Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Publiskās pārvaldes institūciju organizācija un atbildība. Iestāžu organizācijas tiesības
Kursa kods
SZF_312
Zinātnes nozare
Citas tiesību zinātnes apakšnozares; Tiesību zinātne
Kredītpunkti (ECTS)
6,00
Mērķauditorija
Politikas zinātne; Tiesību zinātne
LKI
7. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Inga Kudeikina
Struktūrvienības vadītājs
Ieva Puzo
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija
Kuldīgas iela 9c, Rīga, szf@rsu.lv
Par studiju kursu
Mērķis
Kurss attīsta strukturētu izpratni par publiskās pārvaldes iestāžu organizāciju un administratīvo tiesību attīstības tendencēm mūsdienās. Tā mērķis ir analizēt, kā tiesiskais regulējums, institucionālais dizains, kompetenču sadalījums un atbildības mehānismi ietekmē publiskās pārvaldes kvalitāti, lēmumu pieņemšanu un iestāžu rīcību demokrātiskas tiesiskas valsts ietvarā, parādot tiesību normu funkcionēšanu politiski-administratīvajā praksē.
Priekšzināšanas
Specifiskas priekšzināšanas nav obligātas. Kursa apguvei ieteicamas pamatzināšanas publiskajā pārvaldē vai tiesību pamatos.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Izprot publiskās pārvaldes sistēmas pamatprincipus un iestāžu organizācijas tiesisko regulējumu Latvijā, tostarp Latvijas Republikas Satversmes, Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Administratīvā procesa likuma pamatnormas
Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi
Analītiska referāta izstrāde • Referāta prezentācija
2.Pārzina iestāžu kompetenču, padotības un deleģējuma tiesiskos pamatus
3.Izprot politiskās un administratīvās atbildības atšķirību un mijiedarbību
Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi
Līdzdalība semināros un grupu darbā • Analītiska referāta izstrāde
4.Saprot, kā institucionālais dizains ietekmē pārvaldes efektivitāti, caurskatāmību un lēmumu pieņemšanas kvalitāti
Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi
Analītiska referāta izstrāde • Līdzdalība semināros un grupu darbā • Referāta prezentācija
Prasmes
1.Analizēt publiskās pārvaldes iestādes kompetenci un rīcības robežas
Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi
Līdzdalība semināros un grupu darbā • Analītiska referāta izstrāde • Referāta prezentācija • Gala pārbaudījums
2.Identificēt institucionālās atbildības nepilnības un koordinācijas problēmas daudzlīmeņu pārvaldības kontekstā
Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi
Gala pārbaudījums • Referāta prezentācija • Analītiska referāta izstrāde • Līdzdalība semināros un grupu darbā
3.Izprast publiskās pārvaldes darbības virzienu institucionālo loģiku un amatpersonu pilnvaru tiesisko pamatu
Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi
Līdzdalība semināros un grupu darbā • Gala pārbaudījums
4.Piemērot administratīvā procesa pamatprincipus institucionālās analīzes kontekstā
Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi
Gala pārbaudījums
5.Argumentēti vērtēt reformas un institucionālos risinājumus, tostarp izmantojot analītiskus ietvarus (daudzplūsmu un institucionālās analīzes un attīstības ietvara pieejas)
Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi
Gala pārbaudījums • Analītiska referāta izstrāde • Referāta prezentācija
Kompetences
1.Juridiski un analītiski pamatot publiskās pārvaldes iestāžu organizācijas izvēles
Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi
Analītiska referāta izstrāde • Referāta prezentācija
2.Interpretēt tiesību normas, ņemot vērā institucionālo kontekstu
Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi
Referāta prezentācija • Analītiska referāta izstrāde • Līdzdalība semināros un grupu darbā
3.Kritiski izvērtēt publiskās pārvaldes darbību demokrātiskas tiesiskas valsts ietvarā, salīdzinot normatīvos principus ar Latvijas valsts pārvaldes praksi un novērtējot institucionālas kapacitātes un profesionālās kultūras ietekmi uz pārvaldes kvalitāti
Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi
Līdzdalība semināros un grupu darbā • Analītiska referāta izstrāde • Referāta prezentācija
4.Izvērtēt publiskās pārvaldes institucionālos izaicinājumus digitālās transformācijas apstākļos, analizējot automatizācijas, datu izmantošanas un algoritmiskās lēmumu pieņemšanas ietekmi uz atbildību un tiesiskumu
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Analītiska referāta izstrāde |
20,00% no gala vērtējuma
|
10 balles
|
|
Patstāvīgā darba uzdevums ir attīstīt studējošo spēju patstāvīgi analizēt publiskās pārvaldes un administratīvo tiesību jautājumus, sasaistot teorētiskās zināšanas ar praktisko analīzi, kā arī veidot prasmi formulēt pamatotus secinājumus un attīstīt akadēmiskās rakstīšanas prasmes. Studējošie izstrādā individuālu referātu par studiju kursa tematikai atbilstošu jautājumu. Referātā jāiekļauj problēmas formulējums, normatīvā regulējuma analīze, dažādu pieeju izvērtējums un pamatoti secinājumi. Darbam jābūt argumentētam un balstītam studiju literatūrā un tiesiskajā regulējumā. Uzdevuma izpildes prasības ietver patstāvīgu darbu ar studiju materiāliem, normatīvo aktu analīzi, kā arī spēju strukturēti un argumentēti izklāstīt savu analīzi rakstiskā formā. Studējošajiem paredzēta arī citu studējošo darbu recenzēšana, sniedzot argumentētu un konstruktīvu atgriezenisko saiti. Referāta izstrāde notiek studiju kursa laikā saskaņā ar pasniedzēja noteikto grafiku. Detalizētas prasības (t.sk. apjoms, struktūra un vērtēšanas kritēriji) tiek publicētas e-studiju vidē. Referāts tiek vērtēts, ņemot vērā problēmas izpratni un formulējumu, analīzes kvalitāti un argumentāciju, normatīvā regulējuma un literatūras izmantojumu, secinājumu loģiku un pamatotību. |
||
|
2.
Līdzdalība semināros un grupu darbā |
20,00% no gala vērtējuma
|
10 balles
|
|
Uzdevuma mērķis ir veicināt studējošo aktīvu iesaisti studiju procesā, attīstīt argumentētas diskusijas prasmes, spēju sadarboties grupā un sasaistīt teorētiskās zināšanas ar publiskās pārvaldes un administratīvo tiesību praktisko analīzi. Uzdevums tiek īstenots visa studiju kursa laikā semināru un grupu darba nodarbībās. Studējošajiem paredzēts aktīvi piedalīties diskusijās par studiju kursa tēmām, iesaistīties grupu uzdevumu risināšanā, analizēt normatīvos aktus, gadījumu piemērus un akadēmisko literatūru, kā arī argumentēti paust un pamatot savu viedokli. Būtiska studiju kursa darba daļa tiek veikta patstāvīgi, gatavojoties nodarbībām un grupu darbam. Uzdevuma izpildes prasības ietver regulāru un aktīvu un argumentētu līdzdalību semināros un grupu darbā (tiek vērtēta studējošā iesaiste, argumentācija un ieguldījums diskusijā), sagatavotību nodarbībām (studiju materiālu iepriekšēju izlasīšanu), argumentētu līdzdalību diskusijās, balstoties tiesiskajā regulējumā un studiju literatūrā, konstruktīvu sadarbību grupu darbā, kā arī cieņpilnu attieksmi pret citu studējošo viedokļiem un akadēmiskās diskusijas principu ievērošanu. Nodarbībās paredzēto uzdevumu izpilde ir obligāta. Uzdevuma izpilde tiek vērtēta, ņemot vērā studējošā aktivitāti semināros, diskusiju kvalitāti, spēju argumentēti pamatot savu viedokli, kā arī iesaisti un ieguldījumu grupu darbā. Sekmīga vērtējuma iegūšanai nepieciešama regulāra līdzdalība un aktīva iesaiste visā studiju kursa laikā. Studējošais tiek pielaists pie gala pārbaudījuma, ja ir apmeklēti vismaz 75% lekciju un semināru un sekmīgi izpildīti visi studiju kursā paredzētie darbi. Patstāvīgie darbi un praktiskie uzdevumi (piemēram, analītiskie uzdevumi, gadījumu analīze, prezentācijas un diskusijas) studiju kursa laikā tiek vērtēti, izmantojot formatīvās vērtēšanas metodes, nodrošinot studējošajiem regulāru atgriezenisko saiti. Teorētisko zināšanu apguve (tostarp īsie uzdevumi nodarbībās) ir integrēta studiju procesā. Detalizēti vērtēšanas kritēriji un līdzdalības prasības tiks publicētas e-studiju vidē. |
||
|
3.
