogrammas pašreizējais stāvoklis un iespējamā turpmākā attīstība
  9. Ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolieroču (CBRN) turpmākas izmantošanas riski bruņotos konfliktos
  10. Cita ar profesoru saskaņota tēma, kas saistīta ar iepriekšējām lekcijām

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Semināri par drošības pārvaldību - studentu prezentācijas (pirmie divi bloki)
Apraksts

11. septembris. Līdz sešām prezentācijām. Iespējamās tēmas (ne vairāk kā viens students uz tēmu):

  1. Atturēšanas piemērošana – NATO paplašinātā klātbūtne Baltijas valstīs
  2. Drošības dilemmas piemērošana – Indijas un Pakistānas kodolprogrammas
  3. Drošībošanas piemērošana – Ķīnas Tautas Republikas drošībošana ASV politikā
  4. Drošības kopienu piemērošana – ASV un Kanāda 2026. gadā
  5. Reģionālās drošības kompleksu teorijas piemērošana – Baltijas valstis
  6. Ģeopolitikas pielietošana – Krievijas karš Ukrainā
  7. Iespējas mieram pasaules ievērojamākajos pašreizējos bruņotajos konfliktos
  8. Līdzības nozīmīgāko mūsdienu bruņoto konfliktu cēloņos
  9. NATO dalībvalstu pašreizējie aizsardzības izdevumi un to apmēru iemesli
  10. Cita ar profesoru saskaņota tēma, kas saistīta ar iepriekšējām lekcijām

18. septembris. Līdz trim prezentācijām. Iespējamās tēmas (ne vairāk kā viens students uz tēmu):

  1. Ķīmisko ieroču konvencijas (CWC) un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) efektivitāte
  2. Radioloģiskās drošības un aizsardzības regulējuma efektivitāte
  3. Konvencijas par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksīnus saturošo ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu (BTWC) efektivitāte 
  4. Kodolieroču neizplatīšanas līguma (NPT) paplašināšanas perspektīvas, iesaistot valstis, kas nav tā dalībvalstis
  5. Jaunu no kodolieročiem brīvu zonu (NWFZ) izveides iespējas 
  6. ASV kodolieroču koplietošanas programmas ar citām NATO dalībvalstīm nākotne
  7. Irānas kodolprogrammas pašreizējais stāvoklis un iespējamā turpmākā attīstība
  8. Ziemeļkorejas kodolprogrammas pašreizējais stāvoklis un iespējamā turpmākā attīstība
  9. Ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolieroču (CBRN) turpmākas izmantošanas riski bruņotos konfliktos
  10. Cita ar profesoru saskaņota tēma, kas saistīta ar iepriekšējām lekcijām

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Eksāmens un pēcapspriede
Apraksts

Katrs students izpildīs 30 jautājumu testu ar atbilžu variantiem. Pēc eksāmena sekos pēcapspriede. 
Kopā kredītpunkti (ECTS):
6,00
Kontaktstundas:
24 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)

Bibliogrāfija

Obligātā literatūra

1.

Buzan, B. and L., Hansen. The Evolution of International Security Studies. Cambridge, New York, Cambridge University Press, 2009. (pēdējais iznākušais izdevums)Piemērots angļu valodas plūsmai

2.

Shawn Davies, Therése Pettersson, Magnus Öberg, Organized violence 1989–2025, and violent political protests, Journal of Peace Research, Volume 63, Issue 4, July 2026, Pages 705–723.Piemērots angļu valodas plūsmai

3.

SIPRI YEARBOOK 2026. Armaments, Disarmament and International Security. Summary. Oxford University Press, 2026.Piemērots angļu valodas plūsmai

4.

Fei Su and Ian Anthony, eds. Reassessing CBRN Threats in a Changing Global Environment. Solna: Stockholm International Peace Research Institute, 2019.Piemērots angļu valodas plūsmai

5.

Nye, Joseph S. Jr. The Non-Proliferation Problem. Project Syndicate. 09.07.2024.Piemērots angļu valodas plūsmai

6.