Studiju kursa novērtējuma anketas aizpilde |
-
|
-
|
|
Atbilstoši Studiju reglaments I noteiktajam, kursa noslēgumā studējošajiem ir pienākums aizpildīt kursa novērtējuma anketu. Tā ir anonīma un kursa vadītājam tās rezultāti apkopotā veidā kļūst pieejami tikai nākamā semestra sākumā, līdz ar to nekādā veidā nevar ietekmēt Jūsu vērtējumu šajā kursā. |
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Referāta prezentācija |
10,00% no gala vērtējuma
|
10 balles
|
|
Uzdevuma mērķis ir attīstīt studējošo prasmi skaidri un strukturēti prezentēt analītisku saturu, argumentēti pamatot savu viedokli un iesaistīties akadēmiskā diskusijā. Studējošais sagatavo un seminārā prezentē referāta galvenos secinājumus. Prezentācijas laikā studējošais izklāsta problēmas būtību, galvenos analīzes aspektus un secinājumus, kā arī atbild uz jautājumiem un piedalās diskusijā. Uzdevuma izpildes prasības ietver strukturētu un loģisku satura izklāstu, spēju argumentēti pamatot secinājumus, kā arī aktīvu iesaisti diskusijā ar citiem studējošajiem. Prezentācija tiek vērtēta, ņemot vērā: satura skaidrību un strukturētību, spēju argumentēti pamatot secinājumus, spēju atbildēt uz jautājumiem un iesaisti diskusijā. |
||
|
2.
Gala pārbaudījums |
50,00% no gala vērtējuma
|
10 balles
|
|
Gala pārbaudījuma mērķis ir novērtēt studējošo zināšanas, izpratni un analītiskās spējas publiskās pārvaldes iestāžu organizācijas, institucionālā dizaina, kompetenču sadalījuma un atbildības mehānismu jomā, kā arī spēju argumentēti piemērot tiesisko regulējumu politiski–administratīvās prakses analīzē. Gala pārbaudījums notiek studiju kursa noslēgumā un tiek organizēts kā rakstisks 90 min. (divas akadēmiskās stundas) ilgs eksāmens. Eksāmens sastāv no atvērtiem jautājumiem, kas paredz analītiskas un strukturētas atbildes. Studējošajiem jāspēj demonstrēt izpratni par studiju kursa galvenajiem tematiem, skaidrot jēdzienus, analizēt institucionālas situācijas un pamatot savus secinājumus, balstoties normatīvajos aktos, studiju literatūrā un kursā apgūtajās pieejās. Gala pārbaudījuma izpilde tiek vērtēta, ņemot vērā atbilžu saturisko precizitāti, analīzes dziļumu, argumentācijas loģiku, tiesiskā regulējuma izpratni un spēju sasaistīt teorētiskās zināšanas ar publiskās pārvaldes praksi. Sekmīga vērtējuma iegūšanai nepieciešams demonstrēt vismaz apmierinošu visu galveno studiju kursa tematu izpratni un spēt argumentēti pamatot sniegtās atbildes. Studējošais tiek pielaists pie gala pārbaudījuma (eksāmena) tikai tad, ja ir regulāri apmeklētas lekcijas un semināri un sekmīgi izpildīti visi studiju kursā paredzētie patstāvīgie darbi un semināru uzdevumi. Eksāmens tiek kārtots studiju kursa noslēgumā rakstiskā formā ar atvērtiem jautājumiem. Detalizēta informācija par eksāmena struktūru, vērtēšanas kritērijiem un prasībām tiks publicēta e-studiju vidē. |
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Lekcija - Publiskās pārvaldes attīstības tendences un institucionālie pamati
Apraksts
Mērķis: Ievadīt studentus publiskās pārvaldes izpratnē kā dinamiskā, daudzlīmeņu institucionālā sistēmā, kuras uzbūvi un darbību nosaka gan tiesiskais regulējums, gan politiskie, organizatoriskie un vēsturiskie faktori. Saturs: 1. Publiskā pārvalde kā organizēta sistēma Publiskā pārvalde kā politiski - administratīva sistēma; pārvaldes funkcijas, uzdevumi un loma demokrātiskā tiesiskā valstī, salīdzinot kontinentālās Eiropas un anglosakšu pārvaldes tradīcijas. 2. Publiskās pārvaldes institucionālā struktūra Iestāžu veidi un to vieta sistēmā: ministrijas, padotības iestādes, aģentūras, pašvaldības; institucionālās hierarhijas un sadarbības pamati, salīdzinot Latvijas modeli ar Ziemeļvalstu un OECD valstu praksi. 3. Pārvaldes modeļu attīstība mūsdienās Klasiskā birokrātija, New Public Management un New Public Governance; hibrīdie institucionālie risinājumi un to ietekme uz publiskās pārvaldes iestāžu darbību, koordināciju un atbildības mehānismiem, izmantojot starptautiskus piemērus no OECD un ES dalībvalstīm. 4. Centralizācija un decentralizācija un koordinācija publiskajā pārvaldē Kompetenču sadalījuma loģika; priekšrocības un riski; ietekme uz lēmumu pieņemšanu, koordināciju un atbildību daudzlīmeņu institucionālajās sistēmās, salīdzinot centralizētākus un decentralizētākus pārvaldes modeļu Eiropā. 5. Iestādes kā politiski - administratīvi aktori Iestāžu rīcība praksē; institucionālā autonomija, kapacitāte un politiskās vides ietekme uz lēmumiem, balstoties gan Latvijas, gan starptautiskos pētījumos. |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Lekcija - Publiskās pārvaldes attīstības tendences un institucionālie pamati
Apraksts
Mērķis: Ievadīt studentus publiskās pārvaldes izpratnē kā dinamiskā, daudzlīmeņu institucionālā sistēmā, kuras uzbūvi un darbību nosaka gan tiesiskais regulējums, gan politiskie, organizatoriskie un vēsturiskie faktori. Saturs: 1. Publiskā pārvalde kā organizēta sistēma Publiskā pārvalde kā politiski - administratīva sistēma; pārvaldes funkcijas, uzdevumi un loma demokrātiskā tiesiskā valstī, salīdzinot kontinentālās Eiropas un anglosakšu pārvaldes tradīcijas. 2. Publiskās pārvaldes institucionālā struktūra Iestāžu veidi un to vieta sistēmā: ministrijas, padotības iestādes, aģentūras, pašvaldības; institucionālās hierarhijas un sadarbības pamati, salīdzinot Latvijas modeli ar Ziemeļvalstu un OECD valstu praksi. 3. Pārvaldes modeļu attīstība mūsdienās Klasiskā birokrātija, New Public Management un New Public Governance; hibrīdie institucionālie risinājumi un to ietekme uz publiskās pārvaldes iestāžu darbību, koordināciju un atbildības mehānismiem, izmantojot starptautiskus piemērus no OECD un ES dalībvalstīm. 4. Centralizācija un decentralizācija un koordinācija publiskajā pārvaldē Kompetenču sadalījuma loģika; priekšrocības un riski; ietekme uz lēmumu pieņemšanu, koordināciju un atbildību daudzlīmeņu institucionālajās sistēmās, salīdzinot centralizētākus un decentralizētākus pārvaldes modeļu Eiropā. 5. Iestādes kā politiski - administratīvi aktori Iestāžu rīcība praksē; institucionālā autonomija, kapacitāte un politiskās vides ietekme uz lēmumiem, balstoties gan Latvijas, gan starptautiskos pētījumos. |
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Seminārs - Publiskās pārvaldes institucionālā uzbūve praksē (Latvija)
Apraksts
Mērķis Stiprināt studentu izpratni par Latvijas publiskās pārvaldes institucionālo uzbūvi, kompetenču sadalījumu un iestāžu savstarpējām attiecībām praksē. Saturs
Darba forma
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Seminārs - Publiskās pārvaldes institucionālā uzbūve praksē (Latvija)
Apraksts
Mērķis Stiprināt studentu izpratni par Latvijas publiskās pārvaldes institucionālo uzbūvi, kompetenču sadalījumu un iestāžu savstarpējām attiecībām praksē. Saturs
Darba forma
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Lekcija - Tiesiskais ietvars iestāžu organizācijai
Apraksts
Mērķis Nodrošināt studentiem izpratni par publiskās pārvaldes iestāžu organizācijas tiesisko ietvaru, skaidrojot, kā Latvijas Republikas Satversme un Valsts pārvaldes iekārtas likums strukturē iestāžu kompetenci, padotību un rīcības robežas demokrātiskā tiesiskā valstī. Saturs: 1. Latvijas Republikas Satversmes principi publiskās pārvaldes organizācijā Latvijas Republikas Satversmes 58. pants un tā nozīme izpildvaras sistēmā; valdības un iestāžu vieta varas dalījuma ietvarā; tiesiskās valsts un demokrātiskas pārvaldes pamatprincipi. 2. Valsts pārvaldes iekārtas likums kā institucionālais pamats Valsts pārvaldes iekārtas likuma mērķis un struktūra; likuma loma publiskās pārvaldes sistēmas sakārtošanā un iestāžu savstarpējo attiecību regulēšanā. 3. Kompetence, padotība un deleģējums Iestāžu kompetences jēdziens; padotības veidi un to tiesiskās sekas; deleģējuma institūts un atbildības sadalījums starp valsti un deleģējuma saņēmēju. 4. Iestāžu rīcības robežas un tiesiskuma princips Iestāžu rīcības brīvība un ierobežojumi; tiesiskuma, samērīguma un labas pārvaldības principi; iestāžu rīcība tiesiskā regulējuma ietvarā. |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Lekcija - Tiesiskais ietvars iestāžu organizācijai