THE 2023 NTI NUCLEAR SECURITY INDEX. Falling Short in a Dangerous World. Nuclear Threat Initiative, 2023, 33-58.Piemērots angļu valodas plūsmai

7.

Kristensen, Hans M. & Korda, Matt. World nuclear forces. In: SIPRI Yearbook 2026, 251-301. Oxford University Press, 2026.Piemērots angļu valodas plūsmai

8.

Samson, Victoria & Brett, Kathleen (Editors). Executive Summary - GLOBAL COUNTERSPACE CAPABILITIES. An Open Source Assessment. Secure World Foundation, April 2026.Piemērots angļu valodas plūsmai

Papildu literatūra

1.

Buzan, B., Wæver, O. and J. Wilde de. Security: A New Framework for Analysis. London, Boulder, 1998. (pēdējais iznākušais izdevums)Piemērots angļu valodas plūsmai

2.

Issues. The White House.Piemērots angļu valodas plūsmai

3.

Fact Sheets. The White House.Piemērots angļu valodas plūsmai

4.

Project 2025. PRESIDENTIAL TRANSITION PROJECT. The Heritage Foundation. 2023.Piemērots angļu valodas plūsmai

5.

How AI is changing warfare. The Economist. June 20, 2024.Piemērots angļu valodas plūsmai

6.

Starptautiskā drošība. Rakstu krājums, edited by Māris Andžāns, 90-100. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2019. (latviešu plūsmai)

7.

Uppsala Conflict Data Program. Number of Conflicts 1975-2025. Uppsala University.Piemērots angļu valodas plūsmai

8.

Uppsala Conflict Data Program. UCDP Charts, Graphs and Maps. Uppsala University.

9.

Russia and Ukraine. Institute of War Studies.Piemērots angļu valodas plūsmai

10.

Kühn, Ulrich (ed.). Trilateral Arms Control? Perspectives from Washington, Moscow, and Beijing. The Institute for Peace Research and Security Policy, 2020.

11.

Erästö, Tytti. “Fifty years of the NPT—cause for celebration or commemoration?” Stockholm International Peace Research Institute. Last modified May 23, 2019.Piemērots angļu valodas plūsmai

12.

NATO. “NATO and Warsaw Pact: force comparisons.” Last accessed September 1, 2020.

13.

Palayer, Jules & Brunn, Laura. Artificial intelligence and international peace and security. In: SIPRI Yearbook 2025, 329-346. Oxford University Press, 2025.

14.

Weeden, Brian, and Victoria Samson (eds.). Global Counterspace Capabilities: An Open Source Assessment. Secure World Foundation, April 2020.

15.

Preston, Robert, Dana J. Johnson, Sean J. A. Edwards, Michael D. Miller, Calvin Shipbaugh. Space Weapons Earth Wars. RAND Corporation, 2022.

Citi informācijas avoti

1.

Booth, K. ‘Security and Emancipation’, Review of International Studies, vol. 17(4), 1991, pp. 313-326.

2.

Deutsch, K. W. Political Community and the North Atlantic Area: International Organization in the Light of Historical Experience. Princeton, Princeton University Press, 2015.Piemērots angļu valodas plūsmai

3.

Herz, J. H. ‘Idealist Internationalism and the Security Dilemma’. World Politics, vol. 2(2) 1950, pp. 157-180.

4.

Galtung, J. ‘Violence, Peace, and Peace Research’. Journal of Peace Research, vol. 6(3) 1969, pp. 167-191.

5.

Mearsheimer, J. J. The Tragedy of Great Power Politics. New York, London, W. W. Norton & Company, 2014.

6.

Morgenthau, H. J. Politics Among Nations: The Struggle for Power and Peace. New York, A. A. Knopf, 2006.Piemērots angļu valodas plūsmai

7.

Wolfers, A. ‘“National Security” as an Ambiguous Symbol’. Political Science Quarterly, vol. 67(4), 1952, pp. 481-502.

8.

Waltz, K. N. Theory of International Politics. Boston, Mass McGraw-Hill, 1979. (pēdējais iznākušais izdevums)Piemērots angļu valodas plūsmai