Apraksts
Mērķis Nodrošināt studentiem izpratni par publiskās pārvaldes iestāžu organizācijas tiesisko ietvaru, skaidrojot, kā Latvijas Republikas Satversme un Valsts pārvaldes iekārtas likums strukturē iestāžu kompetenci, padotību un rīcības robežas demokrātiskā tiesiskā valstī. Saturs: 1. Latvijas Republikas Satversmes principi publiskās pārvaldes organizācijā Latvijas Republikas Satversmes 58. pants un tā nozīme izpildvaras sistēmā; valdības un iestāžu vieta varas dalījuma ietvarā; tiesiskās valsts un demokrātiskas pārvaldes pamatprincipi. 2. Valsts pārvaldes iekārtas likums kā institucionālais pamats Valsts pārvaldes iekārtas likuma mērķis un struktūra; likuma loma publiskās pārvaldes sistēmas sakārtošanā un iestāžu savstarpējo attiecību regulēšanā. 3. Kompetence, padotība un deleģējums Iestāžu kompetences jēdziens; padotības veidi un to tiesiskās sekas; deleģējuma institūts un atbildības sadalījums starp valsti un deleģējuma saņēmēju. 4. Iestāžu rīcības robežas un tiesiskuma princips Iestāžu rīcības brīvība un ierobežojumi; tiesiskuma, samērīguma un labas pārvaldības principi; iestāžu rīcība tiesiskā regulējuma ietvarā. |
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Seminārs - Iestāžu kompetence un padotība publiskajā pārvaldē
Apraksts
Mērķis Nostiprināt izpratni par publiskās pārvaldes iestāžu kompetenci, padotību un rīcības robežām, analizējot Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Latvijas Republikas Satversmes piemērošanu praksē. Saturs
Darba forma
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Seminārs - Iestāžu kompetence un padotība publiskajā pārvaldē
Apraksts
Mērķis Nostiprināt izpratni par publiskās pārvaldes iestāžu kompetenci, padotību un rīcības robežām, analizējot Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Latvijas Republikas Satversmes piemērošanu praksē. Saturs
Darba forma
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Lekcija - Administratīvais process kā institucionāls mehānisms
Apraksts
Mērķis Padziļināt studentu izpratni par administratīvo procesu kā publiskās pārvaldes institucionālās un organizatoriskās darbības mehānismu, analizējot, kā tiesiski regulētas procedūras, praksē ietekmē lēmumu pieņemšanu, iestāžu rīcību un pārvaldības kvalitāti. Saturs 1. Administratīvais process kā organizācijas darbības forma Administratīvais process kā tiesiski noteikts un institucionāli izmantots iestādes darbības režīms, kas strukturē ikdienas darbu, prioritātes un lēmumu tempu. 2. Lēmuma pieņemšana iestādē Lēmuma pieņemšana administratīvajā procesā kā tiesisku prasību un organizatorisko faktoru mijiedarbība, kas ietekmē lēmuma saturu un kvalitāti. 3. Iestādes diskrecija un pienākums rīkoties Diskrecija un pienākums rīkoties administratīvajā procesā kā tiesiski noteikti, bet institucionāli interpretēti rīcības ietvari, kuros praksē veidojas līdzsvars starp rīcības brīvību un tiesiskajiem ierobežojumiem. 4. Tipiskās kļūdas institucionālajā praksē Procesuālu un institucionālu kļūdu rašanās administratīvajā darbībā, tostarp diskrecijas nepareiza izmantošana, institucionālās kapacitātes trūkums, koordinācijas problēmas un organizatoriskās kultūras ietekme uz administratīvo procesu. |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Lekcija - Administratīvais process kā institucionāls mehānisms
Apraksts
Mērķis Padziļināt studentu izpratni par administratīvo procesu kā publiskās pārvaldes institucionālās un organizatoriskās darbības mehānismu, analizējot, kā tiesiski regulētas procedūras, praksē ietekmē lēmumu pieņemšanu, iestāžu rīcību un pārvaldības kvalitāti. Saturs 1. Administratīvais process kā organizācijas darbības forma Administratīvais process kā tiesiski noteikts un institucionāli izmantots iestādes darbības režīms, kas strukturē ikdienas darbu, prioritātes un lēmumu tempu. 2. Lēmuma pieņemšana iestādē Lēmuma pieņemšana administratīvajā procesā kā tiesisku prasību un organizatorisko faktoru mijiedarbība, kas ietekmē lēmuma saturu un kvalitāti. 3. Iestādes diskrecija un pienākums rīkoties Diskrecija un pienākums rīkoties administratīvajā procesā kā tiesiski noteikti, bet institucionāli interpretēti rīcības ietvari, kuros praksē veidojas līdzsvars starp rīcības brīvību un tiesiskajiem ierobežojumiem. 4. Tipiskās kļūdas institucionālajā praksē Procesuālu un institucionālu kļūdu rašanās administratīvajā darbībā, tostarp diskrecijas nepareiza izmantošana, institucionālās kapacitātes trūkums, koordinācijas problēmas un organizatoriskās kultūras ietekme uz administratīvo procesu. |
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Seminārs - Diskrecija un tipiskās kļūdas administratīvajā praksē
Apraksts
Mērķis Padziļināt izpratni par administratīvā procesa tiesisko piemērošanu praksē, analizējot diskrecijas izmantošanu, procesuālajām kļūdas un administratīvo tiesību lomu kā ārējās kontroles mehānismu. Saturs
Darba forma
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Seminārs - Diskrecija un tipiskās kļūdas administratīvajā praksē
Apraksts
Mērķis Padziļināt izpratni par administratīvā procesa tiesisko piemērošanu praksē, analizējot diskrecijas izmantošanu, procesuālajām kļūdas un administratīvo tiesību lomu kā ārējās kontroles mehānismu. Saturs
Darba forma
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Lekcija - Atbildība, kontrole un caurskatāmība publiskajā pārvaldē
Apraksts
Mērķis Padziļināt studentu izpratni par atbildības un kontroles mehānismiem publiskajā pārvaldē, analizējot, kā institucionālā uzbūve, koordinācijas modeļi un organizatoriskā prakse ietekme caurskatāmību, lēmumu kvalitāti un faktisko atbildības īstenošanu demokrātiskā tiesiskā valstī. Saturs 1. Politiskā un administratīvā atbildība Politiskās un administratīvās atbildības konceptuālais nošķīrums; atbildība kā daudzlīmeņu institucionāla attiecība starp politiku, administrāciju un sabiedrību. 2. Kontroles mehānismi publiskajā pārvaldē Iekšējās un ārējās kontroles kā institucionāli risinājumi; hierarhija, uzraudzība, auditi un pārskatatbildība kā pārvaldības instrumenti. 3. Uzraudzības institūcijas kā pārvaldības elementi Tiesībsargs, Valsts kontrole un līdzīgas institūcijas kā neatkarīgi atbildības stiprināšanas mehānismi; to loma caurskatāmības un uzticēšanās nodrošināšanā. 4. Atbildībs difūzija un nepilnības institucionālajā praksē Atbildības izkliedēšanas sarežģītās institucionālās sistēmās; kompetenču sadalījums, koordinācijas trūkums, procedūru fragmentācija un organizatoriskā kultūra kā faktori, kas vājina faktisko atbildību. |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Lekcija - Atbildība, kontrole un caurskatāmība publiskajā pārvaldē
Apraksts
Mērķis Padziļināt studentu izpratni par atbildības un kontroles mehānismiem publiskajā pārvaldē, analizējot, kā institucionālā uzbūve, koordinācijas modeļi un organizatoriskā prakse ietekme caurskatāmību, lēmumu kvalitāti un faktisko atbildības īstenošanu demokrātiskā tiesiskā valstī. Saturs 1. Politiskā un administratīvā atbildība Politiskās un administratīvās atbildības konceptuālais nošķīrums; atbildība kā daudzlīmeņu institucionāla attiecība starp politiku, administrāciju un sabiedrību. 2. Kontroles mehānismi publiskajā pārvaldē Iekšējās un ārējās kontroles kā institucionāli risinājumi; hierarhija, uzraudzība, auditi un pārskatatbildība kā pārvaldības instrumenti. 3. Uzraudzības institūcijas kā pārvaldības elementi Tiesībsargs, Valsts kontrole un līdzīgas institūcijas kā neatkarīgi atbildības stiprināšanas mehānismi; to loma caurskatāmības un uzticēšanās nodrošināšanā. 4. Atbildībs difūzija un nepilnības institucionālajā praksē Atbildības izkliedēšanas sarežģītās institucionālās sistēmās; kompetenču sadalījums, koordinācijas trūkums, procedūru fragmentācija un organizatoriskā kultūra kā faktori, kas vājina faktisko atbildību. |
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Seminārs - Atbildība un institucionālā kapacitāte praksē
Apraksts
Mērķis Padziļināt izpratni par politiskās un administratīvās atbildības īstenošanu publiskajā pārvaldē, analizējot, kā institucionālā uzbūve, kontroles mehānismi un kapacitāte ietekmē faktisko atbildības realizāciju praksē. Saturs
Darba forma
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Seminārs - Atbildība un institucionālā kapacitāte praksē
Apraksts
Mērķis Padziļināt izpratni par politiskās un administratīvās atbildības īstenošanu publiskajā pārvaldē, analizējot, kā institucionālā uzbūve, kontroles mehānismi un kapacitāte ietekmē faktisko atbildības realizāciju praksē. Saturs
Darba forma
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Lekcija - Civildienests, institucionālā kapacitāte un uzvedība
Apraksts
Mērķis Padziļināt studentu izpratni par civildienestu un cilvēkresursiem kā publiskās pārvaldes institucionālās kapacitātes kodolu, analizējot, kā ierēdniecības struktūra, profesionālā kultūra un motivācijas mehānismi ietekmē iestāžu rīcību, lēmumu kvalitāti un pārvaldības rezultātus praksē. Saturs 1. Civildienesta loma publiskajā pārvaldē Civildienests kā institucionālās stabilitātes un nepārtrauktības nodrošinātājs; ierēdniecības vieta politiski - administratīvajā sistēmā. 2. Ierēdņu profili un institucionālā uzvedība Ierēdņu rīcības loģikas un profesionālās identitātes publiskajā pārvaldē; attiecības starp politisko vadību un administrāciju un to ietekme uz lēmumu pieņemšanu un institucionālo uzvedību. 3. Profesionālā kultūra, rotācija un motivācija Organizatoriskā kultūra, karjeras modeļi, rotācija, atalgojums un motivācijas mehānismi; to ietekme uz institucionālo kapacitāti. 4. Cilvēkresursu ietekme uz lēmumu kvalitāti Kā cilvēkresursu vadība, kapacitāte un profesionālās prasmes ietekmē lēmumu sagatavošanu, ieviešanu un pārvaldības kvalitāti praksē. |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Lekcija - Civildienests, institucionālā kapacitāte un uzvedība
Apraksts
Mērķis Padziļināt studentu izpratni par civildienestu un cilvēkresursiem kā publiskās pārvaldes institucionālās kapacitātes kodolu, analizējot, kā ierēdniecības struktūra, profesionālā kultūra un motivācijas mehānismi ietekmē iestāžu rīcību, lēmumu kvalitāti un pārvaldības rezultātus praksē. Saturs 1. Civildienesta loma publiskajā pārvaldē Civildienests kā institucionālās stabilitātes un nepārtrauktības nodrošinātājs; ierēdniecības vieta politiski - administratīvajā sistēmā. 2. Ierēdņu profili un institucionālā uzvedība Ierēdņu rīcības loģikas un profesionālās identitātes publiskajā pārvaldē; attiecības starp politisko vadību un administrāciju un to ietekme uz lēmumu pieņemšanu un institucionālo uzvedību. 3. Profesionālā kultūra, rotācija un motivācija Organizatoriskā kultūra, karjeras modeļi, rotācija, atalgojums un motivācijas mehānismi; to ietekme uz institucionālo kapacitāti. 4. Cilvēkresursu ietekme uz lēmumu kvalitāti Kā cilvēkresursu vadība, kapacitāte un profesionālās prasmes ietekmē lēmumu sagatavošanu, ieviešanu un pārvaldības kvalitāti praksē. |
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Seminārs - Civildienests un institucionālā uzvedība praksē
Apraksts
Mērķis Padziļināt izpratni par civildienesta un cilvēkresursu nozīmi publiskās pārvaldes institucionālajā kapacitātē un lēmumu kvalitātē. Saturs
Darba forma
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Seminārs - Civildienests un institucionālā uzvedība praksē
Apraksts
Mērķis Padziļināt izpratni par civildienesta un cilvēkresursu nozīmi publiskās pārvaldes institucionālajā kapacitātē un lēmumu kvalitātē. Saturs
Darba forma
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Lekcija - Institucionālās reformas un koordinācija
Apraksts
Mērķis Padziļināt studentu izpratni par institucionālo reformu loģiku publiskajā pārvaldē, analizējot, kā politiskā atbildība, koordinācijas problēmas un institucionālā inerce ietekmē reformu virzību, konsekvenci un ieviešanas rezultātus praksē daudzlīmeņu politiskajā sistēmā. Saturs 1. Institucionālo reformu loģika publiskajā pārvaldē Reformas kā politiski–administratīvi procesi; reformu mērķu un instrumentu sasaiste ar politisko ciklu, lēmumu pieņemšanas laika ierobežojumiem un atbildības struktūrām; politisko prioritāšu un administratīvās kapacitātes loma reformu virzībā. 2. Koordinācijas izaicinājumi reformu īstenošanā Horizontālā un vertikālā koordinācija daudzlīmeņu politiskajā sistēmā; politiskās sistēmas fragmentācija, savstarpējā atkarība starp institūcijām un tās ietekme uz reformu vadību; koordinācijas trūkuma ietekme uz reformu saskaņotību un rezultātiem. 3. Politiskā atbildība un politikas–administrācijas spriedze Politiskās atbildības loģika (vēlēšanu cikls, koalīciju dinamika, ministru atbildība) un tās ietekme uz institucionālo reformu tempu, prioritāšu maiņu un administratīvās nepārtrauktības nodrošināšanu; spriedze starp politiskajiem mērķiem un administratīvo īstenošanu. 4. Institucionālās reformas praksē: Latvijas piemēri Latvijas publiskās pārvaldes reformu gadījumi kā politiskās sistēmas, atbildības mehānismu un institucionālās kapacitātes mijiedarbības rezultāts. |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Lekcija - Institucionālās reformas un koordinācija
Apraksts
Mērķis Padziļināt studentu izpratni par institucionālo reformu loģiku publiskajā pārvaldē, analizējot, kā politiskā atbildība, koordinācijas problēmas un institucionālā inerce ietekmē reformu virzību, konsekvenci un ieviešanas rezultātus praksē daudzlīmeņu politiskajā sistēmā. Saturs 1. Institucionālo reformu loģika publiskajā pārvaldē Reformas kā politiski–administratīvi procesi; reformu mērķu un instrumentu sasaiste ar politisko ciklu, lēmumu pieņemšanas laika ierobežojumiem un atbildības struktūrām; politisko prioritāšu un administratīvās kapacitātes loma reformu virzībā. 2. Koordinācijas izaicinājumi reformu īstenošanā Horizontālā un vertikālā koordinācija daudzlīmeņu politiskajā sistēmā; politiskās sistēmas fragmentācija, savstarpējā atkarība starp institūcijām un tās ietekme uz reformu vadību; koordinācijas trūkuma ietekme uz reformu saskaņotību un rezultātiem. 3. Politiskā atbildība un politikas–administrācijas spriedze Politiskās atbildības loģika (vēlēšanu cikls, koalīciju dinamika, ministru atbildība) un tās ietekme uz institucionālo reformu tempu, prioritāšu maiņu un administratīvās nepārtrauktības nodrošināšanu; spriedze starp politiskajiem mērķiem un administratīvo īstenošanu. 4. Institucionālās reformas praksē: Latvijas piemēri Latvijas publiskās pārvaldes reformu gadījumi kā politiskās sistēmas, atbildības mehānismu un institucionālās kapacitātes mijiedarbības rezultāts. |
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Seminārs - Gadījumu analīze: iestāde vai reforma
Apraksts
Mērķis Integrēt kursā apgūtās zināšanas, analizējot iestādi vai reformu kā kompleksu politiski–administratīvu gadījumu. Saturs
Darba forma
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Seminārs - Gadījumu analīze: iestāde vai reforma
Apraksts
Mērķis Integrēt kursā apgūtās zināšanas, analizējot iestādi vai reformu kā kompleksu politiski–administratīvu gadījumu. Saturs
Darba forma
|
-
Pārbaudījums
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Eksāmens
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
6,00
Kontaktstundas:
48 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Bovens, Mark (2007). Public Accountability. In: Ferlie, Ewan; Lynn, Laurence E. Jr.; Pollitt, Christopher (eds.), The Oxford Handbook of Public Management, pp. 182-208. (jaunāks izdevums nav iznācis)
2.
March, James G.; Olsen, Johan P. (1989). Rediscovering Institutions: The Organizational Basis of Politics. New York: Free Press. (jaunāks izdevums nav iznācis)
3.
Peters, B. Guy. (2018). The Politics of Bureaucracy: An Introduction to Comparative Public Administration. 6th ed. New York: Routledge. (1st ed. 1978)
4.
Simon, Herbert A. (1997). Administrative Behavior: A Study of Decision-Making Processes in Administrative Organizations. 4th ed. New York: Free Press. (1st ed. 1947) (jaunāks izdevums nav iznācis)
5.
Latvijas Republikas Satversme
6.
Valsts pārvaldes iekārtas likums
7.
Administratīvā procesa likums
8.
Briede, J., Danovskis, E., Kovaļevska, A. (2023). Administratīvā procesa tiesības. Rīga: Tiesu namu aģentūra.
9.
Neimane, I. (2018). Labas pārvaldības princips administratīvajā procesā. Jurista Vārds, 12, 10–15.